VDD aicina neceļot uz Baltkrieviju un Krieviju, risks būt savervētam

Natālijai ar darba kolēģiem
vajadzēja doties uz Baltkrieviju darba darīšanās. Tā kā pirms tam bija dzirdējusi
ārlietu ministrijas stingru aicinājumu turp nebraukt dažādu risku dēļ,
iepazinās ar mūsu Valsts drošības dienesta norādēm - kam pievērst uzmanību, no
kā izvairīties. 

“Automašīnu pārbaudīja diezgan skrupulozi
- atvēra visas somas, mēs visu izņēmām ārā, katras kabatas automašīnai,
čemodānus vēra vaļā, mantas cēla augšā.”

Kas notika ar Natāliju
Baltkrievijā, sižeta turpinājumā, bet pašā sākumā ir svarīgi uzsvērt mūsu
Valsts drošības dienesta teikto par situācijas nopietnību kopumā, proti, risks
ir reāls.

“Varam apstiprināt, ka VDD ir
ieguvis informāciju par Baltkrievijas specdienestu darbībām pret Latvijas
valstspiederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir ieceļojuši vai ilgstoši uzturas
Baltkrievijas teritorijā,” norāda Valsts drošības dienests. 

Valsts Drošības dienests uzsver -
informācijas iegūšanas mēģinājumi var būt arī netieši, slēpti, tādēļ ne vienmēr
viegli atpazīstami. Un atpakaļ pie stāsta par Natāliju. Lai gan notiekošais uz
Baltkrievijas robežas esot šķitis aizdomīgi, taču viņa noliedz mēģinājumus būt
savervētai vai baltkrievu centienus izdabūt kādu stratēģiski nozīmīgu
informāciju par notiekošo Latvijā.

“Mums pateica, lūdzu, sekojiet
man ar automašīnu. Viņš iesēdās automašīnā muitnieks, bet jau cits. Mēs braucām
kaut kādu riņķi apkārt uz automašīnas rentgenu,” stāsta Natālija Cinuele, kas
ceļoja uz Baltkrieviju.

 “Un tur mēs nosēdējām vēl pusotru stundu.”

 Valsts drošības dienests
uzsver pazīmes, kas saskarsmes laikā ar Krievijas vai Baltkrievijas
specdienesta pārstāvi varētu liecināt par savervēšanas vai informācijas iegūšanas
mēģinājumiem.Pazīmes:<ul><li>neierasti pastiprināta pārbaude un izjautāšana;</li><li>iztaujā persona civilajā apģērbā, nevis robežsardzes formā;</li><li>persona uzdod jautājumus, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, piemēram,
par situāciju Latvijas valstī, attieksmi pret notikumiem Ukrainā, Latvijā
ieceļojušajiem kara bēgļiem, mūsu valsts sniegto atbalstu Ukrainai;</li><li> uzdod privātus jautājumus – par darbavietu, veicamajiem pienākumiem, finansiālo
situāciju;</li><li>apsūdz kādā pārkāpumā vai noziegumā, cenšoties piespiest “sadarboties” apmaiņā
pret atbrīvošanu no atbildības;</li><li>iedod telefona numuru, uz kuru
zvanīt, nākamreiz ierodoties konkrētajā valstī.</li></ul>

Valsts Drošības dienesta veiktā
gadījumu analīze liecina, ka Baltkrievijas specdienestu darbinieki biežāk
izvēlas uzrunāt tādus Latvijas valstspiederīgos, kuriem radušās problēmas ar
Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestādēm. Šādus gadījumus Baltkrievijas
specdienesti izmanto, lai nodibinātu kontaktu un iegūtu tiem noderīgu
informāciju. Atzīmējams, ka “sadarbības” piedāvājums var būt arī netiešs,
piemēram, piedāvājot sniegt it kā nebūtisku informāciju apmaiņā pret
atbrīvošanu no soda.

Ja pat nedraudzīgo kaimiņvalstu
specdienesti savervē Latvijas valsts piederīgos, par to jau neviens skaļi
apkārt nerunā, bet mūsu valsts drošības dienests ar laiku var nākt uz pēdām.
Piemēram, augusta beigās Valsts Drošības dienests aizturēja četrus Latvijas
pilsoņus par darbošanos Krievijas specdienesta labā.

Līdz ar Luksašenko režīma
aktivitātēm Baltkrievijā vairs nav Latvijas vēstniecība. Ja mūsu tautiešiem
rodas kādas problēmas ar Baltkrievijas tiesībsargājošām iestādēm, ko tad?

“Mūsu konsulāts Vitepskā primāri
oerientējas uz palīdzības sniegšanu mūsu valsts piederīgajiem, mūsu valsts
piederīgo apkalpošanai,” pauž ĀM Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa.

Kad patiešām ir lielas
nepatikšanas ar baltkrievu dažādajiem dienestiem, Latvija šobrīd nevar īsti
sekmīgi palīdzēt. Un šādi gadījumi tik tiešām jau ir bijuši, kas mūsu konsuls
cenšas kaut kā iesaistīties.

“Cilvēks bija aizsturēts, nonāca
apcietinājumā. Tika arī tiesāts. Šis viss process ir ļoti lēns. Mūsu palīdzības
iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas, jo saziņa ar Baltkrievijas iestādēm ir ļoti
lēna. Mēs nevaram prognozēt ne termiņus ne apsūdzību patiesumu vai nepatiesumu
- mēs to nevaram ne ietekmēt ne prognozēt. Nav vienkārš process,” norāda Saliņa.

Kas sākumā varbūt bija domāts kā
nevainīgs iepirkšanās brauciens, kaut vai degvielas bākas uzpilde, var
izvērsties, tā sauktajā, “lietas piešūšanā”. Safabricējot kriminālprocesus,
cilvēku sola atbrīvot tikai tad, ja sadarbosies ar baltkrievu vai Krievijas
specdienestiem. Baltkrievijā tiesiskums, maigi izsakoties, ir zemā līmenī. Arī
komunikācija nav diži labāka. 

 “Mums bija gadījums, ka cilvēks mums bija
rakstījis, viņš atradās ieslodzījumā, viņš bija rakstījis savu iesniegumu
janvārī, kas pie mums nonāca pavasarī vai agrā vasarā. Lūk, tad pat šādi var
būt. Tāpēc mēs nevaram prognozēt,” norāda Saliņa.

Pēdējā pusotra gada laikā ārlietu
ministrija ir iesaistījusies tautiešu glābšanā no ķibelēm Baltkrievijā četras
reizes. Ministrijas iesaistīšanās ir galējā rīcība - aizberga redzamā daļa.
Lielākoties cilvēki paši tiek galā vai arī, lietas nopietnība nav tik
liela. 

Ar rūpēm par sabiedrību raidījums "360TV ZIŅneši" katru
darbadienas vakaru kanālā 360TV plkst.18.55!

Baltkrievija

Sabiedrība

Natālijai ar darba kolēģiem vajadzēja doties uz Baltkrieviju darba darīšanās. Tā kā pirms tam bija dzirdējusi ārlietu ministrijas stingru aicinājumu turp nebraukt dažādu risku dēļ, iepazinās ar mūsu Valsts drošības...

Kam pievērst uzmanību un no kā izvairīties, ceļojot uz Baltkrieviju? Skaidro VDD

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...