Kāpēc martu dēvē par sērsnu mēnesi

Martu senlatvieši dēvējuši par baložu, strazdu mēnesi, bet zināmākais no senajiem marta mēneša nosaukumiem ir tieši “sērsnu mēnesis”. Laiku pēc Meteņdienas un Pelnu dienas dēvē par Sērsnu laiku, kas ilgst līdz tai dienai, kad dienas garums un nakts garums būs vienlīdzīgs.

Kas notiek sērsnu mēnesī?

Martā aktīvi mainās laiks – bargā ziema pāriet pavasarī un mainīgās gaisa temperatūras ietekmē veidojās sērsnas, un kā gan nesaukt martu par sērsnu mēnesi, ja agrākās ziemas bija daudz bargākas, sniegs daudz biezāks un dziļāks, kā arī sērsnas bija gaidāmas biežāk.

Sērsnu mēnesī daba aktīvi mostas – gan augu un koku saknītes, gan kukainīši, zvēriņi, mostas visa zeme! Mājās atgriežas prombūtnē bijušie gājputni. Līdz ar aktīvo pavasara tuvošanos dabā mostas arī vēlme rosīties, knosīties, mīļoties, drīz sākas dzīvnieku pārošanās laiks, daudzi putni jau vij ligzdas, domājot par pēcnācējiem.

Cilvēki arī sāk kļūt aktīvāki – sāk gādāt sēklas, sēt, stādīt, asināt savus lauku darbarīkus, spodrināt un uzlabot savu dzīvesvietu, kā arī paši sajust pavasari un ar jaunu, priekpilnu skatu priecāties par saulainām pavasara dienām, kā arī straujāk sāk pukstēt brīvo cilvēku sirdis!

Lasi arī:

• Kur nopirkt sēklas?
• Kur atrast būvmateriālus celtniecībai un padomus remontdarbiem?
• Laukā sērsna! Kā pasargāt suņu ķepas?