<p></p><p>Pavasaris ierasti tiek
saistīts ar enerģijas pieplūdumu un labsajūtu, taču daļai cilvēku tas var
saasināt arī veģetatīvās distonijas izpausmes. Kāpēc tas tā notiek un kā
pavasaris ietekmē nervu sistēmu, skaidro <a target="_blank"  href="http://www.dzintari.lv">“Klīnika Dzintari”</a> ārste-psihiatre, valdes
priekšsēdētāja Dace Simsone. </p><p></p><h2>Pavasaris izgaismo organisma izsīkumu</h2>





<p>Lai gan pavasaris
kopumā organismu ietekmē labvēlīgi, tas var izgaismot arī ziemas laikā uzkrāto
nogurumu. Ja ziemas periodā organisms ir izsmēlis savas rezerves, šis laiks var
kļūt īpaši izaicinošs. “Ziemā vairumam cilvēku trūkst kvalitatīva uztura, kustības
un režīma, kā rezultātā organisms pakāpeniski iztērē uzkrātos resursus un
iestājas izsīkums. Šajā stāvoklī pat pozitīvi stimuli var radīt pretēju efektu.
Ja organisms ir ļoti noguris, papildu slodze vai aktivizācija var pastiprināt
trauksmi, nemieru un fiziskos simptomus. Tas ir gluži tāpat kā dzert kafiju uz
pārguruma bāzes. Proti, naktī iedzeram kafiju, lai paliktu nomodā un turpinātu
strādāt, bet enerģijas un mundruma vietā pašsajūta tikai pasliktinās,” skaidro
dr. Dace Simsone.</p><h2>Nogurums,
distonija vai kas cits?</h2>

<p>Svarīgi saprast, ka
pavasara nogurums ne vienmēr nozīmē veģetatīvo distoniju. Tiesa, ilgstošs
organisma izsīkums var pastiprināt distonijas simptomus, taču līdzīgas sūdzības
bieži novērojamas arī depresijas vai izdegšanas gadījumā. Klīnikas speciālistes
pieredze rāda, ka cilvēki nereti vēršas pie sava ārsta ar sūdzībām par
galvassāpēm, miega traucējumiem, kuņģa problēmām vai nespēku, un meklē konkrētu
medicīnisku diagnozi.</p>

<p>Kā norāda psihiatre,
šādos gadījumos bieži novērojams, ka simptomi neatbilst objektīvajiem
izmeklējumiem. Cilvēki meklē fizisku iemeslu, lai gan tas var būt saistīts ar
psiholoģiskiem faktoriem. Nereti fonā var būt izdegšana vai depresija, ko
pastiprina organisma izsīkums. Tāpēc svarīgi ir izvērtēt cilvēka veselības
stāvokli kopumā, jo līdzīgi simptomi var pārklāties un nebūt saistīti tikai ar
vienu konkrētu diagnozi.</p>

<h2><a target="_blank" ></a>Kā izpaužas veģetatīvā distonija?</h2>

<p>Veģetatīvā distonija
var izpausties ļoti dažādi, kas bieži apgrūtina tās atpazīšanu. Simptomi var
ietvert sirdsklauves, asinsspiediena svārstības, reiboņus, miega traucējumus,
kā arī kuņģa-zarnu trakta sūdzības. Dažkārt tie parādās noteiktās situācijās, piemēram,
sabiedriskās vietās vai stresa apstākļos, radot izteiktu trauksmi vai pat
panikas lēkmes ar dzīvības apdraudējuma sajūtu. “Cilvēks bieži jūtas fiziski
funkcionējošs, taču pašsajūta nav laba, ir tāda nedrošība, spriedze, reizēm
panikas lēkmes, un tas vēl vairāk pastiprina iekšējo nemieru”, skaidro klīnikas
psihiatre. </p>

<h2><a target="_blank" ></a>Ikdienas paradumi, kas ietekmē
pašsajūtu</h2>

<p>Miega trūkums,
pārmērīgs darbs un nespēja kvalitatīvi atpūsties rada papildu slodzi nervu
sistēmai. Kā uzsver ārste, arī šķietama atpūta, piemēram, ilgstoša telefona
lietošana, tikai novērš uzmanību, taču turpina noslogot nervu sistēmu. Tāpat
nozīmīgs faktors ir nepilnvērtīgs uzturs, kā arī kofeīna un citu stimulējošu
vielu patēriņš, kas var pastiprināt trauksmi un nemieru, īpaši ja organisms jau
ir izsmelts. “Runājot ar pacientiem, bieži beigās atklājas – dienā tiek
izdzertas četras vai piecas kafijas,” atklāj ārste. Šāda pārslodze kopā ar
miega trūkumu un nespēju atslēgties var pakāpeniski uzkrāties un izpausties kā
trauksme, panikas lēkmes vai dažādi fiziski simptomi.</p>

<h2><a target="_blank" ></a>Ko var darīt pats?</h2>

<p>Lai uzlabotu
pašsajūtu, svarīgi ir atgriezties pie regulāra miega režīma, sabalansēta uztura
un fiziskām aktivitātēm. Strukturēta diena, kurā līdzsvarots darbs, atpūta un
laiks sev, palīdz stabilizēt nervu sistēmu. “Dažkārt pietiek ar vienkāršām
lietām, piemēram, regulāru pastaigu svaigā gaisā bez telefona, sabalansētām
maltītēm un elpošanas vingrinājumiem, kas ļauj īslaicīgi apstāties un
pievērsties savām sajūtām,” norāda ārste, vienlaikus uzsverot, ka pārmaiņas
prasa laiku un rezultāti nebūs tūlītēji.</p>

<h2>Kad meklēt palīdzību?</h2>

<p>Ja simptomi nepāriet
un sāk ietekmēt ikdienu, ieteicams vērsties pie speciālista, lai kopā izvērtētu
situāciju un atrastu piemērotāko risinājumu. <a target="_blank"  href="http://www.dzintari.lv">“Klīnika Dzintari”</a> ir pieejamas individuālas
konsultācijas, dienas stacionārs un dažādas ārstēšanas programmas, kas apvieno
psihiatra, psihoterapijas speciālistu, mākslas terapeitu, fizioterapeitu un
psihologu darbu vienotā rehabilitācijas procesā.</p>

<p>Kā skaidro dr. Dace
Simsone, pieeja katram pacientam ir individuāla. Vienam piemērotāka būs sarunu
terapija, citam lielāks uzsvars uz dzīvesveida maiņu vai fizisko aktivitāti.
“Dažkārt cilvēks ir tik izsmelts, ka jāsāk ar fizisko ķermeni – ar kustību un pakāpenisku
slodzes atjaunošanu, jo tas palīdz uzlabot arī psiholoģisko pašsajūtu,” norāda
ārste.</p><p></p>





<p></p>

"Klīnika Dzintari",  SIA

"Klīnika Dzintari" SIA,  konsultatīvais kabinets

Psihoterapeits

Psihoterapija

Psihologs

Veselība 

Pavasaris ierasti tiek saistīts ar enerģijas pieplūdumu un labsajūtu, taču daļai cilvēku tas var saasināt arī veģetatīvās distonijas izpausmes. Kāpēc tas tā notiek un kā pavasaris ietekmē nervu sistēmu, skaidro...

Kāpēc pavasarī veģetatīvās distonijas simptomi pastiprinās?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Kāpēc pavasarī veģetatīvās distonijas simptomi pastiprinās?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...