<p><p><b>Daba mostas, un dienas kļūst garākas, taču daudzi pēc garās ziemas jūtas fiziski un emocionāli izsīkuši. Lai gan pavasara nogurums nav slimība, tomēr to nevajadzētu ignorēt. Kam pievērst uzmanību un kā atgūt spēku, skaidro laboratorijas ārste Marija Dončaka, SIA “Centrālā laboratorija” Bioķīmijas un imūnķīmijas nodaļas vadītāja, kā arī „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.</b></p><h2>Kāpēc pazūd spēks?</h2><p>Pavasara noguruma biežākie simptomi ir nespēks, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības un garastāvokļa pasliktināšanās vai pat viegli depresīvi traucējumi. Šo stāvokli pētnieki saista ar vairāku faktoru kombināciju. “Pavasara nogurumu var izraisīt gan uztura paradumi ziemā, kuru sekas var būt vitamīnu un mikroelementu trūkums, gan ar diennakts režīma maiņu saistītas hormonālas svārstības,” skaidro “Centrālās laboratorijas” ārste Marija Dončaka.</p><p>“Arī pavasarī daudz paveikt un sasniegt jaunus mērķus un virsotnes – tas ir iespējams, rūpīgi ievērojot vitamīnu un minerālvielu formulu pavasarīgai atmodai. Visi vajadzīgie elementi ir rodami daudzveidīgā uzturā un vajadzības gadījumā papildināmi ar aptiekas produktiem,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.</p><h2>Vitamīnu un mikroelementu trūkums</h2><p>Bieži dzirdam par pazeminātu D vitamīna līmeni, kas ir raksturīgs mūsu platuma grādos dzīvojošajiem cilvēkiem – saulītes ziemā ir maz, turklāt tā atrodas pārāk zemu virs horizonta, lai D vitamīns pietiekamā daudzumā sintezētos ādā. Arī ar uzturu to uzņemt pietiekamā apjomā ir samērā grūti, jo tikai neliels produktu klāsts satur D vitamīnu nozīmīgā daudzumā. “Tādēļ pavasarī būtu vērts pārbaudīt D vitamīna līmeni organismā, veicot analīzi, kas nepieciešamības gadījumā ļaus arī pielāgot D vitamīna uztura bagātinātāja vai medikamenta devu,” uzsver daktere M. Dončaka. </p><p>Taču D vitamīns nav vienīgais, kura trūkums var izraisīt pavasara nogurumam raksturīgos simptomus. Pavasarī kā uz delnas kļūst redzamas ziemas ēdienkartes nepilnības. Ja uzturs bijis vienveidīgs, nesabalansēts, iespējams, ir attīstījies B grupas vitamīnu, dzelzs vai magnija trūkums. Šīs uzturvielas ir svarīgas gan enerģijas vielmaiņai un nervu sistēmas pareizai darbībai, gan veselu asins šūnu veidošanai. </p><p>“Par organisma vispārējo veselības stāvokli ļauj spriest pilna asins aina, savukārt feritīna analīze palīdz novērtēt organisma dzelzs rezerves,” skaidro ārste, piebilstot, ka pašsajūtu var ietekmēt arī glikozes jeb cukura līmeņa svārstības. Tādēļ laboratorijā vērts pārbaudīt arī šo rādītāju. </p><p>Farmaceite papildina: “Gandrīz 70 % no organismā esošās dzelzs atrodas hemoglobīnā. Hemoglobīns ir sarkano asins šūnu jeb eritrocītu sastāvdaļa, kas nodrošina skābekļa pārnesi no plaušām uz audiem un orgāniem. Atlikušie 30 % dzelzs ietekmē organisma enerģijas sintēzi, vielmaiņu un imunitāti. Tas nozīmē, ka tieši dzelzs ir atbildīga par to, cik daudz skābekļa saņems mūsu dzīvībai svarīgie orgāni un cik enerģiski vai hroniski noguruši jutīsimies.” </p><p>Ja organismā trūkst dzelzs, to var papildināt ar dzelzs preparātiem, kas palīdz paaugstināt un uzturēt normālu dzelzs līmeni asinīs. Labāko rezultātu palīdz sasniegt iekšķīgi lietojamie dzelzs preparāti, kas satur gan divvērtīgo (Fe2+), gan trīsvērtīgo (Fe3+) dzelzi. “Dzelzs preparāti jālieto starp ēdienreizēm – vienu stundu pirms vai divas stundas pēc tās. Turklāt dzelzs uzņemšanu nedrīkst apvienot ar tējas vai kafijas pauzi," skaidro "Mēness aptiekas" farmaceite, mudinot par atbilstoša dzelzs preparāta izvēli vispirms konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.</p><h2>Diennakts ritms un hormonālās svārstības</h2><p>Gadalaiku maiņa, kad dienas kļūst garākas, ietekmē cilvēka bioloģisko pulksteni. Melatonīns, kas regulē miegu, izdalās tumsā, savukārt dienasgaisma palīdz sinhronizēt miega–nomoda ciklu un ietekmē pašsajūtu dienas laikā. Tādēļ pāreja no ziemas uz pavasari var radīt īslaicīgus miega traucējumus un nogurumu, kas ietekmē gan emocionālo, gan fizisko pašsajūtu. </p><p>Ārste Marija Dončaka norāda, ka pavasara nogurumam līdzīgus simptomus var veicināt arī vairogdziedzera darbības traucējumi. Par tiem iespējams pārliecināties, veicot vairogdziedzera hormonu analīzes un nosakot tireotropo hormonu (TSH), kā arī brīvā T3 un brīvā T4 līmeni.</p><p>Pašsajūtu var ietekmēt arī gaisa temperatūras paaugstināšanās – siltākos laikapstākļos paplašinās asinsvadi, un rezultātā var pazemināties asinsspiediens. Īpaši to izjūt cilvēki, kam jau tā ir nosliece uz zemu asinsspiedienu, vai arī tad, ja nepietiekamā daudzumā uzņemts šķidrums. Tādā gadījumā var parādīties reibonis, nespēks, miegainība un smaguma sajūta. </p><h2>Ko darīt, lai justos labāk?</h2><p>Lai gan pavasara nogurums nav diagnoze, tas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Labā ziņa ir tā, ka risinājums ir samērā vienkāršs un uzlabojumu iespējams izjust jau pēc dažām dienām vai nedēļām. Lūk, ieteikumi, kas palīdzēs atgūt spēku, uzlabos koncentrēšanās spējas un garastāvokli!</p><p>    1. Līdzsvaro ēdienkarti. Pavasarī šķīvī varam likt ne tikai pirmos zaļumus, bet arī nezāļu lapiņas, piemēram, gārsa un nātres satur gan dzelzi, gan C vitamīnu. Turklāt ēd daudzveidīgi un sabalansēti. Vienlaikus izvairies no enerģijas “zagļiem” – pārstrādātas pārtikas, saldumiem un piesātinātos taukus saturošiem produktiem. Neaizmirsti arī par pietiekamu šķidruma uzņemšanu!   </p><p>    2. Izbaudi gaismu. Regulāra uzturēšanās ārā palīdz stabilizēt miega-nomoda ritmu un uzlabot pašsajūtu.</p><p>    3. Kusties regulāri. Lai kā gribētos palikt dīvānā, mērenas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā uzlabo asinsriti, veicina glikozes (cukura) vielmaiņu un palielina par laimes hormoniem dēvēto endorfīnu izdalīšanos, kas vairo labsajūtu un palīdz mazināt sāpes. </p><p>    4. Ievēro miega režīmu. Regulārs miega režīms ar gulētiešanu un celšanos vienā noteiktā laikā palīdz atjaunoties organismam. Izvairies no skatīšanās ekrānos pirms miega, jo pārmērīgs zilās gaismas starojums kavē melatonīna veidošanos, apgrūtinot iemigšanu un negatīvi ietekmējot miega kvalitāti. </p><h2>Kad vērsties pie ārsta?</h2><p>“Ja pavasara nogurums ilgst vairāk par 2–3 nedēļām, simptomi pastiprinās vai parādās jaunas sūdzības, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta,” norāda speciālistes. Pašsajūtas pasliktināšanās iemesli var būt dažādi – no uzturvielu nepietiekamības un vielmaiņas izmaiņām līdz miega traucējumiem, depresijai, nediagnosticētai infekcijai vai citām veselības problēmām. </p><p>Vienlaikus pirmais solis pašsajūtas izvērtēšanā var būt pamata laboratoriskie izmeklējumi. Tie palīdz objektīvi novērtēt organisma stāvokli un savlaicīgi pamanīt biežākos noguruma iemeslus, piemēram, dzelzs deficītu, glikozes vielmaiņas traucējumus vai vairogdziedzera darbības izmaiņas. “Ērtākai ikdienai “Centrālajā laboratorijā” iespējams izvēlēties jau gatavus analīžu komplektus, piemēram, “Pavasara mini check-up”, “Spēka trijnieku” vai “Vitamīnu un minerālvielu komplektu”, kas apvieno būtiskākos rādītājus vienā pārbaudē un var kalpot kā sākumpunkts ceļā uz labāku pašsajūtu,” norāda ārste M. Dončaka.</p><p>Pavasara nogurums visbiežāk ir pārejošs stāvoklis, taču tas liecina, ka ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību savam organismam un tā vajadzībām.</p><br></p>

Veselība

Daba mostas, un dienas kļūst garākas, taču daudzi pēc garās ziemas jūtas fiziski un emocionāli izsīkuši. Lai gan pavasara nogurums nav slimība, tomēr to nevajadzētu ignorēt. Kam pievērst uzmanību un...

Kāpēc rodas pavasara nogurums un kā no tā atbrīvoties?

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...