<p></p><p><b>Rudenī daļa cilvēku var biežāk izjust dedzināšanu aiz krūšu
kaula jeb grēmas, skābu garšu mutē, smaguma sajūtu vai diskomfortu pēc ēšanas.
Ikdienā šos simptomus mēdz saistīt ar “paaugstinātu kuņģa skābi”, tomēr ne
vienmēr problēma ir pārmērīga skābes veidošanās. Bieži simptomu pamatā ir kuņģa
satura atvilnis barības vadā jeb gastroezofageālais reflukss. Medicīnas zinātņu
doktore, uztura speciāliste un “Olpha” medicīnas padomniece Līga Balode
skaidro, kā ar pārdomātām izmaiņām uztura un ikdienas paradumos iespējams
mazināt diskomfortu.</b></p>

<p>“Rudens pats par sevi kuņģa skābes daudzumu nepalielina.
Lielāka nozīme ir tam, kā līdz ar gadalaika maiņu mainās mūsu ēšanas un
ikdienas paradumi,” skaidro Līga Balode.</p>

<h2><b>Kāpēc rudenī simptomi var kļūt izteiktāki?</b></h2>

<p>Vēsākā laikā mēdz mainīties gan ēdienkarte, gan dienas
ritms. Maltītes var kļūt sātīgākas, ēdienkartē biežāk nonāk trekni un cepti
ēdieni, krēmīgas mērces un konditorejas izstrādājumi. Daļai cilvēku refluksa
simptomus var provocēt arī kafija, šokolāde un citi individuāli slikti panesami
produkti.</p>

<p>Aukstajā sezonā nereti samazinās arī fizisko aktivitāšu
apjoms, vakara maltītes tiek ieturētas vēlāk, bet pēc ēšanas vairāk laika
pavadām sēdus vai guļus. Arī stress, steidzīga ēšana un neregulārs maltīšu
režīms var ietekmēt simptomus. Īpaši nelabvēlīga var būt liela un trekna
maltīte īsi pirms gulētiešanas, jo pilns kuņģis un horizontāls ķermeņa
stāvoklis var veicināt kuņģa satura atvilni barības vadā.</p>

<h2><b>Vispirms jāpārskata ēdienreižu ritms</b></h2>

<p>Lai mazinātu simptomus, nav uzreiz jāatsakās no daudziem
produktiem. Vispirms vērts izvērtēt maltīšu lielumu, laiku un individuālo
pašsajūtu. Kā skaidro uztura speciāliste, ja simptomi parādās pēc lielām
maltītēm, ieteicams izvēlēties mazākas porcijas un izvairīties no situācijas,
kad dienas laikā maltītes tiek izlaistas, bet vakarā apēsts ļoti daudz.</p>

<p>Ja grēmas mēdz parādīties vakarā vai naktī, pēdējo maltīti
vēlams ieplānot vismaz divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas. Pēc ēšanas
labāk uzreiz neapgulties. Viegla pastaiga var būt patīkams veids, kā turpināt
ikdienas aktivitātes, savukārt intensīvu fizisku slodzi uzreiz pēc lielas
maltītes labāk atlikt. Svarīgi ir arī ēst nesteidzīgi un pievērst uzmanību sāta
sajūtai.</p>

<h2><b>Ko likt šķīvī?</b></h2>

<p>Nav vienas īpašas “refluksa diētas”, kas būtu piemērota
ikvienam. Ēdienkartes pamatā vēlams saglabāt pilnvērtīgu un daudzveidīgu
uzturu, izvēloties produktus un pagatavošanas veidus, kurus konkrētais cilvēks
labi panes. Ja trekni vai cepti ēdieni pastiprina simptomus, biežāk var
izvēlēties vārītus, sautētus vai krāsnī gatavotus ēdienus un samazināt
pievienoto tauku daudzumu. Maltītēs var iekļaut, piemēram, auzu pārslas,
griķus, rīsus, kartupeļus, liesu zivi, putnu gaļu, olas un dažādi pagatavotus
dārzeņus.</p>

<p>Brokastīs var izvēlēties auzu putru ar banānu, pusdienās —
dārzeņu zupu un putnu gaļu ar rīsiem vai pilngraudu makaroniem, bet vakariņās —
krāsnī gatavotu zivi ar kartupeļiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem.
Launagam var noderēt jogurts, biezpiens vai cits individuāli labi panesams
produkts. Arī šķietami veselīgs produkts vienam cilvēkam var būt labi panesams,
bet citam izraisīt diskomfortu. Tāpēc ēdienkarte jāpielāgo ne tikai vispārīgiem
ieteikumiem, bet arī savai pašsajūtai.</p>

<h2><b>Vai jāatsakās no kafijas, tomātiem un citrusaugļiem?</b></h2>

<p>“Universāla aizliegto produktu saraksta nav. Biežāk
simptomus var izraisīt ļoti trekni vai asi ēdieni, tomātu produkti,
citrusaugļi, šokolāde, piparmētra, kafija, alkohols un gāzēti dzērieni. Tomēr
tas nenozīmē, ka ikvienam pilnībā jāizslēdz visi šie produkti. Ja kāds no tiem
simptomus neizraisa, nav pamata to automātiski izslēgt no ēdienkartes,” teic
Līga Balode.</p>

<p>Lai pamanītu individuālās sakarības, vienu vai divas nedēļas
var veidot uztura un pašsajūtas dienasgrāmatu. Tajā ieteicams atzīmēt, kas un
cikos ēsts, porcijas lielumu un simptomu parādīšanās laiku. Tas var palīdzēt
identificēt iespējamos izraisītājus un izvairīties no nevajadzīgi stingriem
ierobežojumiem. “Aizdomīgos” produktus vēlams izvērtēt pa vienam. Ja vienlaikus
no ēdienkartes izslēdz vairākas produktu grupas, kļūst grūti saprast, kas
patiesībā bijis saistīts ar simptomiem. Turklāt ilgstoši un nepamatoti uztura
ierobežojumi var padarīt ēdienkarti vienveidīgu.</p>

<h2><b>Kad ar uztura un dzīvesveida izmaiņām nepietiek?</b></h2>

<p>Ja dedzinošā sajūta atkārtojas bieži, traucē miegam vai
nepāriet pēc uztura un dzīvesveida paradumu maiņas, jākonsultējas ar ģimenes
ārstu. Medicīniska konsultācija nepieciešama arī tad, ja bezrecepšu līdzekļi
pret grēmām jālieto regulāri. Ar ārstu nevajadzētu kavēties sazināties, ja ir
apgrūtināta vai sāpīga rīšana, atkārtota vemšana, asiņošanas pazīmes vai
neizskaidrojams svara zudums. Savukārt jaunas vai stipras sāpes krūtīs
nevajadzētu automātiski norakstīt uz “kuņģa skābi”, jo tām var būt arī citi,
tostarp nopietni, cēloņi. Ja sāpes krūtīs ir izteiktas vai rodas kopā ar elpas
trūkumu, sāpēm rokā vai žoklī, jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.</p>

<p>Galvenais nav meklēt vienu “rudens produktu”, kas atrisinās
problēmu. Daudz svarīgāk ir sakārtot maltīšu ritmu, nepārēsties, neēst īsi
pirms gulētiešanas un pamanīt savus individuālos simptomu izraisītājus. Ja ar
šīm izmaiņām nepietiek, nākamais solis ir konsultācija ar ārstu.</p><p></p>

Vēdera sāpes

Veselīgs uzturs

Veselības aprūpe

Veselība 

Rudenī daļa cilvēku var biežāk izjust dedzināšanu aiz krūšu kaula jeb grēmas, skābu garšu mutē, smaguma sajūtu vai diskomfortu pēc ēšanas. Ikdienā šos simptomus mēdz saistīt ar “paaugstinātu kuņģa skābi”,...

Kāpēc rudenī var biežāk parādīties dedzinoša sajūta aiz krūšu kaula un kā to risināt?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...