Kāpēc slikto ziņu video izplatās ātrāk? Manipulācijas ar emocijām digitālajā vidē

Sociālajos tīklos mēs bieži redzam dramatiskus video: kāds strīdas, kliedz, sabojā lietu vai arī ir noticis negadījums. Tie parādās visur — Facebook, Instagram, TikTok, YouTube. Šķiet, ka šādi video izplatās daudz ātrāk nekā pozitīvi stāsti. Kāpēc tā notiek? Atbilde ir vienkārša: internetā ātri izplatās saturs, kas izraisa spēcīgas emocijas.

Negatīvs saturs izraisa ātru reakciju

Cilvēka smadzenes ir veidotas tā, lai negatīvās ziņas pamanītu pirmās. Negatīvo saturu atceramies ilgāk, tam pievēršam vairāk uzmanības un automātiski vēlamies to nosūtīt tālāk, lai pabrīdinātu citus. Tieši tāpēc konflikti, kritika un skandāli internetā izplatās kā lavīna, salīdzinot ar pozitīvo saturu.

Algoritmi priekšroku dod tam, kas izraisa emocijas

Sociālo tīklu algoritmi ir veidoti tā, lai rādītu saturu, kas notur lietotāja uzmanību pēc iespējas ilgāk. Negatīvs saturs mēdz izraisīt strīdus komentāros, dusmas, sašutumu, bailes, šoku. Visas šīs emocijas rada ilgāku iesaisti — vairāk komentāru, dalīšanos un skatījumu. Algoritms to interpretē kā populāru saturu, kas jāparāda vēl vairāk cilvēkiem. Rezultāts? Sliktās ziņas izplatās kā vējš.

Emocionālais spiediens - ātra klikšķa reakcija

Daudzi video tiek veidoti ar mērķi emocionāli ietekmēt sociālo tīklu lietotājus. Jo emocionālāks skatītājs, jo mazāk viņš analizē saturu kritiski. Tāpēc bieži parādās sensacionāli virsraksti, šokējoši montāžas efekti, dramatiskas mūzikas skaņas elementi, šokējoši kadri bez konteksta. Tam visam ir viens mērķis — panākt, lai tu noskatītos līdz galam, uzspiestu “Dalīties” vai ierakstītu savu komentāru.

Kāpēc cilvēki tik bieži “uzķeras” uz negatīviem video?

Šoku, dusmas, bailes un sašutumu ir ļoti grūti kontrolēt. Cilvēks reaģē gandrīz automātiski. Negatīvs saturs mums šķiet svarīgāks. Psihologi to dēvē par negativitātes aizspriedumu.

Tie, kas veido šādus video — gan mediji, gan satura veidotāji, gan anonīmie sociālo platformu profili — bieži izmanto noteiktus paņēmienus. Izplatītākās manipulācijas ir:

• dramatiskas frāzes (“Šoks!”, “Nepalaid garām!”, “Skandalozi!”),
• tiek citēti kāda sacītie fragmenti bez konteksta, lai izklausītos dramatiskāk,
• notiek manipulācija ar faktiem vai selektīvu informāciju.

Vai ir iespējams “attīrīt” savu digitālās vides ziņu plūsmu?

Jā! Sociālās platformas piedāvā rīkus, kas ļauj mazināt negatīvā satura ietekmi, tikai daudzi to neizmanto vai, iespējams, nezina par šādām iespējām:

• Spied “Neinteresē” pie satura, kas liek justies slikti;
• Slēp profilu vai lapu, kas regulāri publicē manipulējošu saturu;
• Atzīmē “Rādīt mazāk šī satura” – tas algoritmam dod signālu, ka tevi tas neinteresē un tāpēc tas tiks rādīts mazāk;
• Spied “Kāpēc redzu šo video?”, lai saprastu, kāpēc tas parādījās tavā plūsmā;
• Pārskati savas “intereses” profila iestatījumos, kas var būt automātiski pievienotas bez tavas ziņas.

Digitālā pakalpojumu akta (DPA) dēļ sociālo mediju platformām ir ne tikai jādod tev iespēja izvēlēties, kādu saturu patērēt, bet arī jāmazina manipulatīvs un maldinošs saturs un jāreaģē uz ziņojumiem par tiem.