Latvija nav tik turīga kā Luksemburga vai Šveice, lai mēs
varētu nodrošināt, ka viens skolotājs māca tikai piecus vai desmit bērnus,
šodien debatēs par nākotnē veicamo skolu tīkla reformu sacīja Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ja mēs būtu tik turīgi kā Luksemburga vai kā Šveice,
vai citas valstis, iespējams, mēs varētu atļauties izveidot skolu sistēmu, kur
ir desmit bērni uz vienu skolotāju vai pieci bērni uz skolotāju, vai, kā
dažviet Latvijā ir, viens bērns uz vienu skolotāju," sacīja Kariņš,
uzsverot, ka neviena valsts nevar atļauties audzēkņiem nodrošināt individuālās
apmācības.

<blockquote>Premjers arī komentēja to, ka vairāki opozīcijas deputāti
debatēs sola būt "lielie skolu aizstāvji". "Nu kurš šajā telpā
nav skolu aizstāvis? Mēs visi aizstāvam skolas, mēs visi gribam, lai skolas ir,
un, ideālā gadījumā, lai skola būtu tuvu mājām, bet īstenība ir tā, ka mēs to
visu, kā tas šobrīd ir, atļauties vairāk nevaram," akcentēja Kariņš.</blockquote>

Premjers skaidroja, ka demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā
nākotnē būs mazāks skolu skaits. "Vai nu šī Saeima to lems, vai tas notiks
nākamajā Saeimā," prognozēja valdības vadītājs, kurš reizē norādīja, ka
būtu pilnīgi normāli kā izņēmumus paredzēt skolu ar mazu audzēkņu skaitu
saglabāšanu pierobežā.

Kariņš arī pauda neizpratni, kāpēc augstākās juridiskās
izglītības jomā tikai divas Latvijas augstskolas spēj sagatavot jauniešus, kas
spēj nolikt valsts eksāmenu jurisprudencē. "Daži saka: varbūt eksāmens ir
pārāk grūts. Nu varbūt viņš ir pārāk grūts, bet kāpēc no divām augstskolām var
un no citām nevar," vaicāja premjers, kurš norādīja, ka tas ir
izaicinājums, kurā ir jārod risinājums.

Kā ziņots, Saeimas opozīcijas deputāts Harijs Rokpelnis
(ZZS) šodien debatēs parlamentā pārmeta izglītības un zinātnes ministrei Andai
Čakšai (JV) mēģinājumu skolu tīkla reformu veikt "pa kluso", savukārt
Čakša aicināja bērnus nepadarīt par ķīlniekiem, kas liegtu viņiem iegūt
kvalitatīvu izglītību.

Čakša debatēs uzsvēra, ka mērķis ir kvalitatīva izglītība,
kas pieejama visiem Latvijas bērniem un par ko no valsts budžeta tiek maksāta
saprātīga cena. Izglītības ministre aicināja atteikties no priekšstata, ka
vietējā pašvaldībā ekonomiku veido skola, ja tas nepalīdz bērniem, kuriem šai
skolā nav pieejama kvalitatīva izglītība. Lai nav tā, ka bērni kļūst par
ķīlniekiem tāpēc, ka nespējam pieņemt vajadzīgos lēmumus, uzsvēra Čakša.

Rokpelnis savā atbildē kritiski vērtēja, ka Čakša neesot
"ko prātīgu" pateikusi. Lai gan mērķis par kvalitatīvu izglītību ir
ļoti labs, tomēr deputāts pārmeta mēģinājumu "apčakarēt kolēģus un pa
kluso un mazdūšīgi" skolu tīkla reformas veikšanai vajadzīgo regulējumu
pieņemt caur budžeta pakotnes likumprojektu.

Čakša priekšlikumu, kas būtu pavēris ceļu uz skolu tīkla
reformēšanu, bija iesniegusi uz galīgo lasījumu budžeta pakotnē virzītajos
grozījumos Izglītības likumā. Pēc tam gan koalīcijā pēc "Apvienotā
saraksta" rosinājuma tika panākta vienošanās šos grozījumus no budžeta
pakotnes izslēgt, lai par skolu tīkla reformu spriestu tālākā nākotnē, kad
attiecīgus grozījumus varētu skatīt trīs lasījumos.

Par grozījumu Izglītības likumā izslēgšanu no budžeta
pakotnes šodien nobalsoja arī Saeima.





Avots: LETA

Krišjānis Kariņš

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Sabiedrība

Latvija nav tik turīga kā Luksemburga vai Šveice, lai mēs varētu nodrošināt, ka viens skolotājs māca tikai piecus vai desmit bērnus, šodien debatēs par nākotnē veicamo skolu tīkla reformu sacīja...

Kariņš: Mēs neesam tik turīgi kā Šveice, lai viens skolotājs mācītu tikai 10 bērnus

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...