Skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā - nekādas pārmaiņu,
tik dodiet vairāk naudas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta
panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka pamatmērķis, domājot par izglītības
sistēmu, ir gādāt par to, lai tā labāk kalpotu jaunatnei, uzsverot, ka
nepieciešams veikt pārmaiņas un nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

"Katru reizi, kad tiek runāts par pārmaiņām, pamatā
visi, kas aktīvi iesaistās, pretojas ar rokām un kājām, kas ir Latvijā
cilvēcīgi izprotams. Manā izpratnē skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā:
nekādas pārmaiņas, tik dodiet vairāk naudas. Tā ir viņu pieeja, kas, manuprāt,
ir mazauglīga," sacīja Kariņš.

Viņš akcentēja, ka, lai varētu piešķirt papildu finansējumu,
neko nemainot pašā sistēmā, varētu, piemēram, par dažiem procentpunktiem pacelt
pievienotās vērtības nodokli, taču tad būtu plaši protesti kopumā sabiedrībā.
Vieni it kā būtu apmierināti, bet sabiedrības vairākums - dziļi neapmierināts,
prognozē premjers, uzsverot, ka šo nesaskata kā iespēju.

Otrs variants varētu būt naudu pārdalīt, proti, kādam to
atņemt. "Tad, lūdzu, parādiet, īsti no kurienes lai atņemam! No aizsardzības?
Šādos ģeopolitiskos apstākļos? No pensionāriem? No mediķiem? No policistiem?
Nauda, kas tiek iekasēta nodokļos, nepazūd - tā pamatā tiek izmaksāta algās un
pabalstos," pauda valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka, lai atrisinātu situāciju, ir jānotiek
divām lietām. Ministrija strādā pie plāna, kā uzlabot sistēmu, domājot par
ieguvumiem jauniešiem, tikmēr līdztekus tam budžeta pozīcijas, kas nepildīsies,
paliekot neizlietotiem līdzekļiem, nonāks uz valdības galda, kur varēs lemt par
to pārdalīšanu prioritārajām nozarēm, tostarp izglītībai.

Valdības vadītājs neredz, kā pedagogu streiks varētu
atrisināt situāciju. Tikai tāpēc, ka ir streiks, neradīsies vairāk naudas.
Kariņš arī neplāno piedāvāt nodokļu pieaugumu, lai it kā vieglu roku atrisinātu
vienu jautājumu, bet faktiski sagādātu jaunas problēmas.<h2>Pedagogu prasījumi valdībai</h2>

Kā ziņots, 15.februārī Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai
laiku līdz šodienai, 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par
streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu
tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas skaidrotā, pašlaik lielākā
problēma ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā algu kāpumu un
slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus
šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par
piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu
balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar
grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā
ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to
saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro
bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu
eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no
2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā
ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā
saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas,
sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par
pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša
darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz
2025.gada 31.decembrim.

Neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Anda
Čakša (JV) bija publiski paudusi apņēmību LIZDA prasīto pedagogu atalgojuma un
darba slodzes sabalansēšanas grafiku apstiprināt valdības sēdē 14.martā, taču
tas darba kārtībā netika iekļauts.

IZM iepriekš informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās
darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz
2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā
vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro
(pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas
paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā
pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības
pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas
palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

IZM izstrādātais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu
palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā
pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi
pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes
pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

13.februārī valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji
nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas
saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas
pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu
darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās
izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Krišjānis Kariņš

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Sabiedrība

Skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā - nekādas pārmaiņu, tik dodiet vairāk naudas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers pauda, ka pamatmērķis, domājot par izglītības...

Kariņš par papildu finansējumu izglītībai: "Lūdzu, parādiet, īsti no kurienes lai atņemam naudu!"

Tev varētu patikt

Ielādējam...