Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē
valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un
investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj
uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti. Rīgas Ekonomikas
augstskolas "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" pētījuma
rezultāti liecina, ka 2021.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no
Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto
nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu
algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā.
Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams,
nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti
maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai
tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi -
galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām,
- arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Kādas tad ir būtiskākās tabakas izstrādājumu kontrabandas,
nelegālas ražošanas un tirdzniecības negatīvās sekas?

<ul><li>Mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā.</li><li>Tirdzniecībā nokļūst apšaubāmas kvalitātes produkti, kas
bieži vien ir ražoti antisanitāros apstākļos ar nepārbaudāmu izejvielu sastāvu.</li><li>Palielinās draudi drošībai - nelegālā ražošana un
tirdzniecība ir nozīmīgs starptautisku noziedzīgu grupējumu ienākumu avots.</li><li>Tiek veicināta korupcija un apdraudēts tiesiskums.</li><li>Nepilngadīgas personas var vieglāk piekļūt tabakas un
nikotīna izstrādājumiem.</li><li>Šādi neregulēti un nezināmas kvalitātes produkti mazina
sabiedrības veselības politikas efektivitāti, un smēķētāji izvēlas lētākās
kontrabandas cigaretes salīdzinoši labāku produktu vietā.</li><li>Tiek grauta konkurence un kropļota legālā uzņēmējdarbība.</li></ul>













Ap 10-12% pasaulē patērēto tabakas izstrādājumu ir
kontrabandas vai viltojumi, un valstis nodokļos neiegūst apmēram 45 miljardus
eiro nelegālās tirdzniecības dēļ.

<h2>Latvija ik gadu zaudē vismaz 48 miljonus eiro</h2>

Saskaņā ar KPMG jaunākā pētījuma datiem, cigarešu nelegālā
tirdzniecība 2021.gadā radīja Eiropas valstīm vairāk nekā 10 miljardu eiro
zaudējumus neiegūto nodokļu ieņēmumu dēļ, tostarp Latvijas ekonomika zaudēja
vismaz 48 miljonus eiro. Eiropas Savienībā uztraucoša tendence ir cigarešu
viltošanas pieaugums - viltojumu īpatsvars 2021.gadā pieauga par 19,3%,
sasniedzot 12,3 miljardus cigarešu, augstāko līmeni kopš 2006.gada. Baltijas
valstīs gan kā būtiskākā problēma saglabājas cigarešu kontrabanda no
Baltkrievijas, kur vidējā cigarešu paciņas cena bija vien 54 centi.

Savukārt pētījumu aģentūras "Nielsen" veiktais
starptautiskais cigarešu patēriņa pētījums parāda, ka cigarešu kontrabanda
Latvijā saglabājas visai augstā līmenī un pēdējos piecos gados teju par katru
piekto Latvijā patērēto cigareti netika samaksāts Latvijas akcīzes nodoklis.
Piemēram, 2022.gada trešajā ceturksnī 17,8% Latvijā patērēto cigarešu bija bez
Latvijas akcīzes nodokļa markām, tostarp 11% bija ražotas Baltkrievijā un
vismaz 3,8% bija viltotas. Tā kā lielākā daļa kontrabandas cigarešu Latvijā
tiek ievesta no Baltkrievijas, Latgalē, īpaši Daugavpilī, kontrabandas cigarešu
patēriņš ir pat vairāk nekā divas reizes augstāks.

<h2>Daudzi kontrabandu joprojām nenosoda</h2>

Pētījumu centra SKDS dati liecina, ka Latvijas sabiedrība ir
iecietīga pret kontrabandas preču iegādi - teju katrs trešais jeb 30% aptaujāto
Latvijas iedzīvotāju to nenosoda, tostarp 10% aptaujāto 2022.gadā uzskatīja, ka
tādu kontrabandas preču kā tabakas un nikotīna izstrādājumu, alkohola un degvielas
tirdzniecība Latvijā nemaz nav nosodāma, bet 20% - ka drīzāk nav nosodāma.

Latvijā galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir
zemāka cena. 90% SKDS aptaujāto kontrabandas preču pircēju atzina, ka tās
iegādājas ievērojami lētākas cenas dēļ, savukārt 10% - vieglākas un ērtākas
pieejamības dēļ. 18% kontrabandas preču pircēju norādīja, ka mēneša laikā
ietaupījuši līdz 19 eiro, 38% - 20-50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

Lai vairotu sabiedrības izpratni un izvērtētu nelegālās
akzicēto preču tirdzniecības un kontrabandas problemātiku, Latvijā ik gadu tiek
organizēts nacionāla līmeņa tematisks forums. Tajā nozares eksperti, ekonomikas
un sabiedriskās domas pētnieki, politiķi un valsts tiesībsargājošo institūciju
eksperti spriež par aktuālo situāciju un nepieciešamo rīcību akcīzes preču
kontrabandas un nelegālā tirgus mazināšanai.

<h2>Nodokļi, kontrole, sinhronizācija</h2>

Foruma eksperti ir secinājuši, ka kontrabandu Latvijā ir
iespējams mazināt ar stratēģisku un ilgtspējīgu valsts politiku. Jāveido un
jāīsteno pārdomāta, uz analīzi balstīta nodokļu politika, sinhronizējot to ar
kaimiņvalstīm, piešķirot nepieciešamos resursus uzraugošajām iestādēm, kā arī
veicinot sabiedrības attieksmes maiņu.

Jāpiebilst, ka legālā tabakas izstrādājumu aprite Latvijā
tiek stingri kontrolēta - piemēram, katrai cigarešu paciņai ir unikāls
izsekošanas kods, kas ļauj tiesībsargājošajām iestādēm iegūt tā ražošanas un
vairumtirdzniecības informāciju. Arī vadošie pasaules tabakas izstrādājumu
ražotāji kā Philip Morris iegulda būtiskus resursus, lai nodrošinātu atbilstību
visām prasībām. Vienlaikus šādas prasības uz Baltkrievijas ražotājiem kā
Grodņas Tabakas rūpnīca neattiecas.

Latvijā regulāri tiek aizturētās liela apjoma kontrabandas
preču kravas liecina, ka, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu aktīvo darbu,
cigarešu kontrabanda joprojām ir izdevīga. Robeža ar Baltkrieviju, radikāli
atšķirīgās cigarešu cenas, samērā zemā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un
iecietība pret kontrabandu to padara par pievilcīgu jomu organizētai noziedzībai.
Tāpēc Latvijai noteikti jāturpina tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes
stiprināšana, piešķirot gan atbilstošu finansējumu, gan aprīkojumu.

Ņemot vērā to, ka būtiskākais kontrabandas faktors ir
ievērojamas cenu atšķirības, Latvijai daudz lielāka vērība būtu jāvelta akcīzes
nodokļu politikas sinhronizācijai starp kaimiņvalstīm. Tāpat tabakas un
alternatīvo produktu akcīzes likmju pieaugumam jābūt pakāpeniskam un samērīgam.
Latvijas pieredze liecina, ka straujš likmju pieaugums veicina nelegālo
tirdzniecību - piemēram, 2008.gada krīzes laikā Latvijā tika ļoti strauji
paaugstinātas cigarešu akcīzes nodokļa likmes un neilgā laikā nelegālā cigarešu
tirdzniecība sasniedza 40% no visa patēriņa. Bija nepieciešami 10 gadi, lai to
samazinātu līdz apmēram 20%. Arī jaunajām cigarešu alternatīvām straujš nodokļu
pieaugums vai nesamērīgi aizliegumi tikai veicinās nelegālo tirdzniecību, uz ko
vairākkārt norādījuši arī nodokļu eksperti. Ieviešot būtiskus jaunus
aizliegumus un ierobežojumus, arī jādomā, kāda būs to ietekme uz nelegālo
tirdzniecību un vai to būs iespējams kontrolēt.

Nauda

Ekonomika

Bizness

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un...

Kas ir ēnu ekonomika Latvijā un kāda ir kontrabandas loma tajā?

Tev varētu patikt

Ielādējam...