No 15. novembra VSIA Latvijas Valsts ceļi
(LVC) uzsākusi informatīvo kampaņu Ir ziema. Rēķinies ar to!, atgādinot
autobraucējiem, kas jāņem vērā un ar ko jārēķinās, vadot auto ziemā. Šogad novembrī
autobraucēji jau ir pieredzējuši mainīgo laika apstākļu ietekmi uz autoceļiem –
apledojumu, kas temperatūras svārstību dēļ veidojas uz asfalta seguma no rītiem.
Meteorologu prognozes liecina, ka mainīgi laika apstākļi gaidāmi gan novembra
otrajā pusē, gan decembra sākumā. Šādos laika apstākļos ceļa uzturētāji var veikt preventīvo
kaisīšanu. To veic pirms satiksmes
plūsmas maksimuma stundām, līdz plkst. 6.00 no rīta, ja gaisa temperatūra ir no
+4°C līdz -6°C un
autoceļa seguma temperatūra ir zem +2°C.
Lēmumu par preventīvās apstrādes nepieciešamību operatīvi pieņem ceļu
uzturētāji, izvērtējot gaisa temperatūras svārstības, ceļu meteoroloģiskās
stacijas datus vai autoceļu apsekošanā konstatēto. Preventīvo apstrādi var
veikt autoceļiem ar augstāko satiksmes intensitāti, kuriem noteikta A
uzturēšanas klase un kuru posmus ar
rīkojumu ir apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Autovadītājiem ir jāņem vērā,
ka arī pēc preventīvās kaisīšanas ceļi var apledot!Mainīgajos laika apstākļos jābūt ļoti piesardzīgiem pie
stūres, īpaši rīta stundās. Apledojums visbiežāk veidojas uz tiltiem un
pārvadiem, kā arī ceļu posmos gar ūdens tilpēm un mežainā apvidū. Ziemā autobraucējam ir jārēķinās, ka
uz ceļa var būt sniegs un apledojums. Lai cik rūpīgi strādātu, uzturētāji nevar
ziemu novērst pavisam.<h2>Kad sākās ziemas
uzturēšanas sezona? </h2>Šogad ziemas uzturēšanas
sezona uz valsts autoceļiem sākās agrāk, nekā ierasts – jau 16. oktobrī.
To paredz jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu
ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli16. oktobrī darbu diennakts režīmā uzsāka valsts
autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēja – VAS Latvijas autoceļu
uzturētājs (LAU) – ziemas dienesta dežuranti, kuru galvenajos pienākumos
ietilpst kaisīšanas un tīrīšanas darbu organizēšana. Lēmumu par ziemas dienesta
darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, balstoties uz informāciju par
faktisko autoceļu virsmas stāvokli un laika apstākļu prognozēm. Konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei
neatbilstošus braukšanas apstākļus – sniegu, apledojumu, tiek uzsākts darbs. Ziemas
dienesta dežuranti par brauktuves stāvokli uzzina no vairāk nekā 50 meteostacijām,
kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, veicot tiešos novērojumus un
analizējot laika apstākļu prognozes, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem,
dienestiem, aplikācijas Waze, kā arī izmantojot mobilo virsmas sensoru
datus.<h2>Jo vairāk auto – jo
augstāka klase un rūpīgāka uzturēšana</h2>Valsts autoceļi ir sadalīti pa uzturēšanas
klasēm. Jāņem vērā, ka viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas
klases. Klasi nosaka, balstoties uz intensitāti, proti, jo lielāka
transportlīdzekļu intensitāte, jo
attiecīgi augstāka uzturēšanas klase. Piemēram, uz Pierīgas vietējiem
autoceļiem ir augstāka satiksmes intensitāte nekā uz galvenajiem valsts
autoceļiem pierobežā, tādēļ šādam vietējam ceļam būs augstāka uzturēšanas klase
nekā reģionālajam vai galvenajam ceļam ar mazu satiksmes intensitāti.“2021. gadā stājušies
spēkā jauni MK noteikumi, kas nosaka prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā –
ziemas uzturēšanai. Lielākais izaicinājums ceļu uzturētājam joprojām ir mainīgi
un nepastāvīgi ziemas meteoroloģiskie laika apstākļi ar krasām temperatūras un
nokrišņu svārstībām, kad braukšanas apstākļi uz ceļa var mainīties visai
strauji. Lai arī visiem valsts galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A – augstākā uzturēšanas klase, jārēķinās, ka šajā
ziemas sezonā ir krietni samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A
uzturēšanas klasi kopgarums,” skaidro VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Uzturēšanas
plānošanas daļas vadītāja Sanita Muižniece. Viņa arī atzīmē, ka autobraucējiem
jārēķinās, ka reģionālajos un pat vietējos autoceļos, kuros iepriekš tika
nodrošināta augstāka uzturēšanas klase, šajā ziemas sezonā tā būs zemāka –
atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.Valsts autoceļiem ziemas sezonā atbilstoši MK
noteikumiem noteiktas piecas uzturēšanas klases – A, B, C, D un E. Detalizētas
prasības par uzturēšanu atbilstoši klasēm skatiet tabulā pielikumā (uzturēšanas
prasības salīdzinātas arī ar prasībām kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā).<h2>Sagatavota ziemas
tehnika un materiāli </h2>Galvenie
ziemas sezonas darbi ir autoceļu attīrīšana no sniega, slīdamības samazināšana,
kā arī citi operatīvi veicamie darbi. Pirms ziemas sezonas tiek veikta kravas
automašīnās uzstādīto GPS uzskaites sistēmu darbības pārbaude un kaisīšanas
iekārtu kalibrēšana, lai, apstrādājot brauktuves ar pretslīdes materiālu, tiktu
nodrošināts nepieciešamais izkaisītā materiāla daudzums. “LAU ir veicis
sagatavošanās darbus pārejai uz ziemas sezonu, ir testēta un kalibrēta ziemas
uzturēšanas tehnika, kā arī noliktavās
sagādāti nepieciešamie pretslīdes kaisāmie materiāli: sāls un sāls-smilts
maisījums. Līdz ar to varu teikt, ka ziemas sezonai esam gatavi. Ziemas dienestā kopumā LAU plāno izmantot
vairāk nekā 600 dažādu tehnikas vienību,” stāsta LAU Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Paula.Šobrīd noliktavas ir
piepildītas ar nepieciešamajiem slīdamības samazināšanas materiālu krājumiem –
sāls ir sagādāts vairāk nekā 64 tūkst. tonnu, bet smilts-sāls maisījums
sagatavots vairāk nekā 11 tūkst. tonnu apjomā.<h2>Tehnoloģijas</h2>LVC mājaslapas kartē un Waze ir iespējams sekot līdzi ziemas
dienesta tehnikas vienībām tiešsaistē.Tāpat kā LVC, arī LAU
sadarbojas ar Waze Latvija, sniedzot iespēju ceļu lietotājam
ērtāk informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem. Autoceļu lietotāju sniegtā
informācija palīdz savlaicīgāk reaģēt uz dažādiem bīstamiem apstākļiem,
piemēram, nolūzušiem kokiem, izskalojumiem, satiksmei bīstamām bedrēm.Tāpat LAU turpina izmantot mobilos virsmas
sensorus, lai paātrinātu informācijas saņemšanu par autoceļu stāvokli. Mobilie
virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta dežurantiem palīdz
iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz valsts autoceļiem un efektīvāk
pieņemt lēmumu, kad uzsākt ziemas uzturēšanas darbus – tīrīt sniegu vai kaisīt
ceļus, tai skaitā preventīvi. Desmit LAU mobilie virsmas sensori ir izvietoti
uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs un agrās rīta stundās
regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti
jeb valsts galvenajiem autoceļiem. Sadarbības partneru transportlīdzekļos
uzstādītie mobilie virsmas sensori veic mērījumus un vienlaikus nosūta datus uz
sistēmu, kas ir pieejama ziemas dienesta dežurantiem datorā vai mobilajā
tālrunī. Tiešsaistes sistēmā tiek nodrošināta informācija par autoceļa
brauktuves stāvokli (sauss, mitrs, ledus u.tml.), ūdens/ledus kārtas biezumu,
saķeres līmeni ar autoceļa virsmu un brauktuves virsmas temperatūru, kā arī
rasas punktu (temperatūra, pie kuras kondensējas gaisā esošais mitrums).<h2>Ar ko kaisa asfaltētos ceļus</h2>Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz
valsts autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli.
Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina ledus
kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz 3%)
un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un
transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc
NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.Slīdamības samazināšanu veic, lai
uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši
autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas
tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma
veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek
pielietotas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls,
smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu
ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai
nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no brauktuves. Savukārt smilti vai
sagatavotu minerālo materiālu (šķembiņām) izmanto, lai paaugstinātu
transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls
maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar
brauktuves segumu. Darbu izpildē izmanto kravas automašīnu, kas aprīkota
ar kaisītāju un nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla
vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek automātiski,
uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu un platumu) uz kaisītāja pults.<h2>Kā ziemā uztur grants autoceļus</h2>Latvijā ir daudz grants ceļu, un ziemā tos izbraukt var būt
īpaši sarežģīti. Tos uztur ar piebraukta sniega kārtu, ko nepieciešamības
gadījumā rievo. Rievošanu
veic ar greidera vai kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves
izveidojot rievotu virsmu.Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas
atkausē grants virskārtu, bet, ziemas vidū iestājoties šķīdonim, ceļš tiktu
sabojāts. Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti. Atkusnī
grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo kūstošā
sniega ūdens. Sāls uz ceļa un dzīvnieki Jāatceras, ka,
iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana
un valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu, uz ceļa biežāk var sastapt meža
dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens. Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem
ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav
paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai
nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt
transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru.<h2>Diennakts informatīvā līnija</h2>Arī ziemas sezonā aicinām autobraucējus izmantot LVC diennakts bezmaksas
informatīvās līnijas 80005555 iespējas, lai noskaidrotu nepieciešamo
informāciju par satiksmi uz valsts autoceļiem, kā arī informētu ceļa
pārvaldītāju par apledojumu, bedrēm, sniega sanesumiem vai citiem
sarežģījumiem, kas ir novēroti uz autoceļiem. Informācija tiek operatīvi nodota
atbildīgajiem dienestiem uzturēšanas darbu veikšanai. Informāciju var nodot arī
LVC kontos sociālās saziņas tīklos <a target="_blank" href="https://twitter.com/LVceli">Twitter</a> un <a target="_blank" href="https://www.facebook.com/LVCELI/">Facebook</a>.Informatīvā kampaņa tapusi, pateicoties Latvijas
transporta apdrošinātāju biroja (LTAB) finansējumam 45 000 eiro apjomā,
kas tika piešķirts ar Ceļu satiksme drošības padomes lēmumu šā gada sākumā.<h2>Lasi arī:</h2><ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ziemas-riepas-ka-izveleties-piemerotakas/1825">Ziemas
riepas</a> - kā izvēlēties piemērotākās</li><li>Autobraucēju murgs - <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/autobrauceju-murgs-melnais-ledus-ka-to-atpazit-un-ko-darit/5596">melnais
ledus</a>. Kā to atpazīt un ko darīt?</li><li>5 lietas, kas jāievēro <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/5-lietas-kas-jaievero-drosai-brauksanai-ar-auto-ziemas-apstaklos/19">drošai
braukšanai</a> ar auto, ziemas apstākļos</li></ul>

Auto

No 15. novembra VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākusi informatīvo kampaņu Ir ziema. Rēķinies ar to!, atgādinot autobraucējiem, kas jāņem vērā un ar ko jārēķinās, vadot auto ziemā. Šogad novembrī...

Kas jāņem vērā, vadot auto ziemā?

Tev varētu patikt

Ielādējam...