Slimnīcas Valsts kontroles pārmetumus par stacionārās veselības aprūpes neefektivitāti noraida

Valsts kontroles četru gadu garumā veiktā slimnīcu revīzija
atklājusi virkni absurdu situāciju, kurām pievērsta sabiedrības uzmanība. 130
lappušu garais ziņojums ir kā grāmata, kuru iespējams šķetināt dienām ilgi, un 360
Ziņām šķitis būtiski saprast, kā uz to reaģē slimnīcu vadītāji.

Piemēram, konstatēts gadījums, kad ķirurgam četrās
ārstniecības iestādēs kopumā mēnesī norādītas 452 dežūrstundas. “Pie manis
nevienam ķirurgam nav 400 stundu. Varbūt vēl viņš kaut kur strādā, bet kā tad
es varu zināt?” sacīja “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes locekle
Alīda Vāne.

Tāpat ziņojumā minēts, ka Dobeles slimnīcā ārsts dežūrējis
96 stundas pēc kārtas, bet citviet ārsta pienākumus pildījuši nerezidentēti
stažieri. “Svarīgi, ja gadījumā šis rezidents dežūrē, lai viņu uzraudzītu
sertificēts speciālists,” uzsvēra Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītājs
Juris Lācis.

Vēl viens būtisks secinājums – ārsti dažkārt oficiāli
atrodas dežūrā divās vietās vienlaikus. Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes
priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: “Tās ir situācijas, kurās varbūt mēs
nevaram izkontrolēt, kurā brīdī kolēģis vēl ir atradies, vai viņš ir aizgājis
ātrāk, vai varbūt ir samainījis kādu maiņu, lai gan uz papīra tas nav
nomainīts.”

Jautājumus raisa arī finansējuma sadale – piemēram, Līvānu
slimnīcas uzņemšanā mēdz būt tikai viens pacients reizi 20 dienās, bet
uzturēšana izmaksā dārgi. “Slimnīcas ir ķīlnieki, jo mums ir pienākums sniegt
pakalpojumu, bet mēs esam spiesti viņu sniegt par tarifu, kurš nenosedz visas
izmaksas,” skaidroja Lācis.

Savukārt Muciņš uzsvēra: “Var būt atšķirīgs, jo slimnīca
atrodas tur nevis, jo viņa apkalpos ļoti daudz cilvēku, bet lai būtu pieejama,
un šo vienu vai divus pacientus dienā slimnīca spētu pieņemt, un atsevišķos
gadījumos arī viņam izglābt dzīvību.”

Dažas slimnīcas revidentu secinājumus aizkadrā nosauca par
“īstu spļāvienu sejā”, norādot uz veciem datiem un nepilnīgu izpratni par
realitāti. Vienlaikus Valsts kontrole aicina Veselības ministriju pārskatīt
slimnīcu tīklu, sasaistīt finansējumu ar kvalitāti un optimizēt nodaļas.

“Tur var kaut kādos atsevišķos gadījumos pastrīdēties par
to, kā ir interpretēti tie dati, bet, globāli runājot, jau tur nekas nepareizs
nav,” atzina Lācis. Muciņš piekrita, ka daudzas lietas ir uzlabojamas, bet
svarīgākais esot, ka slimnīcas turpina pildīt savu funkciju. Vienlaikus
slimnīcu vadītāji uzsver – valstij jāattīsta ambulatorā un paliatīvā aprūpe,
bet, samazinot slimnīcu tīklu, jāgarantē droša pacientu piekļuve medicīnas
pakalpojumiem.

Veselības aprūpe

360 Ziņas

Valsts kontroles četru gadu garumā veiktā slimnīcu revīzija atklājusi virkni absurdu situāciju, kurām pievērsta sabiedrības uzmanība. 130 lappušu garais ziņojums ir kā grāmata, kuru iespējams šķetināt dienām ilgi, un 360...

Ķirurgs strādā 452 stundas mēnesī un ārsti vienlaikus atrodas divās slimnīcās – "360 Ziņas" šķetina Valsts kontroles revīziju

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...