Saeimas deputātu vairākums trešdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) aicinājumu likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).

AS deputāti bija iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt KEM, jo šāds solis mazinātu birokrātiju, administratīvo slogu un sniegtu papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai.

Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas gan saistībā ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem, norādīja AS deputāti.

"KEM ir bijis par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti - izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu," klāsta AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

KEM sāka darboties 2023.gada sākumā.

KEM no EM pārņēma enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no VARAM tā pārņēma klimata politikas jomu.

Klimata un enerģētikas ministrs ir Kaspars Melnis (ZZS).