Dzīves ritms pilsētās nereti atgādina nepārtrauktu skaņu
celiņu. Laika gaitā tas kļūst ne tikai par fona skaņu, bet arī par dzīves
apstākļiem, kas izraisa nogurumu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem
vairāk nekā 20% eiropiešu dzīvo teritorijās, kur trokšņa līmenis pārsniedz
veselībai bīstamo robežu, bet pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem šis
rādītājs ir vēl augstāks – 30%. Aprēķināts, ka pastāvīgais vides troksnis ik
gadu izraisa aptuveni 1,3 miljonu veselīgu dzīves gadu zudumu.

Troksnis mūsdienās kļūst ne tikai par diskomforta avotu, bet
arī par psiholoģisku slogu. Kā liecina Statista dati, 17% Eiropas iedzīvotāju
norāda, ka apkārtējais troksnis – tostarp arī no kaimiņiem – traucē viņiem
atpūsties vai strādāt. Lielākās pilsētās šis rādītājs ir vēl augstāks. Pētījumi
apliecina: ilgstošs fona troksnis negatīvi ietekmē spēju koncentrēties,
pasliktina atmiņu un miega kvalitāti.

Platformā “Rethinking Youth” uzsvērts, ka jaunā paaudze
klusumu sāk uzlūkot kā emocionālās līdzsvara atgūšanas instrumentu – veidu, kā
atgriezties pie sevis laikā, kad informācijas ir pārāk daudz. Citiem vārdiem
sakot, klusums nav attālināšanās no pasaules, bet tieši iespēja to sadzirdēt.

“Troksnis ir kļuvis ne tikai par ārēju, bet arī iekšēju
parādību, jo mēs dzīvojam trokšņaini arī tad, kad it kā atpūšamies. Telefoni,
sociālie tīkli, paziņojumi, satiksme, sarunas. Pat skatoties iemīļotu filmu vai
seriālu, mūs nepārtraukti stimulē daudz skaņas slāņu, tāpēc arvien vairāk
cilvēku apzināti meklē klusumu, lai vismaz uz dažām minūtēm pabūtu vienatnē ar
sevi,” saka Mikus Tillers, “Huawei” produktu apmācību vadītājs Latvijā. 

Tillers uzsver, ka vēlme pēc klusuma nav modes tendence, bet
dabiska reakcija uz informācijas pārslodzi: “Kad viss apkārt kļūst skaļāks – no
mūzikas līdz sociālajiem tīkliem – klusums sāk izcelties kā vērtība, tāpēc
cilvēki aizvien biežāk izvēlas austiņas, kas piedāvā iespēju izvēlēties, kad
dzirdēt pasauli un kad – sevi. Šis līdzsvars cilvēkiem kļūst par būtisku
vajadzību.”

Pētījumi pierāda – pat tikai dažas minūtes klusumā var
pozitīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Tiek samazināts stresa līmenis un
veicināta emocionālā relaksācija. Piemēram, žurnālā “Frontiers in Psychology”
publicēts pētījums apliecina – klusums būtiski uzlabo garastāvokli un spēju
fokusēties uz tagadni.

Mentālā veselība

Veselības aprūpe

Jaunatne

Jaunieši

Sabiedrība

Dzīves ritms pilsētās nereti atgādina nepārtrauktu skaņu celiņu. Laika gaitā tas kļūst ne tikai par fona skaņu, bet arī par dzīves apstākļiem, kas izraisa nogurumu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras...

Klusums – kādēļ jaunā paaudze tik ļoti alkst pēc brīžiem bez skaņas?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...