Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi grozījumus Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLPL), paredzot
ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas
modeli.

Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko
plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veidos ne mazāk kā 0,12%
no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, pie tam ar
pieaugošu finansējumu turpmākajiem trīs gadiem.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no IKP,
2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma.

Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas
līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem,
katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar
attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu
īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie
rādītāji.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai
nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansiālā
situācija tiks izvērtēta katru gadu, savukārt reizi trijos gados padziļināti
izvērtēs vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu.

Trīs gadu izvērtējumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padome (SEPLP) secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas
līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti,
SEPLP būs jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama
finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas
līdzekļa darbības dēļ.

Tālāk SEPLP izvērtējuma ziņojumu kopā ar attīstības
prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo
finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem izvērtēs Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija. Pēc ziņojuma izskatīšanas komisijā, SEPLP būs
jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā jauns Sabiedriskā medija attīstības
plāns kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem, ziņojumā iekļaujot arī
izvērtējumu par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem
kritērijiem - vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu
sabiedrisko mediju finansējumu un vai tas tuvojas Eiropas vidējam finansējuma
līmenim. Ja tiks konstatētas neatbilstības, tad būs pamats sākt diskusiju par
finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.

KM skaidro, ka finansējuma apmēram un piešķiršanas
mehānismam jānodrošina, ka sabiedrisko mediju darbību neietekmē spēcīgu
ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko
grupu lobijs. No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts
sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām
prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem.

KM ieskatā minētie grozījumi nodrošinātu mediju neatkarību,
atbilstību medija paredzētajām funkcijām, prognozējamību trīs gadu perspektīvā,
kā arī ļaus pietuvoties Eiropas vidējam finansējuma līmenim, kas ir 0,16% no
IKP.

Komentējot likumprojekta nepieciešamību, KM uzsver, ka jau
kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas
finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd tie ir vissliktāk
finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no
Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan
veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt
un attīstīt infrastruktūru. KM prognozē, ka 2023.gada valsts budžeta dotācija
būs līdzvērtīga tikai 0,09% no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir
minētie 0,16% no IKP.

KM atgādina, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35% no
valsts budžeta finansējuma sabiedriskie mediji ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem
gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti liela
finansējuma daļa tiek piešķirta ikgadēji, reaģējot uz steidzamu problēmu
risināšanas nepieciešamību un neliecina par ilgtermiņā pārdomātu un racionālu
pieeju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānošanā, kas
neļauj runāt par sabiedriskā medija finansējuma neatkarības pietiekamību.
Ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošana jāplāno savlaicīgi un pietiekamā apmērā, lai
nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un darbības
nepārtrauktību, norāda KM pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja,
padome ir izstrādājusi "Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas
līdzekļu attīstības plānu 2024. līdz 2026.gadam" un atbilstošus grozījumus
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
(SEPLPL), kuru mērķis ir nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju attīstību,
ieviešot jaunu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, sabiedriskā
pasūtījuma uzdevumu vajadzībām atbilstošu un vidējā termiņā prognozējamu
finansējumu, kā arī ļautu izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu
atbilstoši SEPLP izstrādātajām koncepcijām.

KM, kā par mediju nozari atbildīgā ministrija, ir iesniegusi
minēto tiesību aktu projektus saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu
izstrādes un saskaņošanas portālā pirms izskatīšanas Ministru kabinetā.
Attīstības plāns veidots, pamatojoties uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijas 27.jūnija sēdes konceptuālo lēmumu par to, ka sabiedriskā
medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug. Komisija nolēma, ka
sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā
elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu
finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāk par
0,12% no IKP piecu gadu periodā.

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis norāda, ka padome vasarā
ir strādājusi, lai sagatavotu plānu, kas atbilstoši komisijā lemtajam un
sabiedrisko mediju pārvaldības likumā teiktajam paredz pakāpeniski tuvināt
Latvijas sabiedrisko mediju finansējumu Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16%
no IKP.

"Ir paveikts viss nepieciešamais, lai politiķi pēc
iespējas ātrāk beidzot pieņemtu sabiedrisko mediju attīstībai vitāli
nepieciešamos lēmumus par finansēšanas modeļa maiņu un vienota medija
izveidošanu 2025.gada janvārī," uzsver Siksnis.

SEPLP uzskata, ka sabiedrisko mediju attīstības plāns un
grozījumi SEPLPL būtu skatāmi kontekstā ar vidēja termiņa valsts budžeta likumu
2024. līdz 2026.gadam, kad paredzēts realizēt sabiedrisko mediju reformu.

Siksnis akcentē, ka sabiedriskie mediji ir daļa no valsts
drošības. Viņa ieskatā, līdz šim tie nav tikuši pienācīgi novērtēti, regulāri
liekot domāt drīzāk par esošā stāvokļa noturēšanu, nevis oriģinālā satura
spēcināšanu. Tāpat nav bijuši pietiekami ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā
un tehnoloģijās, kas būtiski vājina sabiedriskos medijus un liek iepalikt
attīstībā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Pēc Sikšņa paustā, prakse, ka lēmums par finansējuma
piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem tiks balstīts uz trīs gadu attīstības
plānu, ir pozitīvi vērtējama, jo tas ļaus medijiem plānot darbu un investīcijas
vidējā termiņā.

"Līdz šim tas nebija iespējams, jo par nepieciešamajiem
papildu līdzekļiem bija jācīnās katru gadu, turklāt tie ir bijuši nepietiekami.
Mēs ļoti ceram, ka attīstības plāns tiks atbalstīts un mēs varēsim spēcināt
sabiedriskos medijus kā būtisku mūsu drošības pīlāru," uzsvēris Siksnis.

Attīstības plāns paredz stiprināt sabiedriskos medijus, trīs
gadu periodā īstenojot vairākus uzdevumus, kas veicinās mediju darbinieku
kapacitāti un satura attīstību, nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru un
tehnoloģijas. Saskaņā ar plānu sabiedrisko mediju budžets 2024.gadā sasniegtu
55 193 601 eiro jeb 0,12% no attiecīgā gada prognozētā IKP, 2025.gadā 63 235
564 eiro jeb 0,13% no attiecīgā gada prognozētā IKP, bet 2026.gadā 72 037 370
eiro jeb 0,14% no attiecīgā gada prognozētā IKP.

Jaunais finansēšanas modelis, ko paredzēts nostiprināt
grozot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu,
nosaka, ka katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības
plāns, pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi
ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Sabiedrisko mediju gadskārtējais budžets
tiktu norādīts SEPLPL Pārejas noteikumos un noteikts trīs gadu periodam,
paredzot, ka katrā no perioda gadiem tas nebūtu mazāks kā iepriekšējā gada
budžets.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai
nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katra finansēšanas perioda beigās
tiks izvērtēta mediju finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks
padziļināti izvērtēta medija vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana.
Trīs gadu vērtējumā SEPLP secinās, vai medijs sasniedz stratēģijā nospraustos
mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, Padomei jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai
tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas darbības dēļ.

Latvijas sabiedrisko mediju finansējums līdz šim ir bijis
ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropā un divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā
uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos piecus gadus tas sasniedzis tikai ap 0,1% no IKP.
Finansējums ir par gandrīz 6 miljoniem eiro mazāks nekā Igaunijā un pat par 16
miljoniem euro mazāks nekā Lietuvā.

Jau ziņots, ka 27.jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja vienota sabiedriskā medija
finansēšanas modeli, kas paredz to izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu,
vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu piecu gadu laikā
līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstoši valsts budžeta
iespējām.

Tāpat komisija vienbalsīgi atbalstīja konceptuālu lēmumu par
sabiedriskā medija finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību
likumdošanas procesā un likumprojekta grozījumus par jaunā modeļa ieviešanu
pieņemt līdz šī gada septembrim.

Nauda

Ekonomika

Kultūra

Kultūras ministrija

Bizness

Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLPL), paredzot ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli. Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas...

KM piedāvā līdz 2026.gadam sabiedriskajiem medijiem no valsts budžeta piešķirt ne mazāk kā 0,14% no IKP gadā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...