Knišļu uzlidojumā līdz nāvei nokosti teļi – ar šādu skarbu realitāti 2005. gadā saskārās lopkopji Latgalē, kur bojā gāja vairāk nekā 500 dzīvnieku, tostarp govis, cūkas un pat zirgi.

Knišļi savairojās pēc lietavām, kam sekoja straujš karstuma vilnis. Tie izšķīlās pārmitrajās ganībās, burtiski klāja mājlopus kā dzīva sega, līdz dzīvnieku organisma reakcija uz kodumiem kļuva letāla.

Tagad, pēc 20 gadiem, līdzīgas bažas atkal piemklē lopkopjus. Maijs atnesis ievērojami vairāk lietus nekā parasti – lauki ir pārmitri, grāvji un mitraines pilnas ar ūdeni. "Līdz šim pavasari var uzskatīt par piemērotu lielam knišļu izlidojumam," saka meteorologs Toms Bricis. "Ja maija beigas un jūnija sākums būs ļoti silti, tad pastāv liela iespējamība, ka piedzīvosim spēcīgu odu un knišļu aktivitāti.

Eksperti atzīst, ka arī mūsdienās nav iespējams laicīgi brīdināt par līdzīgiem uzbrukumiem – nepastāv zinātniski modeļi, kas ļautu prognozēt, kad un kur notiks masveidīga knišļu savairošanās. Vienīgais, ko šobrīd var darīt, ir sekot līdzi laikapstākļiem un vērīgi novērot savus ganāmpulkus. "Ja mitrs un auksts pavasaris pēkšņi pāriet karstā vasarā, tad brīdinājuma zvani noteikti skanēt varētu," atzīst Bricis. Tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests gadu no gada atgādina zemniekiem par preventīviem pasākumiem un nepieciešamību lopiem lietot aizsarglīdzekļus.

Knišļu uzbrukumos mājlopi bojā gāja arī pagājušajā vasarā. Savā stāstā ar 360 ziņām dalījās Jēkabpils novada saimniecība. Video skaties TE.