Kad tuviniekam diagnosticē vēzi, mēs bieži apjūkam - ko teikt, kā reaģēt, kā būt līdzās. Dažkārt ir bail kļūdīties, pateikt ko nepiemērotu vai sāpināt. Bet patiesībā vislielāko atbalstu sniedz nevis perfekti vārdi, bet cilvēcīga klātbūtne, vēsta biedrība "Skalbes".

Nav jābūt stipram, gudram vai “pareizam” - pietiek būt patiesam.

Dažreiz visvairāk palīdz vienkārši pateikt:

• “Es esmu te.”
• “Ko Tev šodien vajag?”
• “Vai gribi, ka kopā iziesim ārā?”
• “Tu neesi viens.”
• “Es nezinu, ko teikt, bet gribu būt ar Tevi.”

Šie vārdi iedod drošības sajūtu un ļauj otram justies redzētam, nevis žēlotam. Arī klusums var būt saruna, svarīgi, ka cilvēks jūt, ka Tu neesi aizgājis prom un ka viņš nav viens šajā laikā.

Runā, klausies, piedāvā palīdzību un dod vietu arī viņa klusumam. Reizēm tieši šī vienkāršā, klusinātā tuvība kļūst par lielāko atbalstu.

Ja emocijas kļūst par daudz – piezvani un ļauj kādam Tevi uzklausīt.

Diennakts vienotais krīzes tālrunis: 116123

Diennakts krīzes tālrunis: 67222922 | 27722292