"Viegli par šo smīnēju, bet, esot tur, saproti, ka vārds "bezcerība" ir šīs pilsētas atspoguļojums," portālam 1188.lv atklāti stāsta aculieciniece, kura pirms pāris gadiem bija "iestrēgusi" Kamčatkas pussalas galvaspilsētā Petropavlovskā uz ilgāku laiku nekā plānots, taču izmantoja šo brīdi, lai veiktu mūsu platuma grādiem šokējošu fotoreportāžu.

Kamčatkas pussalā dzīvo nepilni 300 000 iedzīvotāju un varētu domāt, ka tik lielā reģionā vajadzētu būt vismaz kaut kādai kārtībai, taču Krievija ir un paliek Krievija... Valstī, kurā valda totalitārisms, korupcija un ar brutālu propagandu tiek skalotas cilvēku smadzenes jau kopš bērna kājas, pat lielu reģionu lielākās pilsētas izskatās dramatiski slikti.

Aculieciniece portālam 1188 uzticēja savu stāstu un fotogrāfijas, kurās redzama ikdienas dzīve Kamčatkā. Viņa kā arhitekte uz turieni tikai aicināta, "lai pilsēta iegūtu eiropeiska izskata restorānu". Taču līdz projektēšanai un paša restorāna izveidei nemaz neizdevās nonākt. "Līdz Eiropai vel viņiem gaužām tāls ceļš ejams," stāsta viņa.

Kādēļ viņa "iestrēga" Kamčatkā? Kā jau var noprast, tā ir Krievijas vājā tehnoloģiskā attīstība, jo lidmašīnas biļetes tur varot iegādāties tikai "stāvot rindā pie lodziņa."

"Aviobiļeti pasūtītājs man bija iegādājies tikai turpceļam un solījās atpakaļceļam nopirkt uzreiz pēc manas ierašanās. Ņemot vērā, ka tas neizrādījās tik vienkārši, man pilsētā nācās pavadīt vairākas dienas, jo aviobiļeti varēja iegādāties tikai stāvot rindā pie lodziņa."

Šis process aizņēma laiku un man nekas cits neatlika kā dienām riņķot ap ēku kompleksu, kur biju izmitināta apartamentos.

Aculieciniece pēc šīm pastaigām nonāca pie skarbiem secinājumiem. "Apejot apkārt tik vien kā pāris ēkām, esi izgājis cauri visiem krāsu gadalaikiem. Esot tur, saproti, ka vārds "bezcerība" ir šīs pilsētas atspoguļojums."