Ne vairs divi, bet vismaz seši vai pat septiņi miljardi eiro varētu būt Rail Baltica Latvijas posma kopējās izmaksas. Rīgas Centrālās stacijas un tilta pār Daugavu būvniecības izmaksas vien jau pārsniedz pusmiljardu, tomēr ar esošo naudas plūsmu, ko pamatā veido Eiropas fonds, nepietiek pat jau uzsāktajiem būvdarbiem. Plus vēl pieļautu kļūdu dēļ nupat kā pazaudēta iespēja tikt pie papildu simt miljoniem Rail Baltica būvniecībai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.<h2>Pazaudētie
100 miljoni</h2>

Kā
pazaudēt simt miljonus? Pēc ārkārtīgi pieticīga starta pirmajā kārtā, Satiksmes
ministrija pērn Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fondam iesniedza
vairāku projektu finansēšanas pieteikumus. Lielākais no tiem bija par simt
miljoniem eiro - tiltam pāri Daugavai pie Salaspils Rail Baltica ietvaros.

Taču,
kad rudenī pieteikšanās noslēdzās, bija skaidrs, ka simt miljonu vērtais
pieteikums nav atbilstoši noformēts un tādēļ pēc būtības tas pat nemaz netika izskatīts.
Tagadējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) to sauc par nepiedodamu
kļūdu. Pie naudas tika divi projekti Rīgas brīvostā un viens “Latvijas Gaisa
satiksmes”, par kopējo summu 37 miljoni eiro. “No savas puses varu teikt, ka
šis jautājums turpmāk būs zem manas kontroles. Un arī mēs sāksim gatavot
laicīgi jaunos pieteikumus,” sola Vitenbergs.

Pieteikšanās
finansējumam noslēdzās pērn septembrī. Bijušais satiksmes ministrs Tālis
Linkaits (K) par notikušo ir izvairīgs un sākumā iesaka atbildību meklēt pie
jaunā ministra, pēc tam – pie ministrijas ierēdņiem. “Tas ir ministrijas
iekšējas darbības jautājums, un es nezinu, cik daudz vajag par to, kā saka, to
netīro veļu mazgāt,” saka Linkaits. Pēc norādes, ka tas ir jautājums par 100
miljoniem eiro, viņš turpina: “Jā, tieši tā, tāpēc arī tur bija viss, sākot no
augšas līdz apakšai. Tātad, dienesta izmeklēšana, paskaidrojumi no valsts sekretāra par to,
kāpēc kas noticis un tā tālāk.”

Dienesta
izmeklēšanas rezultātā divas ierēdnes pazeminātas amatā, kā arī pilnveidota
iekšējās kontroles sistēma.

Taču
100 miljoni Rail Baltica projektam būtu nozīmējuši daudz. Jo tieši paredzama
finansējuma trūkums ir kļuvis par gadsimta objekta vienu no lielākajām, bet ne
vienīgo problēmu.

Iepriekšējos
gados ziņojumos valdībai gan vēstīts, ka kopumā projekts virzās labi. “Pie
galda sēdinot visus iesaistītos, tā aina, kas pavērās, bija pavisam savādāka,
jo četrus piecus gadus tiek kavēti projektēšanas termiņi, no divtūkstoš
vajadzīgajām [nekustamajiem īpašumiem] atsavinātas 200, neskaidrība par šīm
finansējuma apjomu, par finansēšanas modeli, ja ir zināmi riski, ka darbi kaut
kādā brīdī varētu būt pārtraukti vai būt saraustīti, jo mēs esam atkarīgi no
tā, ko piešķir,” saka Vitenbergs.

Linkaits
iebilst pārmetumiem par to, ka būtu darīts nepietiekami: “Tajā laikā, kad mēs
gatavojām šo speciālo Rail Baltica likumu, tajā sākotnējā versijā bija,
protams, iekšā daudz radikālāki priekšlikumi, kas ļautu ātrāk virzīt uz
priekšu. Bet nu visā šajā valdības saskaņošanas periodā un pēc tam arī Saeimā
tā stratēģija tika izvēlēta tāda, ka mēs atrisinām to, ko mēs varam atrisināt,
tos jautājums, kas tajā brīdī ir pieņemami visām pusēm un ejam uz priekšu.”

<h2>Stacijas
apkaimes izmaksas jau pārsniedz pusmiljardu</h2>

Šobrīd
lielākais iesāktais Rail Baltica būvobjekts ir Centrālā stacija ar tiltu pāri
Daugavai. Sākotnēji ar projektētāju un būvnieku “Bererix” noslēgtā līguma summa
bija 430 miljoni eiro (430 538 203 eiro).
Pa trim gadiem līgums apaudzis ar papildu darbiem par vēl gandrīz simt
miljoniem un jau pārsniedz pus miljardu (523 329 072 eiro).
Tam vēl jāpieskaita būvdarbu izmaksu indeksācija atbilstoši inflācijai, kas
varētu būt ne mazāk kā vēl simt miljoni.

“Līguma
izpildes gaitā mēs esam sastapušies ar nepieciešamību pilnveidot
būvprojektēšanas prasības, ir vadlīnijas izveidotas, kuras atbilst stingrākiem
sprādziendrošuma prasībām, stingrākām ekspluatācijas prasībām, un arī daudzas
funkcionālās prasības arī uzlabotas,” par pasūtītajiem papildu darbiem stāsta
SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Starp
papildu darbiem ir bagāžas transportēšanas iespēja no stacijas uz galamērķi,
pasažieru platformu paaugstināšana, arī īpašas ventilācijas sistēmas, kam
pasažieri būtu jāpasargā no uzbrukumiem ar ķīmiskām vielām. Sākotnējā līgumā
nav bijusi ne dzelzceļa signalizācijas sistēma, ne divi papildus sliežu ceļi,
kas vajadzīgi iekšzemes maršrutiem un izmaksās vairāk nekā 30 miljonus.
Savukārt 54 miljoni papildus vajadzīgi izmainīto tehnisko prasību un darbu
izpildes laika dēļ, ko sīkāk aprakstīt ir sarežģīti.

Pasūtītājs
noliedz, ka ietu projektētāja pavadā, un uzsver, ka vadlīnijas nosaka Baltijas
valstu kopuzņēmums “RB Rail”, kas tās grozījis jau 17 reizes, kam attiecīgi
seko arī simtiem izmaiņu tehniskajās prasībās. Bez augušām izmaksām, pagarināti
arī būvdarbiem sākotnēji noliktie termiņi. Stacijas apkaimes un tilta pār
Daugavu projektam jābūt pabeigtam līdz 2027.gadam, bet ticams, ka faktiski tas
varētu notikt vēl vēlāk.

“Mums
ir zināmi darbi, kas ir gājuši daudz lēnāk tādēļ, ka šī finansējuma nav.
Pareizāk sakot, nav skaidrības par to, vai, teiksim, tas tiks iekļauts līgumā,
vai ne. Mums ir bijušas ļoti ilgas sarunas, vienošanās par šiem pielikumiem,
kas nereti ir pat līdz pusgadam. Un tas, protams, nepalīdz tempam. Šobrīd
izskatās, ka lielākie jautājumi ir atrisināti, mēs ejam savā ziņā tādu labu,
vienmērīgu tempu uz priekšu,” BERERIX izpilddirektors Guntis
Āboltiņš-Āboliņš.

<h2>Nauda
darbiem ir tikai līdz gada beigām</h2>

Uz
jautājumu, cik daudz finansējuma šobrīd ir 523 miljonu līgumam, Vingris atbild:
“Es skaidri pateikt šobrīd nevaru. Šobrīd mums ir tie pieminētie aptuveni 200
miljoni, kas ir tā nauda, kura mums līdz šim ir saņemta un par ko ir veikti
pasūtījumi. Faktiski tas nozīmē, ka darbs līdz gada beigām.

Finansējums
ir viens no iemesliem, kādēļ šonedēļ valdībā sanāca īpaši Rail Baltica problēmu
risināšanai izveidota ministru komiteja. Gada beigās plānots beidzot sākt arī
sliežu izbūvi. Līdz tam vēl jāatpērk gandrīz divtūkstoš zemes īpašumu, šobrīd
atsavināti vien pārsimt.

Rail
Baltica finansējums pamatā nāk pa porcijām no īpaša fonda - Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), kas projekta attīstīšanu padara
kampaņveidīgu. Un Satiksmes ministrija kā iespējamu risinājumu redzētu
priekšfinansējuma piesaistīšanu, lai darbi nebūtu jāpakārto naudas plūsmai.
Taču tas nozīmētu, ka šim jāatrod nauda. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)
saka - budžetā tādas iespējas nav, turklāt, budžeta gatavošanas laikā šī
problēma vispār noklusēta.

“Man
pirmajā brīdī liekas, ka projektēts ir viss, ko gribās un nevis kontekstā, kam
ir resursi - bet nu tad mēs to gribam un to gribam, to gribam, un es domāju, ka
tā situācija nonāks līdz tam brīdim, kad mēs varēsim nofinansēt, visticamāk…
Visu pilnā apmērā mēs nevarēsim, bet tad mēs varēsim ļoti skaidri nodrošināt
to, kas mums visiem ir ļoti nepieciešams stratēģiski, lai tas vilciens, tā
teikt, var izbraukt cauri un droši vien pēc tam būvēs kādas atsevišķas lietas
klāt,” saka Ašeradens.

Ja
sākumā pieļāva, ka Rail Baltica Latvijas daļa varētu izmaksāt ap diviem
miljardiem eiro, tad šobrīd publiski jau izskan tādi minējumi kā seši vai pat
vairāk miljardi.

Rail Baltica

Aktuāli

Ne vairs divi, bet vismaz seši vai pat septiņi miljardi eiro varētu būt Rail Baltica Latvijas posma kopējās izmaksas. Rīgas Centrālās stacijas un tilta pār Daugavu būvniecības izmaksas vien jau...

Krīze "Rail Baltica" projektā - pazaudēti 100 miljoni un neziņa, kas notiks pēc 2023. gada

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...