Ukrainai nepieciešamā atbalsta finansēšanai jāizmanto iesaldētie Krievijas aktīvi, šādu nostāju pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropadomē paudis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).Pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Kulbergs norādīja, ka sarunās personīgi izvirzījis jautājumu, "ka nav katram eiropietim no kabatas jāņem ārā nauda, ja mums ir pāri 200 miljardi eiro iesaldētu Krievijas aktīvu". Ar tiem, viņaprāt, varētu finansēt Ukrainai nepieciešamo atbalstu.Viņš uzsvēra, ka Ukrainai nopietni trūkst līdzekļu gan šai ziemai, gan nākamajam gadam, tāpēc atbalsta nodrošināšana būs liels izaicinājums.Kulbergs kritizēja to, ka joprojām tiek pieļauta gāzes un naftas iegāde no Krievijas. Viņš norādīja, ka Krievijai tādējādi pietiek naudas militārajām operācijām, savukārt Eiropā tiek apspriests, kā palielināt iemaksas budžetā, lai palīdzētu Ukrainai.Sarunās Briselē Kulbergs arī iestājies par vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem visā Eiropas Savienībā (ES). Viņš atsaucās uz Nīderlandes pārstāvju minētu piemēru, kur Krievijas sportisti, neraugoties uz liegumu ierasties uz sporta sacensībām, tās apmeklējuši ar citu valstu izsniegtām vīzām.Kulbergs norādīja uz drošības riskiem, uzsverot, ka nav iespējams izkontrolēt, vai starp ieceļotājiem nav bijušo karavīru, kuri karojuši Ukrainā. Par vīzu jautājumu izvērsusies asa diskusija, un rosināts to iekļaut turpmāko sarunu dienaskārtībā.Tāpat sarunās apspriests graudu tranzīta jautājums. Pēc Kulberga teiktā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis par Krievijas dronu uzbrukumos gremdētiem un aizdedzinātiem kuģiem Melnajā jūrā, kas būtiski ierobežo pārvadājumu iespējas.Kulbergs pauda, ka tas varētu radīt iztrūkumu tirgū un pārtikas cenu kāpumu Eiropā, kā arī pasliktināt pārtikas pieejamību Āfrikā, savukārt tas varētu palielināt migrācijas plūsmas. Zelenskis piedāvājis trīs risinājumus Eiropas iesaistei, no kuriem tālāk tikšot virzīts labākais, sacīja Kulbergs, sīkāk šos risinājumus neizklāstot.Runājot par nākamo ES septiņgadu budžetu, Kulbergs uzsvēra nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem Eiropas ārējās robežas stiprināšanai. Viņš pateicās Somijai, Polijai, Lietuvai un Igaunijai par Latvijas nostājas atbalstīšanu. "Mēs noturējām savas pozīcijas, un ir skaidrs signāls, ka mums ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai mēs stiprinātu Eiropas ārējo robežu visā nākamajā septiņgadu periodā," sacīja premjers.

Karš Ukrainā

Ukraina

Krievija

Politika

Andris Kulbergs

Sabiedrība

Ukrainai nepieciešamā atbalsta finansēšanai jāizmanto iesaldētie Krievijas aktīvi, šādu nostāju pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropadomē paudis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Kulbergs norādīja, ka sarunās...

Kulbergs Eiropadomē rosinājis Ukrainas atbalstam izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...