Bažas par Latgales vēstniecības "Gors" nākotni radījis apsvērtais variants nodot to privātā pārvaldē, raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).Viņa akcentēja, ka "Gors", līdzīgi citām reģionālajām koncertzālēm, būvēts ar mērķi nodrošināt augstvērtīgas profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Koncertzāles izveidē ieguldīti Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļi, kā arī Rēzeknes pašvaldības līdzfinansējums. Ministre uzsvēra, ka tieši šī publiskā finansējuma dēļ jautājums par iespējamu objekta nodošanu privātam nomniekam ir būtisks.Pēc Lāces paustā, satraukumu sabiedrībā radījis tas, ka audits un darba grupas darbs par "Gors" pārvaldību noticis bez publiskas audita secinājumu un darba grupas ieteikumu prezentācijas, vienlaikus publiskajā telpā parādoties iespējamiem attīstības scenārijiem, tostarp koncertzāles nodošanai privātā nomā.Ministre uzsvēra, ka "Gors" ir nozīmīgs ne tikai kultūras piedāvājuma, bet arī latviskās un latgaliskās identitātes stiprināšanas ziņā, turklāt tā nozīme jāvērtē arī sabiedrības noturības un drošības kontekstā. Lāce atzīmēja, ka šo apsvērumu dēļ viens no scenārijiem, kas būtu jāvērtē, ir valsts līdzdalība koncertzāles pārvaldībā, lai saglabātu koncertzāli publiskajā pārvaldībā un novērstu risku, ka tā varētu nonākt privātā pārvaldībā.Savukārt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) raidījumā uzsvēra, ka pašvaldība ir "Gora" īpašniece un tai normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu ietvaros jāuzrauga kapitālsabiedrības darbība un regulāri jāvērtē pārvaldības modeļi. Viņš norādīja, ka audits un pārvaldības modeļu izvērtēšana bijis loģisks izpildvaras solis un noliedza apgalvojumus par mēģinājumiem ietekmēt koncertzāles māksliniecisko saturu.Bartaševičs norādīja, ka variants par "Gora" nodošanu privātam operatoram vairs netiek izskatīts, jo pašvaldība secinājusi, ka šāds risinājums varētu radīt lielākus riskus nekā ieguvumus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka koncertzāle paliks publiskajā pārvaldībā un tās finansējums netiks samazināts.Diskusijā tika skarts arī jautājums par ilggadējās "Gora" vadītājas Diānas Zirniņas atsaukšanu. Bartaševičs norādīja, ka lēmumu pieņēmusi pašvaldības izpildvara un tas neesot saistīts ar finanšu vai profesionālo sniegumu, bet ar pārvaldības un uzticības jautājumiem. Lāce savukārt sacīja, ka argumenti par finanšu kritērijiem izskanējuši vēlāk, kamēr sākotnēji lēmums ticis pamatots ar nesadarbošanos pārvaldības modeļu izvērtēšanā.Ministre arī norādīja, ka profesionālo kultūras organizāciju pārstāvji publiski pauduši atbalstu valsts līdzdalībai "Gora" pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību saglabāt koncertzāli kā publiski pieejamu augstvērtīgas kultūras centru Latgalē. Viņa piebilda, ka Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar citām ministrijām līdz mēneša beigām jāsniedz redzējums par iespējamiem koncertzāles turpmākās darbības scenārijiem.Jau ziņots, ka pēc veiktā "Austrumlatvijas koncertzāles" funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.Rēzeknes mērs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro."Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.2025. gada izskaņā valdība nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.

Rēzekne

Politika

Kultūra

Kultūras ministrija

Sabiedrība

Bažas par Latgales vēstniecības "Gors" nākotni radījis apsvērtais variants nodot to privātā pārvaldē, raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja kultūras ministre Agnese Lāce (P). Viņa akcentēja, ka "Gors", līdzīgi citām reģionālajām...

Kultūras ministre: Bažas par "Gora" nākotni radījis apsvērtais variants nodot to privātā pārvaldē

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...