Latvijas pļavās,
mežos un purvos aug ap 100 indīgu augu, un visus, ja vien neesi speciālists,
nav iespējams zināt. Tāpēc jāiemācās atpazīt tos, kuri ir biežāk sastopami un
redzami grāvmalās, piemājas apstādījumos un nereti iemitinās pat puķupodā uz
palodzes. Lai pasargātu sevi un sev tuvos no saindēšanās, saskarē ar augiem
jāievēro piesardzības pasākumi. Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja, "Rimi Bērniem" eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, kas jāņem
vērā, lai skaistie augi neradītu kaitējumu veselībai.

<h3>Bērnam ir regulāri
jāskaidro augu nozīme un ar tiem saistītie piesardzības pasākumi </h3>

Plūcot pļavu ziedus
vāzei, pinot tos vainagā vai ejot mežā ogot un sēņot, bērniem ir jāstāsta, kuri
augi ir izmantojami un kuri – nē. “Tā kā vasaras pavadām laukos un rudenī bieži
dodamies ievākt meža veltes, mērķtiecīgi meklēju informāciju arī par Latvijā
sastopamajiem augiem, ogām un sēnēm. Par to, kādi piesardzības pasākumi
jāievēro, lai mājās nepārnestu ko indīgu, ar saviem bērniem esam runājuši un
rādījuši jau kopš mazām dienām,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Inga
Akmentiņa-Smildziņa. 

<h3>Cik bīstami ir
Latvijas indīgie augi?</h3>

Vairums no Latvijā
sastopamajiem indīgajiem augiem radīs īslaicīgas veselības problēmas, piemēram,
gremošanas traucējumus, vēdersāpes, elpošanas vai sirdsdarbības traucējumus, un
par dažiem tā arī neuzzināsiet, ka nelāgā pašsajūta bija noplūktā auga dēļ.
Tomēr daži ir tik indīgi, ka var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās vai
pat iestāties nāve. Un tos ir īpaši svarīgi atpazīt!

Ja ir aizdomas, ka
apēsts indīgs augs, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāzvana uz
ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (tālr. 66016001) vai neatliekamajai
medicīniskajai palīdzībai (tālr. 112). 

<h3>Drošības
pamatprincipi, kas jāņem vērā kā lieliem, tā maziem </h3>

1. Augus, ko
nepazīsti, neplūc, nebāz mutē, neēd!

Bērni jāmāca un
katru sezonu jāatgādina: plūcam un ēdam tikai tos augus, kurus patiešām
pazīstam. Ja ir šaubas – labāk neaiztikt vai lieku reizi pārvaicāt
pieaugušajam. “Tas tāpēc, ka visbiežāk saindēšanās notiek ar augiem, kuri
vizuāli ir līdzīgi kādam no pazīstamajiem,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

2. Nelieto uzturā
arī tās ogas, kas aug piemājas apstādījumos, ja neesi drošs, vai tās ir ēdamas!

Piemēram,
apstādījumos populāri augi ir melnais plūškoks (Sambucus nigra) un sarkanais
plūškoks (Sambucus racemosa). Sarkanā plūškoka ogu kauliņi satur zilskābi un ir
indīgi; augļus var atpazīt pēc krāsas – tie ir sarkani. Melnā plūškoka augļi
attiecīgi ir zilganmelni; tos idejiski uzturā var lietot, bet ne svaigā veidā,
jo var izraisīt nepatīkamas reakcijas, piemēram, caureju.

3. Ja vasaru pavadi
laukos vai bērnus atstāj laukos pieskatīšanai, noskaidro, vai apkārtnē – mežā,
grāvmalās vai pat apstādījumos – neaug indīgi augi!

Ne vien mežā, bet
arī puķu dobē mēdz augt izplatīts augs – mugurene (Polygonatum). Pēc ziedēšanas
parādās ogas, kuras apēdot var saindēties – var parādīties vemšana, nelabums,
gremošanas traucējumi. Inde nav ļoti spēcīga, tomēr bērni no mugurenes ir jāsargā,
tāpat pieaugušajiem, ar šādiem augiem darbojoties, vajadzētu lietot cimdus un
noteikti pēc tam nomazgāt rokas. 

4. Iegādājoties
augus apstādījumiem vai audzēšanai uz palodzes, noskaidro, vai un cik indīgs
tas ir!

Vēl nesen ļoti
populārs istabas augs bija skaisto lapu īpašniece dīfenbahija (Dieffenbachia),
lai gan sula, ko izdala tās lapas, ir ļoti, ļoti indīga!

<h3>Augi, kuri
jāatpazīst katram</h3>

Indīgais velnarutks
(Cicuta virosa) 

Indīgais velnarutks
tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā – saindēties var,
pat tikai aiztiekot auga lapas. Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā
valsts teritorijā, galvenokārt purvainās vietās, ūdenskrātuvju krastmalās. Augs
no attāluma var likties līdzīgs plaši sastopamajam suņburkšķim, kā arī
plankumainajam suņstobram (Conium maculatum) – arī otrais no minētajiem ir ļoti
indīgs!

Velnarutkam ir
pētersīļiem līdzīgs aromāts, un baltajam saknenim esot patīkama garša. Indīgā
velnarutka pamata aktīvā viela ir amorfais cikutotoksīns, kam piemīt krampjus
radošs efekts. Tas spēj sagraut nervu sistēmu pāris stundu laikā. Pirmie
saindēšanās simptomi parādās jau pēc pāris minūtēm – galvas reiboņi, sāpes
vēderā, slikta dūša, var būt nepārtraukta vemšana. 

Jāatzīmē, ka
velnarutks ir indīgs ne vien cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem: pieaugušiem
mājlopiem nāvējošā deva ir 100–200 gramu velnarutka saknes. Cilvēkam letālas
sekas var iestāties pat no maza saknes gabaliņa.

Melnā driģene
(Hyoscyamus niger)

“Indīgie augi nereti
ir ļoti skaisti un tā vien vilina, lai tos kāds noplūc. Piemēram, šogad mūsu
ceļmalā uzziedēja ļoti krāšņs augs – aptuveni metru augsts, ar dzeltenīgiem
ziediem, ziedlapas izvītas ar violetu tīklojumu un vidus – tumši violets. Pirmā
doma bija: jāpārstāda dārzā! Otrā doma: augs tik aizdomīgi skaists, vai tik nav
indīgs,” atklāj Inga Akmentiņa-Smildziņa. Ceļmalas augs izrādījās driģene –
Latvijā reti sastopama: “Jā, melno driģeni (Hyoscyamus niger) izmanto
ārstniecībā, taču tā ir ļoti indīga, un indīgas ir visas šī auga daļas, it
īpaši sēklas, kas pēc izskata atgādina magoņu sēklas.”

Latvānis (Heracleum)


Ne visus no
bīstamajiem augiem ir iespējams apskatīt un parādīt dabā, taču latvānis Latvijā
ir tik izplatīts, ka pamanīt var jau pa gabalu, braucot pat ar auto – tas
izskatās kā lielizmēra suņburkšķis, var sasniegt pat 2–3 metru augstumu. Lapas
plātne var būt pat līdz 1,5 metru gara un vizuāli līdzinās rabarbera lapām,
savukārt stumbra diametrs var sasniegt 10 centimetrus. Zied no jūnija līdz
augustam ar baltiem vai viegli rozā ziediem ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu.

Viskaitīgākā ir
latvāņu sula, kas īpaši toksiska ir saules gaismā un UV staros – tā var radīt
ādas apdegumus; kaitīgo sulu izdala visas auga daļas. Tas ir invazīvs augs, ko
dzīvnieki var ēst, bet cilvēkiem nevajadzētu tam pieskarties. Visbīstamākais
cilvēka veselībai ir Sosnovska latvānis.

Četrlapu čūskoga
(Paris quadrifolia) 

“Latvijas krūmājos
un mežos bieži sastopama ir ļoti skaista oga – tā ir zilganmelnā krāsā un kā
uzbāzīga acs skatās virsū garāmgājējiem,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa. Inga
iesaka šo ogu parādīt bērniem dabā. “Viss augs ir cilvēkam indīgs, tomēr sarunās
ārsti man ir teikuši, ka saindēšanās gadījumi ar čūskogām ir reti, jo, lai arī
krāsa līdzīga, tomēr tā ir stipri atšķirīga no mellenēm – melleņu krūmā ogu ir
daudz, tās ir salīdzinoši mazas un krūmam ir nelielas lapiņas. Turpretī
četrlapu čūskogai ir tikai viena visai prāva oga, kuru ieskauj četras lielas
lapas,” stāsta Inga. Saindēšanās gadījumā var būt sāpes vēderā, vemšana,
caureja, svīšana, sirdsdarbības traucējumi un reibonis; smagākos gadījumos –
arī apziņas traucējumi, kavēta reakcija, krampji, bezsamaņa.

Beladonna (Atropa
belladonna) 

Vēl viena skaista un
kārdinoša, bet bīstama oga ir beladonna, no itāļu valodas – skaistā sieviete.

Indīgas ir visas
auga sastāvdaļas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši
violetās ogas, kas ir pat saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu
apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – desmit. Saindēšanās izpaužas kā muskuļu un
sirds paralīze. Latvijā aug dārzos un kultivētu dārzu tuvumā. Zied no jūnija
līdz augšanas perioda beigām, augļi sāk nogatavoties jūlijā.

Lielā strutene
(Chelidonium majus) 

“Lielā strutene,
kārpu zāle jeb vandulis ir augs, par kuru kopš bērnības biju dzirdējusi –
ārstniecisks un vērtīgs augs. Jā, to patiesi izmanto gan tautas, gan vispārējā
ārstniecībā, taču vecākiem ir jāzina, ka lielās strutenes sula var izraisīt
ādas iekaisumus,” uzsver Rimi Bērniem eksperte. 

Lietojot struteņu
tēju, arī var notikt saindēšanās, kas izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu,
asiņainu caureju. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu
veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos var iestāties nervu sistēmas paralīze
un pat nāve. 

Parastais velnābols
(Datura stramonium) 

Latvijā sastopams
reti (galvenokārt dārzos, sētmalēs), tomēr vecākiem ir svarīgi zināt, kā tas
izskatās, – tik ļoti skaists, ka paliks atmiņā arī no bildes! Visas auga daļas
satur psihoaktīvus alkaloīdus, tāpēc velnābols var izraisīt spēcīgas
halucinācijas, kuras nav iespējams atšķirt no realitātes. Vēsturiski velnābols
mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir
nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, tomēr pat neliela devas pārsniegšana
var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties letāli. Auga
bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi nedrīkst. 

Zalktene jeb meža
ceriņi (Daphne mezereum) 

Ne velti zalkteni
dēvē arī par meža ceriņiem – lapu koku mežos tie zied aprīlī vai maija sākumā
un ir patiesi skaisti ziedošs krūms. Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs –
indīgas ir visas auga daļas, bet jo sevišķi augļi un miza. Ogas nogatavojas
vasaras otrā pusē, tās ir sarkanas un izskatās gardas. Bet nedrīkst ēst pat
vienu ogu! Bērniem saindēšanās izpausmes – elpošanas traucējumi, muskuļu
paralīze – var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet vairākas
var izraisīt nāvi. 

Pieaugušajiem
nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt 10–12 lapu vai ogu
apēšana. Saindēties ar zalkteni ir iespējams, pat ja krūmam tikai pieskaras vai
to noplūc – var rasties apsārtums un čūlas.

Augi

Veselība

Daba

Aktuāli

Latvijas pļavās, mežos un purvos aug ap 100 indīgu augu, un visus, ja vien neesi speciālists, nav iespējams zināt. Tāpēc jāiemācās atpazīt tos, kuri ir biežāk sastopami un redzami grāvmalās,...

Kuri Latvijas augi ir indīgi un kā tos atpazīt?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...