Valdībā prezentētais Labklājības ministrijas ziņojums sola uzlabot demogrāfiju

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas ietver atbalstu ģimenēm, kvalitatīvas dzīves vides un iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšanu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību, ko šodien uzklausīja valdība.Ziņojumā kā galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā identificēti sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās, kā arī iedzīvotāju migrācija.Pirmais rīcības virziens nosaka, ka ikviens bērns ir vērtība, un tas ietver pasākumus bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai.Tostarp paredzētas atbalsta programmas jaunajiem vecākiem, piemēram, neauglības ārstēšanas iespēju pilnveide topošajiem vecākiem, atbalsta pakalpojumu pilnveide grūtniecēm ar funkcionāliem traucējumiem, papildu atbalsta nodrošināšana dzemdību procesā un pēcdzemdību periodā, sieviešu konsultēšanas pakalpojumu pieejamība krīzes situācijās, iestājoties neplānotai grūtniecībai.Iecerēta arī elastīga bērna pieskatīšanas pakalpojuma veidošana no bērna viena gada vecuma, paplašināta pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, bērnu uzraudzības pakalpojumu pilnveide.Plānots arī palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem, proti, bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā līdz pusotram gadam sasaistīt ar minimālo ienākumu mediānu, pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un saņemšanas nosacījumus, ieviest apmaksātu grūtniecības periodu nestrādājošām sievietēm, pilnveidot atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem.Iecerēta arī ģimenei piemērotas dzīvesvietas veicināšana - īres mājokļu attīstība, aizdevumu un garantiju pieejamība nekustamo īpašumu attīstīšanai dzīvojamo māju būvniecībai reģionos uz tirgus nosacījumiem. Plānots arī papildināt esošos un izstrādāt jaunus atbalsta instrumentus mājokļa nodrošināšanai. Tāpat iecerēts finansējuma nodrošinājums subsīdijas "Balsts" īstenošanai.Līdztekus plānots atbalsts atsevišķām grupām, kam valsts atbalsta intensitātes pieaugums ir objektīvi pamatots - piemēram, atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pakalpojumu pilnveide ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, pasākumu īstenošana vardarbības prevencei un mazināšanai. Paredzēta arī valsts un privātā sektora atbalsta pilnveide, īstenojot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, atbalsts ģimenēm krīzes situāciju pārvarēšanai. Tāpat plānota arī ģimenes kā vērtības stiprināšana.Otrais rīcības virziens "Kvalitatīva dzīves vide" ietver pasākumus veselīgas un drošas dzīves, gudras, izglītotas un nodarbinātas sabiedrības, kā arī ilgtspējīgas infrastruktūras iedzīvotājiem un ekonomikai veicināšanai.Plānota veselībpratības veicināšana kvalitatīvai un iespējami veselīgākai, ilgākai dzīvei. Iecerēts uzlabot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību bērniem, pārskatot tarifus ar mērķi samazināt gaidīšanas rindas, paplašināt svara korekcijas iespējas pieaugušajiem un bērniem ar diagnosticētu aptaukošanos. Iecerēts veicināt psihiatriskās palīdzības pakalpojuma pieejamību, intensīvas ārstēšanas programmas bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem, nodrošināt vecmātes vizītes mājās pēcdzemdību periodā. Paredzēta arī vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu vajadzību identificēšanai izstrāde.Iecerēts arī mazināt ārējo nāves cēloņu riskus, ieviešot pierādījumos balstītu atkarību profilakses programmas izglītības iestādēs un pašvaldībās.Līdztekus iecerēts veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp nodrošinot kvalitatīvu pedagogu sniegumu un profesionālās kompetences pilnveidi, jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, atbalsta personāla pieejamību un nodrošinājumu, atbilstoši izglītojamo vajadzībām izglītības programmu apguvē. Iecerēts arī atbalsts studējošiem vecākiem veiksmīgākai studiju un bērnu aprūpes nodrošināšanai. Plānots arī valsts budžeta finansējums profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanai, sekmējot bērnu un jauniešu iekļaušanu profesionālās ievirzes izglītības programmās.Līdztekus iecerēts arī nodrošināt bezmaksas ēdināšanu no pirmsskolas izglītības līdz 9.klasei, kā arī nodrošināt pieejamas saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un pasākumus pašvaldībās ģimenēm ar bērniem, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaisti valsts drošības stiprināšanai.Iecerēta arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju motivēšana un iesaiste darba tirgū, pasākumi vecāka gadagājuma nodarbinātajiem un senioriem, lai iekļautos darba tirgū, tostarp atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam, prasmju pilnveide, senioru skolu tīkla izveide. Plānota arī Latvijā izglītību un kvalifikāciju ieguvušo ārvalstnieku plašāka iesaiste darba tirgū, veicināta mūžizglītība, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām darba tirgus prasībām.Savukārt trešais rīcības virziens paredz plānveida iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšanu. Tostarp iecerēta atbalsta programma pašvaldībām reģionālo remigrācijas aktivitāšu īstenošanai, darbaspēka remigrācijas un kvalificēta ārvalstu darbaspēku un talantu piesaistes sekmēšana, īstenojot atbalsta pasākumus darbspējīgo iedzīvotāju migrācijas plūsmas mazināšanai un remigrācijas veicināšanai. Paredzēts arī turpināt pilnveidot atbalsta sistēmu remigrantu bērniem, sekmējot viņu iekļaušanos izglītības vidē.LM uzsver, ka pilnvērtīgai demogrāfijas politikas īstenošanai ir nepieciešama koordinēta visu ministriju sadarbība, nodrošinot visaptverošu, sistēmisku, izsvērtu un pēctecīgu valsts politiku.Ministrijā atzīmē, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi īstenojami par valsts budžeta līdzekļiem gan esošā finansējuma ietvaros, gan piesaistot papildu finansējumu ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.Reizē LM norāda, ka ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai piesaistāmas arī citas finansēšanas iespējas, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums Latvijai dažādu programmu un projektu īstenošanai, ņemot vērā, ka ES kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem ES instrumentiem demogrāfisko izaicinājumu risināšanai, gan citu ārvalstu un privātu fondu sniegtais finansējums.Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija sēdē norādīja, ka ģimenes ar bērniem valstī aizvien ir nevienlīdzīgākā situācijā nekā ģimenes bez bērniem. Tas tostarp saistīts ar lielo iedzīvotāju ienākumu nodokļa slogu, viņa teica.Viņa pārmeta, ka tādejādi netiek pildīts viens no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības deklarācijas punktiem, kas sola mazināt ienākumu nevienlīdzību.To pārmeta arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese. Pēc viņa teiktā, informatīvajā ziņojumā pilnvērtīgi nav atbalstīti arī strādājošie vecāki."TV3 Ziņas" vēstīja, ka iepriekš pieteiktie papildu nepieciešamie 150 miljoni eiro demogrāfijas krīzes risināšanai nu sarukuši gandrīz uz pusi - līdz 79 miljoniem eiro. "Zinot, ka budžets būs pietiekami smags, mēs esam samazinājuši to atbalsta mehānismu, ja mēs runājam tieši par finansiālo atbalstu," atzina labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), piebilstot, ka budžeta veidošanas sarunās vēl būs diskusijas par šiem apjomiem.Kā vēstīts, nākamā gada valsts budžetā izvirzītas trīs prioritātes - aizsardzība un drošība, demogrāfija un izglītība.Ziņa papildināta plkst. 20.46.

Politika

Labklājības ministrija

360 Ziņas

demogrāfija

Sabiedrība

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas ietver atbalstu ģimenēm, kvalitatīvas dzīves vides un iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšanu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par demogrāfiskās...

Labklājības ministrija prezentējusi trīs rīcības virzienus demogrāfijas uzlabošanai valstī

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...