Iepriekšējā gadā veselības joma bija viena no budžeta
prioritātēm un arī slimnīcām piešķīra papildu naudu pacientu ārstēšanai. Taču
tie bija tikai vienreizēji piešķīrumi, kuru vairs nav. Nacionālais veselības
dienests aprēķinājis – lai stacionāru gultās šajā gadā ārstētu tikpat daudz
pacientu kā pērn, pietrūkst aptuveni 40 miljoni eiro, šovakar vēsta Latvijas
Televīzijas raidījums “de facto”. 

Lai arī ir jau gandrīz marta vidus, ar slimnīcām vēl nav
vienošanās par finansējumu visam šim gadam.

“Mēs uzskatām, ka pacienti būs vairāk, ko arī apliecina pagājušais gads. Pagājušā gada
sākumā visi domāja, ka būs mazāk pacientu, bet viņu nebija mazāk, un šogad ir
tieši tas pats - pacienti būs, tās tendences diemžēl ir tādas, un arī mēs,
vērojot ar janvāra mēnesi, ka mums ir vairāki pacienti šīgada janvārī nekā
pagājušā gada janvārī,” raidījumam saka Vidzemes slimnīcas valdes
priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Vidzemes slimnīcai valsts naudas šogad piešķirts nedaudz
mazāk nekā pērn. Taču, lai pacientiem palīdzētu kaut tādā apjomā kā iepriekš,
te pietrūkst gandrīz miljons eiro, liecina slimnīcas aprēķini. Vidzemes
slimnīcai un pārējiem stacionāriem paziņots par finansējumu tikai pirmajam
ceturksnim. 

Stacionāru pakalpojumiem kopumā naudas šogad iedalīts mazāk
nekā 2024. gadā (pēc fakta). Un vienošanos par to, kā starp slimnīcām sadalīt
šogad naudu, kuras ir par maz, nav izdevies panākt kā iecerēts. “Lielākā domu
atšķirība ir par to, kas tad ir tas prioritārais pasākums, kas tad būtu
jānodrošina prioritāri – vai tie ir neatliekamāki pakalpojumi, vai tie ir tie,
kas ir unikāli tikai kādā konkrētā iestādē. Tāpat arī pacientam, kurš ir
saņēmis ķirurģisku ārstēšanu - viņu nevar atstāt bez pēctecīgas rehabilitācijas.
Tā ka tas ir kompleksi, un dienesta tas sākotnējais piedāvājums bija, ka mēs nu
tad proporcionāli mazinām visiem vienādi, lai nav tā, kā kāda nozare tā kā tā
kā ir tas zaudētājs,” saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības
pakalpojumu departamenta direktores vietniece 
Laura Kronberga.

P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas valdes loceklis
Ģirts Ansons raidījumam saka: “Protams, ka ierobežotu finansējumu apstākļos
kādam, kuram iedos vairāk, tas finansējums tiks paņemts no kāda nost. Līdz ar
to nu neapmierinātie būs vienmēr. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka tas, ko es arī
teicu, ka prognozējamība ir tas, ko mēs kā slimnīca lūdzam pašlaik, un nemainīt
arī spēles noteikumus finanšu gada ietvaros.”

<h3>Finansējums turpina samazināties</h3>

Šogad naudas trūkuma dēļ arī samazinātas piemaksas, ko
lielās universitāšu slimnīcas saņēma par to darba sarežģītību. “Visus
iepriekšējos gadus šie te līdzekļi ir pietikuši, lai kāpinātu tarifu universitātes slimnīcām, un
šogad tas ir tāds zināms šoks, ka diemžēl tas vairs, pieaugot pacientu skaitam
un šo te pacienta vidējai vērtībai, nav izdevies saglabāt,” atzīst Laura
Kronberga. 

Rīgas Austrumu Klīniskajai universitātes slimnīcai pēc
veselības dienesta dotajiem datiem, šā gada budžets samazināts par miljonu.
Austrumu slimnīcā pērn stacionāri ārstēto pacientu skaits palielinājies par
1800, bet kopumā palīdzība sniegta pat 10 procentiem pacientu vairāk. Un, ņemot
vērā šīs tendences, tā aprēķinājusi, ka šogad varētu pietrūkt gandrīz 15
miljoni eiro. Stradiņa slimnīcā tendences līdzīgas un tur paredzamais iztrūkums
ir ap 12,5 miljoniem. “Tā lielā problēma ir tāda, ka NVD savos aprēķinos
balstās uz savādāku pacientu skaitu nekā tas ir faktiski slimnīcās ārstēto
pacientu skaits, kas ir lielāks. Līdz ar to veidojas tā finansējuma starpība.
Šis te bāzes atskaites punkts ir ievērojami mazāks, par ko viņi runā,” norāda
Ansons. 

Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju teiktā,
stacionāriem kopumā izdevumi šogad jāsamazinot par 23 miljoniem. Bet NVD sauc
citus skaitļus – budžeta finansējums pret pērn faktiski izmaksāto ir mazāks par
diviem miljoniem visām slimnīcām kopā. Savukārt reālais deficīts ir daudz
lielāks: ja dienests gribētu plānot šim gadam tādu pašu pacientu skaitu kā
iepriekšējā gadā faktiski bija, papildus būtu nepieciešams 41 miljons
eiro. 

Iestādēm jādomā, kā ar pieejamo naudu saplānot pakalpojumus
visa gada garumā. “Mums ir pienākums sniegt neatliekamo palīdzību, un tā jau ir
tā vislielākā atslēga. Ambulatorajiem
maksas pakalpojumiem - ja mums nav iespējas, mēs nesniedzam šo pakalpojumu, jo
pietiekami daudzas citas iestādes, kas var kvalitatīvi to sniegt, bet
neatliekamajā palīdzībā mums šādu izvēles principu nav,” norāda Muskovs.

<h3>Izmaksas par pacientiem aug</h3>

NVD aprēķinājis, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējās izmaksas
par viena pacienta ārstēšanu slimnīcā ir gandrīz dubultojušās – no 1300 eiro 2019. gadā līdz
2400 eiro 2024. gadā. “Izmaksu pieaugumu veido gan pacienta sarežģītība - tātad
mums ir pacientu novecošanās, cilvēkiem ir vairākas hroniskās saslimšanas, kas
vienlaicīgi ir jāārstē. Protams, tās ir infrastruktūra, tehnoloģijas, kur arī
iegāžu cena pieaug. Protams, arī medikamentiem, medicīnas precēm, ēdināšanai -
viss, viss, kur mēs sadzīvē šobrīd redzam cenu pieaugumu,” saka Kronberga. 

Noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un
samaksas kārtību, ir ārkārtīgi sarežģīti un Veselības ministrija bija
iecerējusi lielākas pārmaiņas, lai tos vienkāršotu un reizē arī rastu
kompromisu naudas sadalei šim gadam. Šiem mērķiem izveidoja darba grupu.
Aptaujāja slimnīcas, apzināja vajadzības, sagatavoja priekšlikumus izmaiņām.
Darba grupa izstrīdējās un kompromisu neatrada. 

“Uz galda uzliktie varianti bija sāpīgi visiem, un neviens
īsti nevēlējās piekāpties, bet tas ilgtermiņa, es pat teiktu, tas nav
ilgtermiņa, tas vairāk tāds vidēja termiņa uzdevums un ļoti sarežģīts uzdevums.
Bet par ko, es domāju, visi nozarē ir vienisprātis, ka mums ir jāmaina arī paši
finansēšanas nosacījumi. Nosacījumi ir ilggadīgi, viņi ir audzēti klāt ar
jaunām dažādām vajadzībām un nepieciešamībām, un šobrīd, ir skaidrs, ka mēs
esam situācijā, ka mums, iespējams, ir arī diezgan kardināli jāmaina arī paši
finansējuma noteikumi,” uzsver Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese
Vaļuliene.

Tagad ir doma ir atsākt diskusijas, lai pārmaiņas būtu
iespējamas līdz ar nākamā gada budžetu. Lielākie strīdi ir par prioritātēm
naudas sadalē. “Objektīvi finansējuma sistēmā ir par maz, un pie esoša viena
finansējuma, kurš visām vajadzībām ir par maz, labus variantus, risinājumus
atrast ir ļoti neiespējami,” saka Vaļuliene.

Salīdzinot veselības aprūpes izdevumus starp trim Baltijas
valstīm, tad Latvijas izdevumi no budžeta naudas pērn uz vienu iedzīvotāju bija
vismazākie – 944 eiro, atpaliekot no Lietuvas (1211 eiro) un gandrīz uz pusi no
Igaunijas tēriņiem (1684 eiro).

Šobrīd sākušās arī sarunas par iespējamu valsts līdzdalību
trīs reģionālajās slimnīcās – Valmierā, Liepājā un Ventspilī. Šajās sarunās
uzsvars likts uz kvalitātes kritēriju celšanu, bet, vai tam sekos arī papildu
nauda, pagaidām nav skaidrs.

Nauda

Veselības aprūpe

Budžets

Politika

Veselības ministrija

Veselība 

Iepriekšējā gadā veselības joma bija viena no budžeta prioritātēm un arī slimnīcām piešķīra papildu naudu pacientu ārstēšanai. Taču tie bija tikai vienreizēji piešķīrumi, kuru vairs nav. Nacionālais veselības dienests aprēķinājis...

Lai slimnīcās šogad ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn, trūkst 41 miljons eiro

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...