Sākoties aktīvam lašu, foreļu, taimiņu, alatu un sīgu nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādina, ka par šo zivju sugu iegūšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība, informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.Tāpat pārkāpējam būs jāsamaksā 715 eiro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamo zivi.DAP valsts vides inspektori šajā periodā pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lašupes un lašveidīgo zivju ieguvi. DAP aicina iedzīvotājus ievērot makšķerēšanas noteikumus, kā arī vērš uzmanību, ka veikalā iegādāties minētās sugas būs lētāk un ilgtspējīgāk.Reinika uzsver, ka pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm. Tās nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas un migrē līdz pat 3000 kilometriem (km), diennaktī veicot pat 100 km. Latvijā lasis var nodzīvot desmit gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni 40-60 jaunu lašu.Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu - radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles - no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus - no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Makšķerēšana

Dabas aizsardzības pārvalde

Dzīvnieki

Sākoties aktīvam lašu, foreļu, taimiņu, alatu un sīgu nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādina, ka par šo zivju sugu iegūšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība,...

Lašveidīgo zivju ieguve īpaši aizsargājamās dabas teritorijās patlaban ir aizliegta

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...