<div>Straujo elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijas valstīs novembra sākumā veicina atjaunīgo energoresursu elektrostaciju izstrādes samazinājums un elektroenerģijas patēriņa pieaugums, tuvojoties ziemai, kā arī energoresursu sadārdzinājums un ierobežotās elektroenerģijas pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju, aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.Novembra sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs ir strauji augušas, atsevišķās dienās Latvijā un Lietuvā dienas vidējai cenai pārsniedzot 300 eiro par megavatstundu (MWh), bet pirmdien arī 400 eiro par MWh robežu."Latvenergo" skaidro, ka augsto energoresursu cenu, kuras lielā mērā izraisīja konflikts Tuvajos Austrumos un tā radītie piegāžu ierobežojumi, ietekme arvien izteiktāk sāk atspoguļoties elektroenerģijas tirgū.Līdz šim energoresursu sadārdzinājuma ietekmi uz elektroenerģijas cenām būtiski samazināja augstā atjaunīgo energoresursu izstrāde. Tuvojoties ziemai, pieaug elektroenerģijas patēriņš un būtiski samazinās saules elektrostaciju izstrāde - pat par 50%. Savukārt vēja enerģijas jaudas šogad pieaugušas par 59%, taču šobrīd elektroenerģijas izstrāde tajās ir būtiski zemāka nekā pagājušajā nedēļā. Papildus Latvijā šobrīd ir nelabvēlīga Daugavas hidroloģiskā situācija - pietece ir par trešdaļu zemāka nekā pirms gada.Būtisks ietekmes faktors ir atomelektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs, un, ja pērn to pieejamība bija 85%, tad šobrīd - 55% jeb par trešdaļu zemāka.Līdz ar to elektroenerģijas pieprasījuma segšanā arvien lielāka nozīme ir dārgākiem ražošanas avotiem, kuru ražošanas izmaksas resursu cenu pieauguma dēļ šogad ir strauji palielinājušās, norāda kompānijā.Situāciju Latvijā un Lietuvā papildus sarežģītāku padara ierobežotās elektroenerģijas pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju. Ja Igaunijai ar Somiju ir pietiekami jaudīgs savienojums, tad savukārt Latvijai un Lietuvai - mazākas iespējas apmainīties ar Ziemeļvalstīm, jo īpaši Somiju. Papildus - daļa starpsavienojuma jaudas tiek rezervēta balansēšanas pakalpojumiem, samazinot nākamās dienas tirgum pieejamo jaudu un ierobežojot lētākas elektroenerģijas plūsmu no Somijas.Tādējādi, pieaugot pieprasījumam un samazinoties atjaunīgo energoresursu izstrādei, elektroenerģijas cenu līmeni Baltijā ietekmē dārgākas ražošanas jaudas, kuru izmaksas būtiski pieaugušas, min "Latvenergo".Kompānijā atzīmē, ka elektroenerģijas cenu svārstības izjūt tie klienti, kuriem elektroenerģijas piegāde notiek pēc biržas cenu līgumiem, bet fiksētu cenu līgumu klientiem aktuālās svārstības cenu neietekmē.Pārvades sistēmas operatora AS "Augstpsrieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka novembra pirmajās deviņās dienās elektroenerģijas vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo cenu līmeni oktobrī. Savukārt pirmdien Latvijā elektroenerģijas vidējā tirgus cena sasniedza 414 eiro par MWh.Viņš skaidro, ka straujš elektroenerģijas cenu kāpums novembrī ir vērojams visā Eiropā, izņemot ziemeļu daļu. Cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē dabasgāzes cenu straujais pieaugums starptautiskajā tirgū, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas vietējās termoelektrostacijās, kuras līdz ar vēsāka laika iestāšanos nepieciešamas pieaugoša elektroenerģijas pieprasījuma segšanai un sarūkošās atjaunojamās enerģijas ģenerācijas aizstāšanai. Arī Baltijas reģionā kopš oktobra beigām tiek palielināta ģenerācija termoelektrostacijās, sevišķi ar dabasgāzi darbināmās elektrostacijās. Ja oktobrī Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja ap 40% no patērētās elektroenerģijas, tad tiktāl novembrī šīs elektrostacijas nodrošina vairs tikai ap 30%.Junghāns norāda, ka papildus novembrī Lietuvā un Latvijā remontā atrodas vairāku termoelektrostaciju ģenerācijas bloki ar kopējo jaudu ap 1000 megavatiem (MW). Ražošanas uzņēmumi plāno šīs ģenerācijas iekārtas atgriezt darbā novembra otrajā pusē, un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenu.Līdz šim novembrī Baltijas valstis importēja ceturto daļu no nepieciešamās elektroenerģijas, pamatā no Ziemeļvalstīm. Tomēr, ierobežotā starpsavienojumu jauda ir nepietiekama, lai varētu pilnībā aizstāt dārgo termoelektrostaciju ģenerāciju ar lētāku importu. Junghāns uzsver, ka tas parāda, cik ļoti Baltijas reģionā nepieciešams attīstīt papildus konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas.Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) aģentūrai LETA norāda, ka elektroenerģijas biržas cenu kāpumu Baltijas valstīs galvenokārt veicina samazināta vēja un saules elektrostaciju izstrāde, pieaugošais elektroenerģijas patēriņš un dabasgāzes cenu kāpums. Būtiska ietekme ir arī Skandināvijā, Lietuvā un Latvijā notiekošajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu remontdarbiem.SPRK skaidro, ka novembra sākumā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs par vairāk nekā 10% pārsniedz septembra sākuma līmeni. Vienlaikus 9. novembrī vairāk nekā pusi no Baltijā saražotās elektroenerģijas nodrošina ar fosilo kurināmo - dabasgāzi un degslānekli - darbināmas elektrostacijas.Regulatorā norāda, ka elektroenerģijas piedāvājumu Ziemeļvalstīs ierobežo arī zemāki nekā ierasts hidroenerģijas resursi un vairāku Zviedrijas atomelektrostaciju remontdarbi. Savukārt Latvijā un Lietuvā remontā atrodas termoelektrostaciju ģenerācijas bloki ar kopējo jaudu aptuveni 1000 megavatu (MW).SPRK skaidro, ka elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā ietekmē arī situācija Zviedrijas dienvidu un centrālajā daļā, kur elektroenerģijas cenas jau ilgstoši ir augstas. Lētākas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm ierobežo starpsavienojumu pārvades jauda, kas daļēji tiek izmantota arī sistēmas balansēšanas vajadzībām. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cenas ir zemākas, jo divi starpsavienojumi ar Somiju nodrošina plašākas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju.SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola uzsver, ka elektroenerģijas cenu kāpums apliecina Latvijas elektroenerģijas tirgus ciešo saistību ar norisēm visā reģionā. Tāpēc ilgtermiņā būtiska nozīme ir konkurētspējīgu ražošanas jaudu attīstībai un starpsavienojumu efektīvai izmantošanai.Vienlaikus Ozola norāda, ka augstas biržas cenas automātiski nenozīmē lielākus rēķinus visām mājsaimniecībām. Aptuveni 85% Latvijas mājsaimniecību ir izvēlējušās fiksētas cenas elektroenerģijas līgumus, tādēļ īstermiņa cenu svārstības biržā tās tieši neietekmē. Savukārt aptuveni 15% mājsaimniecību ir biržai piesaistīti jeb mainīgas cenas līgumi."Tomēr pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kā pašreizējais cenu kāpums varētu ietekmēt elektroenerģijas cenas ilgtermiņā," uzsver Ozola.Jau ziņots, ka elektroenerģijas vidējā cena "Nord Pool" biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā pirmdien sasniegusi 414,12 eiro par MWh jeb 0,414 eiro par kilovatstundu (kWh). Maksimālā elektroenerģijas cena būs 669,01 eiro par MWh jeb 0,669 eiro par kWh no plkst. 17.45 līdz 18, bet minimālā cena - 218,98 eiro par MWh jeb 0,219 eiro par kWh bija naktī no plkst. 5.30 līdz 5.45.Savukārt otrdien, 10. novembrī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā būs 409,31 eiro par MWh jeb 0,409 eiro par kWh. Maksimālā elektroenerģijas cena būs 631,88 eiro par MWh jeb 0,632 eiro par kWh no plkst. 17 līdz 17.15.Salīdzinājumam "Nord Pool" elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā 2025. gadā bija 85,72 eiro par MWh jeb 0,086 eiro par kWh."Latvenergo" koncerna apgrozījums 2025. gadā bija 1,566 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 198,809 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā bija 949,824 miljoni eiro, bet peļņa - 190,216 miljoni eiro."Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 29% - līdz 29,252 miljoniem eiro. AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn pieauga par 72,7% un bija 266,008 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 32,1% un bija 19,496 miljoni eiro.AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.</div><div><ul></ul></div>

Elektrība

Aktuāli

Straujo elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijas valstīs novembra sākumā veicina atjaunīgo energoresursu elektrostaciju izstrādes samazinājums un elektroenerģijas patēriņa pieaugums, tuvojoties ziemai, kā arī energoresursu sadārdzinājums un ierobežotās elektroenerģijas pārvades jaudas starp...

"Latvenergo" skaidro, kādēļ strauji kāpušas elektrības cenas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...