Viņa klāstīja, ka vēl decembrī, kad Eiropadome vienojās par sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu, Latvijas pozīcija bija, ka nepieciešama iespējami raita abu valstu sarunu ietvaru sagatavošana.

"Tagad, kad Ukraina un Moldova ir izpildījušas tām izvirzītās Eiropas Komisijas rekomendācijas un Beļģijas prezidentūra ir paveikusi būtisku darbu, sagatavojot nepieciešamos dokumentus, Latvija atbalsta iespējami ātru sarunu ietvaru apstiprināšanu un starpvaldību konferenču sasaukšanu, lai oficiāli uzsāktu sarunas," akcentēja ĀM pārstāve.

Viņa arī uzsvēra, ka saskaņā ar Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistību apņemšanos, Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas ES integrāciju un ar to saistītās reformas.

LETA jau rakstīja, ka 12 ES dalībvalstis nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu virzīt uz priekšu kandidātvalstu Ukrainas un Moldovas pievienošanās procesu un līdz jūnija beigām oficiāli sākt sarunas par šo valstu dalību blokā, liecina ES prezidentvalstij Beļģijai adresētā vēstule, kas nonākusi ziņu vietnes "Euractiv" rīcībā.

"Mēs kopīgi aicinām Vispārējo lietu padomē vēlākais jūnijā pieņemt Ukrainas un Moldovas sarunu ietvarus, lai līdz 2024.gada jūnija beigām sasauktu starpvaldību konferences ar abām valstīm," teikts ar 5.jūniju datētajā vēstulē Beļģijai.

Beļģija, kas līdz jūnija beigām ir ES prezidentvalsts, pēdējās nedēļās centusies panākt lēmumu šajā jautājumā. Starpvaldību konference ar kandidātvalsti ir oficiāls pievienošanās sarunu sākums, bet pats pievienošanās process parasti ilgst gadiem.

"Ņemot vērā sasniegtos rezultātus un pašreizējos reformu centienus gan Ukrainā, gan Moldovā, par kuriem Komisija jau iepriekš ir ziņojusi, mēs uzskatām, ka tagad ir īstais laiks virzīties uz priekšu," vēstulē norādīja 12 ES dalībvalstu ministri.

Vēstuli parakstīja ministri no Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Portugāles, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Vācijas, Slovēnijas, Rumānijas un Slovākijas.

Šo 12 ES dalībvalstu vēstnieki pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka jūnija pirmajā nedēļā izdosies vienoties par Ukrainas un Moldovas sarunu ietvariem, neraugoties iebildumiem no Ungārijas.

Lai gan dažām ES valstīm vēl būtu nepieciešama parlamenta piekrišana, gandrīz visas 27 dalībvalstis atbalstīja pirmo starpvaldību konferenču rīkošanu, ziņoja sarunām tuvu stāvoši avoti.

Tomēr Budapešta joprojām bloķē sarunu sākšanu ar Ukrainu un ir pieprasījusi papildu izmaiņas līguma projektā 11 divpusējo jautājumu dēļ, kas saistīti ar mazākumtautību tiesībām, tirdzniecību, korupcijas apkarošanu, lauksaimniecību, iekšējo tirgu un labām kaimiņattiecībām.