Latvijā mākslīgo intelektu (MI) šogad izmanto 58,2% interneta lietotāju, kas ir par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējās aptaujas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās dati.CSP informē, ka MI izmantošana visstraujāk augusi privātām vajadzībām - no 28% 2025. gadā līdz 53% 2026. gadā. Profesionālām vai darba vajadzībām MI šogad izmanto 24,8% interneta lietotāju, kamēr gadu iepriekš MI profesionālām vai darba vajadzībām izmantoja 15,5% interneta lietotāju, bet izglītības ieguvei MI izmantoja 12,6%, kamēr gadu iepriekš 8,2%.Aktīvākie MI lietotāji ir jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem - 91,3%, kas ir par 18,6 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2025. gadu (72,7%). Jaunieši lieto MI gan privātām vajadzībām (78,6%), gan mācībām (59,1%).Lielākais MI lietotāju īpatsvara pieaugums gada laikā ir vecuma grupā 45-54 gadi - no 27% 2025. gadā līdz 56,1% šogad, kā arī vecuma grupā 35-44 gadi - no 44,1% pērn līdz 70,2% šogad, pieaugumam veidojot attiecīgi 29,1 un 26,1 procentpunktu.Statistikas dati liecina, ka vecākās gadagājuma interneta lietotāju grupās MI lietošanas biežums ir mazāks, tomēr MI izmantoja 36,8% iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem un MI lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā gada laikā ir trīskāršojies (2025. gadā - 12,1%). Tāpat būtiska daļa jeb 18,4% MI lietotāju šogad ir starp senioriem 65-74 gadu vecumā. Salīdzinājumā ar 2025. gadu MI lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā arī ir pieaudzis trīs reizes (2025. gadā - 5,7%).Savukārt, kā galveno iemeslu, kāpēc MI netika izmantots, visu vecumu iedzīvotāji norādījuši, ka neredz vajadzību pēc tā ikdienā.Dati arī liecina, ka MI izmanto 95,8% skolēnu un studentu. Skolēni un studenti MI visaktīvāk lietoja privātām vajadzībām (81%) un izglītības iegūšanai (72,3%).Nodarbinātie iedzīvotāji MI izmantoja nedaudz aktīvāk kā bezdarbnieki - attiecīgi 62,6% un 57,2%. Abas šīs grupas MI visbiežāk izmantoja privātām vajadzībām (nodarbinātie - 56,9%, darba meklētāji - 54,2%), kā arī profesionālajām vai darba vajadzībām (attiecīgi 33,2% un 12,7%).Aktīvākie MI lietotāji ir Rīgas reģiona iedzīvotāji (65,2%), kuri MI izmanto privātām vajadzībām (58,4%), profesionālajām vai darba vajadzībām (33,8%) un mācībām (14,7%). Savukārt lielākais MI lietotāju ikdienā īpatsvara pieaugums gada laikā vērojams Vidzemes reģionā - par 24,8 procentpunktiem un Zemgales reģionā - par 24,1.No 41,8% interneta lietotāju, kuri mākslīgo intelektu pagaidām neizmanto (64,9% 2025. gadā), 27,4% kā galveno neizmantošanas iemeslu norādījuši, ka nav nepieciešamības MI lietot ikdienā, 7,2% trūkst zināšanu un prasmju, kā MI izmantot, bet 2,5% atzinuši, ka par šādu tehnoloģiju vispār nebija informēti. Tikai neliela daļa norādīja, ka no MI izmantošanas atturas datu drošības un privātuma apsvērumu dēļ (1,3%) un ētisku apsvērumu dēļ (1,1%).CSP arī vēsta, ka sabiedrība Latvijā ir kļuvusi kritiskāka pret internetā pieejamo saturu - informācijas patiesumu 2026. gadā pārbaudīja 26,9% interneta lietotāju, kas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš (20,1%). Visbiežāk lietotāji izvērtēja informācijas avotu vai meklēja papildu informāciju internetā (24%), kā arī apspriežoties ar citiem cilvēkiem vai izmantojot citus avotus (11%). Dati liecina, ka 6,1% informācijas pārbaudi veikuši, piedaloties vai sekojot diskusijām internetā.Aktīvāk faktus pārbaudīja jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem - 40,6%, kas ir par 9,7 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā, kā arī iedzīvotāji vecuma grupā 25-34 gadi - 38,8%, kas ir pieaugums par 8,9 procentpunktiem. Pozitīvas izmaiņas vērojamas visās vecuma grupās, tostarp vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū (65-74 gadi), kur vērojams neliels īpatsvara pieaugums - no 8,2% 2025. gadā līdz 10,5% 2026. gadā.Dati liecina, ka informācijas pārbaude biežāk raksturīga iedzīvotājiem ar augstāko izglītību - 35,9%, kas ir par 9,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, no kuriem 32,7% pārbauda informācijas avota uzticamību vai meklē alternatīvu informāciju.Tāpat secināts, ka iedzīvotāji ar pamatskolas un zemāku izglītību pārbauda informāciju aktīvāk nekā iedzīvotāji ar vidējo izglītību - attiecīgi 26,8% un 19,8%. Šajā grupā gan ir iekļauti arī jaunieši no 16 gadu vecuma, kuri tikai iegūst vidējo izglītību un kuri ir vecuma grupā 16-24 gadi, kas visaktīvāk pārbauda informācijas patiesumu internetā un kopumā ir digitāli aktīvāki.Analizējot datus pa reģioniem, secināts, ka Rīgas reģionā interneta lietotāji pret informāciju internetā attiecas kritiskāk nekā pārējos Latvijas reģionos - 33,7% no lietotājiem pārbauda informācijas patiesumu un 30% - avotu uzticamību. Savukārt citos Latvijas reģionos ir līdzīgs interneta lietotāju īpatsvars, kas pārbaudīja informācijas patiesumu tiešsaistē, augstāks ir Zemgalē (23,9%), seko Latgalē - 22,2%, Vidzemē - 21% un nedaudz mazāk Kurzemē - 16,1%.Lietu interneta ierīces un sistēmas regulāri (pēdējo trīs mēnešu laikā) izmantoja 63% iedzīvotāju, kas ir pieaugums par 19,8 procentpunktiem kopš 2024. gada (43,2%). Populārākās no viedierīcēm bija viedpulksteņi un fitnesa aproces (34,9%), un visbiežāk tās lieto sievietes (39,1% sieviešu un 30,1% vīriešu).Tāpat dati liecina, ka 37,6% vīriešu un 31% sieviešu izmantoja enerģijas pārvaldības ierīces mājoklī. Viedo termostatu, skaitītāju un citu enerģijas pārvaldības risinājumu lietošana pieaugusi visstraujāk - par 22,7 procentpunktiem (34,1% 2026. gadā, 11,4% 2024. gadā). Internetam pieslēgtu sadzīves tehniku, dārzkopības vai apūdeņošanas ierīces izmantoja 20,7% iedzīvotāju, kas ir pieaugums par 7,4 procentpunktiem kopš 2024. gada. Vīrieši aktīvāk par sievietēm lieto internetam pieslēgtus drošības risinājumus mājai (18,5% vīriešu, 13,9% sieviešu).Aktīvākie internetam pieslēgtu tehnoloģiju risinājumu lietotāji ir jaunāka gadagājuma cilvēki, starp kuriem trīs ceturtdaļas interneta lietotāju izmanto šādas ierīces, proti, vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem - 76,3%, 25-34 gadu vecumā - 72,6%, bet no 35 līdz 44 gadiem - 75,2%. Turpretim vecākā gada gājuma iedzīvotāju vidū viedierīču lietošana ir viszemākā. Viedierīces vispār neizmanto 47% 55-64 gadu vecumā un 62,4% senioru (65-74 gadi).Lai gan videi draudzīga ierīču utilizācija nedaudz pieaugusi, pārstrādei tās nodod mazāk nekā desmitā daļa lietotāju. Mobilos tālruņus vai viedtālruņus pārstrādei nodod 9,4%, kas ir pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu, stacionāros datorus - 8,7%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, bet portatīvos vai planšetdatorus - 8,2%, kas ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem.Dati arī liecina, ka 62% lietotāju vecos mobilos tālruņus glabā mājās, kas ir par 7,3 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Arī neizmantotu portatīvo datoru glabāšana pieaugusi līdz 37,7%, kas ir kāpums par 8,7 procentpunktiem. Savukārt ierīču pārdošana vai atdošana citiem kļuvusi retāka - mobilo tālruņu gadījumā šis īpatsvars samazinājās no 25,8% 2024. gadā līdz 19,7% 2026. gadā.2026. gadā veiktā apsekojuma rezultāti liecina, ka interneta lietošana ir kļuvusi universāla - to regulāri izmanto 94,3% Latvijas iedzīvotāju un īpaši straujš interneta lietotāju pieaugums ir vecāko paaudžu vidū. Ja 16 līdz 44 gadu vecuma grupās internetu lieto gandrīz visi (vairāk nekā 99%), tad 55-64 gadu vecumgrupā to izmanto 91,5%, bet 65-74 gados - 78,3%, kas ir vairāk kā divkāršs pieaugums pēdējā desmitgadē.Kā populārākos interneta izmantošanas mērķus iedzīvotāji minējuši internetbankas lietošanu (87%), ziņu sūtīšanu ziņapmaiņas lietotnēs (85,5%) un e-pastā (85,4%), zvanu un videozvanu veikšanu internetā (79%) un sociālo mediju lietošana (77%).Saeimas vēlēšanu gadā pieauga iedzīvotāju aktivitāte viedokļu izteikšanā par pilsoniskām vai politiskām aktualitātēm (jautājumiem) tīmekļvietnēs un sociālajos medijos - 2026. gadā 19,9%, kas ir pieaugums par 3,8 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 16,1% 2025. gadā. Tāpat šogad 18,1% iesaistījās tiešsaistes konsultācijās vai parakstījās par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem kopš 2025. gada.Pieaug arī iepirkšanās internetā - 76,8% Latvijas iedzīvotāju ir veikuši pirkumus tiešsaistē, un 60,1% to veikuši pēdējo trīs mēnešu laikā. Aktīvākie pircēji ir iedzīvotāji vecumā 25-34 gadi (79,9%), savukārt, pieaugot vecumam, aktivitāte samazinās, taču arī seniori arvien biežāk izmanto tiešsaistes iepirkšanos.

Mākslīgais intelekts

Aktuāli

Latvijā mākslīgo intelektu (MI) šogad izmanto 58,2% interneta lietotāju, kas ir par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējās aptaujas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju...

Latvijā mākslīgo intelektu izmanto vairāk nekā puse interneta lietotāju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...