Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos). To skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt.Lai palīdzētu atpazīt pazīmes, kas ļauj savlaicīgi atpazīt teritoriju, kurā uzturas lācis, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina par <a target="_blank" href="https://www.daba.gov.lv/lv/media/17012/download?attachment">vadlīnijām</a>, ko izstrādājusi kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem. Līdz šim Latvijā lāči neziemoja, tie nāca no tuvējām valstīm un atgriezās savās mītneszemēs pārziemot. Taču pēdējos gados lāči ziemo arī Latvijā, līdz ar to neizbēgami palielinās arī nejaušu tikšanos skaits. Lācim un citiem savvaļas zvēriem raksturīgs savā teritorijā atstāt pazīmes, kas ļauj to identificēt laikus. <h2>Kas liecina par lāča klātbūtni apkārtnē?</h2><ul><li>Pēdu nospiedumi</li></ul>Lai informācija par atrasto lāča pēdu neietu zudumā, gadījumos, ja līdzi nav mērlente, var nolauzt pēdas platumam atbilstošu zariņu,ko vēlāk mājas var izmērīt. Lāča pēdas nospiedumi gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem – priekšķepas nospieduma platums un garums ir gandrīz vienāds un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pēc priekškāju izmēra var noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuvenu svaru. Savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču, atšķirībā no priekšķepas nospieduma, nagu nospiedumi bieži nav redzami.Ja novēro lāča pēdas nospiedumu, ieteicams to nofotografēt, klāt liekot mērinstrumentu. Ja tāda nav, var izmantot kādu tuvumā atrodamu priekšmetu, novietojot to platākajā lāča ķepas nospieduma vietā, lai vēlāk izmērītu pēdas platumu vadoties pēc izmantotā priekšmeta.<ul><li>Ekskrementi</li></ul>Lāča ekskrementu kaudzītes, to forma, krāsa un konsistence var būt ļoti dažāda – atkarībā no apēstās barības. Lāča gremošanas sistēmā nav augēdājiem raksturīgās aklās zarnas piedēkļa, tādēļ augu barība netiek pilnībā pārstrādāta un izkārnījumos bieži saskatāmas augu barības atliekas.<ul><li>Aizlauztas un aizgrauztas eglītes</li></ul>Migas ierīkošanai lācis nereti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā. <ul><li>Skrāpējumi uz koku stumbriem</li></ul>Visbiežāk lāča skrāpējumi vērojami uz priedes vai, rudens ābolu ražas laikā, arī uz ābeles stumbra. Priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumi uz koku stumbriem atrodami pēc teritorijas iezīmēšanas, barības ieguves vai pēc lāča kāpšanas kokā.

Dzīvnieki

Daba

Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos). To skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt. Lai palīdzētu atpazīt...

Latvijā mīt 150 brūno lāču – pazīmes, kā noteikt, vai tas ir tev tuvumā

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...