Kredītu
sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un
sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas
veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai,
pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar EURIBOR
pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī
alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem
juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā
mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams
aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm,
uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu
likmju sasaisti ar EURIBOR, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku
samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā
lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar EURIBOR likmi, tomēr
praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka.
Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli EURIBOR likmei, bet
noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu
ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar EURIBOR likmi,
bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka
Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt
kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka
termiņa EURIBOR vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas
ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka EURIBOR ir viens no
indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir
svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu
nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

EURIBOR kā references likme kredītu procentu noteikšanai
kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras
prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru
banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi
galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) EURIBOR
likmi.

Latvijā sešu mēnešu EURIBOR likme tiek piemērota 61,8%
mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem
kredītiem. Savukārt trīs mēnešu EURIBOR likmes tiek piemērotas 22,8%
mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA
pavēstīja, ka EURIBOR ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un
noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. EURIBOR
izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī
ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un
kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro EURIBOR patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar
likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību,
neizprot EURIBOR jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, EURIBOR nosaka
pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad
banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai
ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka
pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati
pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to EURIBOR likme
atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. EURIBOR nav tikai bankas
peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu
par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās
procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar
pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā
līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu
laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat
liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju
celšana ietekmē arī EURIBOR, un EURIBOR ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB
lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu
ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī
cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas
apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka
hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi,
tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību,
ka EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām
pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī EURIBOR
likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem
noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski
nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus,
ierobežojot EURIBOR piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā
tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās
bankas nevis slēpjas aiz EURIBOR, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka
piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku
virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma
būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par
nodokli banku virspeļņai, gan par EURIBOR piemērošanas ierobežošanu
priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka
priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un
EURIBOR likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo
institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto
EURIBOR likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs
bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar EURIBOR likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana
kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena,
ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām
ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī EURIBOR piemērošana
hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras
atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas
atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību
vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt
bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas
ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas
Bankas publiskotā informācija.

Kredīts

Latvijas Banka

EURIBOR

Aktuāli

Kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, pavēstīja...

Latvijas Banka: Kredītu sasaisti ar EURIBOR nevar uzskatīt par negodīgu uzņēmējdarbību

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...