Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV
piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū
pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas
ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais
ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un
"Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai
"pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu
iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā,
slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas
"Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena
bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh,
bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG
tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa
ASV. 

Tāpat Kušners norāda, ka Vācijas valdības pārstāvji ar
samērā vājām sekmēm jau vairākkārt ir apmeklējuši Persijas līča valstis, cerot
iegūt ilgtermiņa līgumus, savukārt Polijas "PK Orlen" nupat
parakstīja 20 gadu līgumu ar ASV kompāniju par 14,4 TWh LNG iegādi.

Ar ekspertiem pārrunājot iespējamo gala cenu piegādātai
gāzei Latvijā, Kušners noskaidrojis, ka pārvadājumu cena ir ļoti mainīga,
saspringtajos tirgus apstākļos pērn vasarā tā bija divi līdz 15 eiro par MWh
robežās, kam jāpievieno apdrošināšanas un citu risku vadīšanas izmaksas.
Vienlaikus gan Kušners atgādina, ka gāzes cena Eiropas biržā TTF pagājušā gada vasarā svārstījās ap 200-300
eiro par MWh.

Kušners norāda, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām Latvijas
valdības līmenī, vai tās uzdevumā, netika sāktas.

Viņš uzsver, ka tā ir politiska izvēle ar tālejošām
ekonomiskām un sociālām sekām, bet neapšaubāmi arī efektīva šoka terapija
ātrākai fosilo resursu patēriņa mazināšanai. <blockquote>Atturēšanās no gāzes
darījuma ar ASV iemeslu neformāli skaidrojumi satur visai vājus argumentus -
biežāk minētais ir bailes slēgt ilgtermiņa darījumu, joprojām cerot uz lētās
Krievijas gāzes plūsmas atjaunošanos pēc kara, kā arī nepieciešamība mazināt
fosilo resursu patēriņu un reģionālo LNG termināļu trūkums.</blockquote>

Tāpat viņš norāda, ka otrs arguments ir vietā, lai gan ASV
piedāvātais līguma apmērs jau sākotnēji ir mazāks par Latvijas vēsturisko gada
patēriņu, kas ir apmēram 12 TWh, un loģisks risinājums būtu līgumā iekļaut
tālākpārdošanas tiesības, lai, mazinoties gāzes patēriņam, varam sūtīt
tankkuģus citiem pircējiem.

"Grūti iedomāties, ka, piemēram, Āzija, kas ir strauji
augošs LNG patērētājs, apsteigtu Eiropas valstis fosilo resursu mazināšanā un
Latvijai būtu grūtības realizēt pielīgto gāzi ar papildu peļņu. Savukārt par
cerībām atgriezties enerģētiskā atkarībā no Krievijas man pat trūkst
vārdu," pauž Kušners. 

Viņš arī atzīmē, ka termināļu trūkums bija pamatots
arguments 2022.gada vasarā, bet kopš tā laika situācija ir kardināli
mainījusies, igauņu un somu kopprojekts "Inko" terminālis ieguvis
reālas aprises. Jau drīzumā pirmais kuģis ar gāzi Latvijai varētu papildināt
krājumus Inčukalnā. 

Kušners norāda, ka zemās gāzes cenas šobrīd nav pamats
optimismam par tālāko attīstību nākamajā apkures sezonā, tiešo piegāžu no ASV
finansiālais ieguvums Latvijai svārstās ap vienu miljardu eiro gadā.

Kušners min, ka 2022.gada 25.maijā Fiskālās disciplīnas
padome, izsakot bažas par inflācijas kāpumu, slēgtā diskusijā mēģināja
aktualizēt gāzes iegādes jautājumu, uzaicinot uzņēmēju organizācijas,
atbildīgos ierēdņus un politiķus, taču ieradies tikai viens politiķis, bet
diskusijas laikā tika secināts, ka bez politiskiem lēmumiem neviena no valsts
energokompānijām nevar pēc pašiniciatīvas sākt sarunas ar ASV. 

Tāpat Kušners uzsver, ka nekāda virzība joprojām nav
novērojama, vien "Latvenergo" aktīvi meklē iespējas slēgt izdevīgus
gāzes līgumus, lai nodrošinātu LNG piegādes savām vajadzībām, jau publiski
izskanējušas ziņas arī par rezervētām jaudām Klaipēdas terminālī. 

<blockquote>Pēc apjomiem tā ir vien daļa valstij nepieciešamā
apjoma. 2022.gadā notikušās LNG piegādes veiktas par augstajām Eiropas cenām
(TTF), bet mēs turpinām dancot ap "Latvijas gāzes" pusdzīvo
"rumpi".</blockquote>

Viņš piebilst, ka valdības paziņotais plāns izvērtēt
Latvijas dalību Paldisku-Inko termināļa būvniecībā nemanāmi izplēnējis.
Klaipēdas un Paldisku-Inko termināļi, veidojot vienotu trīs Baltijas valstu
energopolitiku, spētu jau šogad nodrošināt Latvijai nepieciešamās gāzes
piegādes. Savulaik neveikt investīcijas Klaipēdas terminālī arī bija politisks
lēmums. Bez politiska atbalsta "Latvenergo" gada vidū nespēja izcīnīt
apjomīgu ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas LNG termināli, kas skaidri pierāda, ka
šādās krīzes situācijās valsts aktīva un mērķtiecīga iejaukšanās ir ne vien
vēlama, bet pat nepieciešama.

Pēc viņa paustā, naiva paļaušanās uz "tirgus
spēkiem" nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga,
vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz
ticamu energodrošību un energoneatkarību.

Kušners norāda, ka te vietā arī jautājums par Skultes vai
jebkuru citu LNG termināli - vai plānojam to attīstīt, lai pārkrautu par
Eiropas tirgus cenām iegādāto gāzi, vai Latvijai vajag savu termināli tiešām
piegādēm no ASV. 

Kušners uzsver, ka atbilde uz šo jautājumu ir izšķiroša termināļa
īpašumtiesību un investora izvēlē. 

"Ja reiz Latvijai ir gāzes infrastruktūra un piekļuve
pietiekami lētai LNG dabasgāzei, varbūt tās izmantošanas turpināšana vidējā
termiņā, ar skaidru dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas vai demontāžas
plānu un mērķtiecīgām investīcijām modernos, klimatneitrālos siltumapgādes
risinājumos, ir krietni prognozējamāks, sociāli un ekonomiski saudzīgāks
ceļš," min Kušners.

Dabasgāze

Latvijas gāze

Sabiedrība

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Viņš norāda,...

Latvijas Bankas pārstāvis: Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku dabasgāzi no ASV

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...