Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš prognozēts, un iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu palielināties par 3%, liecina bankas "Luminor" ekonomikas apskats, ko trešdien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Iepriekš "Luminor" prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%, taču aizvadītais pusgads šīs prognozes ir nedaudz pārsniedzis. Ekonomikas izaugsmi šogad balsta vairāki faktori, tostarp eksporta, investīciju un privātā patēriņa pieaugums.
Strautiņš norāda, ka nākamgad ekonomikas izaugsme varētu kļūt mērenāka un sasniegt aptuveni 2,5%. To varētu ietekmēt pašreizējo enerģijas un loģistikas satricinājumu sekas, kas līdz šim vēl nav pilnībā atspoguļojušās ekonomikā un degvielas cenās. Ja globālajos tirgos situācija stabilizēsies un neradīsies jauni būtiski satricinājumi, 2028.gadā izaugsme varētu atkal paātrināties.
Vienlaikus gada nogalē Latvijā varētu būt vērojams izteiktāks cenu kāpums. Gada pirmajos mēnešos inflācija bijusi salīdzinoši zema, tomēr enerģijas, gāzes, loģistikas un minerālmēslu izmaksu pieauguma ietekme vēl tikai gaidāma. Izteiktāk tā varētu parādīties oktobra un novembra datos, bet ap gadu miju gada inflācija varētu pārsniegt 5%, ja pasaules izejvielu tirgos nenotiks strauja cenu samazināšanās.
Lielākus izdevumus iedzīvotājiem tas varētu radīt par transportu, apkuri un dažādiem pakalpojumiem. Pakalpojumu cenas šogad līdz augustam vidēji augušas par 5,3%, ko galvenokārt veicinājušas darbaspēka izmaksas.
Savukārt pārtikas cenu situācija līdz šim bijusi labvēlīgāka. Augustā pārtikas patēriņa cenas bija par 3% zemākas nekā gadu iepriekš. To veicinājusi gan pasaules pārtikas izejvielu cenu dinamika, gan efektīvās pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana.
Algu pieaugums šogad ir mērenāks nekā iepriekšējos gados, tādēļ pastāv risks, ka iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās, kas atsākās 2023.gadā, uz laiku apstāsies. Vienlaikus darba tirgū vērojamas pozitīvas pārmaiņas, jo palielinās darbavietu skaits.
Privātais patēriņš šogad varētu pieaugt par aptuveni 3%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums varētu palielināties par 4,5%. Mājsaimniecību kreditēšanas pieaugums nostabilizējies nedaudz virs 10%, un to galvenokārt veido hipotekārie kredīti.
Pašreizējais kreditēšanas temps, pēc "Luminor" vērtējuma, veicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot mājokļu tirgus pārkaršanas risku. Latvijas mājokļu tirgus kopumā saglabājas stabils. Cenas ir pietiekamas, lai būvniecība būtu ekonomiski pamatota, bet mājokļi Latvijā joprojām ir lētāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Mājokļu būvniecība kļūst aktīvāka arī reģionos. Liepājā, Valmierā, Kuldīgā un Smiltenē sākusies komerciāla, bez valsts subsīdijām īstenota daudzdzīvokļu ēku būvniecība. To veicina vietējās ekonomikas attīstība, darbavietu pieaugums un jaunu iedzīvotāju piesaiste.
Būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē šogad sniedz arī eksports, īpaši preču eksports. Apstrādes rūpniecība šogad varētu augt līdzīgā tempā kā pērn, lai gan gada sākumā šāda prognoze vēl tika uzskatīta par samērā optimistisku.
Īpaši labi rezultāti bijuši inženierijas nozarēs, tostarp metālapstrādē, mašīnbūvē, elektronikā un elektrotehnikā. Pieprasījumu veicina arī Eiropas valstu ieguldījumi aizsardzības spēju stiprināšanā, kas palielina pieprasījumu pēc droniem, sakaru iekārtām, munīcijas, militārās tehnikas un metāla komponentēm. Savukārt datu centru un automatizācijas attīstība veicina elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumu izaugsmi.
Rūpniecības sniegums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka kokapstrādes, kas ir viena no lielākajām Latvijas rūpniecības nozarēm, ražošanas apjoms šogad būtiski nav mainījies. Pārtikas rūpniecības izaugsme pēc ļoti veiksmīgā iepriekšējā gada ir palēninājusies, tomēr nozare joprojām saglabā spēcīgus rezultātus.
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir bijusi straujāka nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr "Luminor" uzsver, ka kaimiņvalstu attīstība ir arī Latvijas interesēs. Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi ir nozīmīgi investori Latvijā, īpaši mājokļu, biroju un arvien vairāk arī rūpniecības attīstībā.
Turpmākajos gados Latvijas ekonomiku būtiski ietekmēs Eiropas Savienības fondu finansējums, ieguldījumi aizsardzībā un "Rail Baltica" projekts. Aizsardzības izdevumi nozīmē ne tikai militārās tehnikas un ieroču iegādi, bet arī ieguldījumus poligonos, militārpersonu dzīvesvietās un vietējo inženierijas uzņēmumu jaudu attīstībā.
Savukārt "Rail Baltica" projekts varētu vienlaikus veicināt investīcijas un radīt papildu slogu valsts budžetam, taču tā ietekmes apmēru pašlaik vēl esot grūti precīzi prognozēt.

Ekonomika

Sabiedrība

Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš prognozēts, un iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu palielināties par 3%, liecina bankas "Luminor" ekonomikas apskats, ko trešdien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Iepriekš...

Latvijas ekonomika aug straujāk, taču lētāka dzīve iedzīvotājiem vēl jāpagaida

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...