Septembra beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
pārdalīja desmit miljonus eiro, lai Nacionālais veselības dienests varētu segt
rēķinus, kas saņemti par Latvijas iedzīvotāju ārstēšanu citās Eiropas
Savienības valstīs un kuriem jau drīzumā ir nomaksas termiņš. Taču kopumā
neapmaksāta ir trīsreiz lielāka summa. Veselības ministrijas budžetā šim nauda
nebija ielikta, bet, to neatrodot, būtu bijis jārēķinās ar soda procentiem
vairāk nekā 350 tūkstošu apmērā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pēc ārstu konsilija lēmuma ārstēšanu ārpus Latvijas
pagājušajā gadā saņēma 31 bērns, šogad līdz šim - 27 bērni. Tie vienmēr ir
pacienti ar retām saslimšanām, un tie ir pakalpojumi, kas Latvijā nav pieejami
vai ko nav pamata šeit attīstīt, ņemot vērā pieprasījumu.

“Tie lielākie piemēri ir bērni, kas ir onkoloģijas pacienti,
kas brauc terapijas saņemšanai, kas ir hematopoētisko [asinsrades] cilmes šūnu
transplantācija vai arī, piemēram, bērni, kuriem ir nepieciešamas kādas ļoti
komplicētas operācijas un kas ir patiešām ļoti retas. Piemēram, iedzimto
sirdskaišu gadījumā, tad arī šādi bērni saņem iespēju doties saņemt pakalpojumu
ārzemēs,” raidījumam “de facto” sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
valdes locekle Zane Straume.

Un arī pieaugušo ārstēšanai līdzīgās situācijās palīdzību
sniedz citās dalībvalstis. To saskaņo ar Nacionālo veselības dienestu, kas
izdod speciālu S2 veidlapu un arī apmaksā rēķinus. Taču ar to apmaksu neiet tik
gludi, un Latvija septembrī nebija apmaksājusi citu valstu piestādītos rēķinus
32 miljonu eiro apmērā, no kuriem trešdaļa jānomaksā šogad. Piektdaļa no šīs
summas (6,62 miljoni eiro) ir jau minētā plānveida palīdzība. Vēl 39% (12,66 miljoni
eiro) veido neatliekamās palīdzības pakalpojumi, kas sniegti Latvijas
iedzīvotājiem citviet Eiropā. Savukārt 40 % (12,82 miljoni eiro) jāmaksā par
veselības aprūpes pakalpojumiem tiem, kuri dzīvesvietu deklarējuši kādā citā
Eiropas valstī.

“Kārtība, kas pie mums notiek, kuru mēs visi kontrolējam, un
tās cilvēku tiesības uz pakalpojuma saņemšanu - tās nav grozāmas,” uzsver
Nacionālā Veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena.

<h3>Miljonus esam parādā vairākām valstīm</h3>

Valdībai iesniegtais dokuments liecina, ka vislielākā rēķinu
kopsumma saņemta no Vācijas (10,4 miljoni eiro), kam seko Lietuva (5,23 miljoni
eiro), Lielbritānija (4,95 miljoni eiro), Zviedrija (1,83 miljoni eiro),
Francija (1,51 miljoni eiro), Īrija (1,2 miljoni eiro) un Spānija (1 miljoni eiro).


Piemēram, uz Lietuvu un Vāciju visvairāk sūta Latvijas
pacientus, kuriem šeit nav atbilstošas terapijas. “Tā karte ir diezgan raiba -
tādiem individuāliem bērniem, un tur ir gan Somija, gan Polija, gan arī Šveice,
bet laikam tie biežākie virzieni patiesi ir arī tiešām Lietuva - tie ir mūsu
onkoloģijas pacienti, kuri dodas uz turieni, vai arī Vācija, ar kuru mums ir
sadarbība, pie kam divpusējā sadarbība - 
mēs sūtam atsevišķus pacientus iedzimto sirdskaišu grupā uz Berlīnes
klīniku, bet man liekas tā labā lieta, ko mēs darām, ka mēs aicinām arī
speciālistus šeit uz Latviju,” saka Straume.

Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Spānijai lielu daļu
maksājumu veido rēķini par tur dzīvojošiem Latvijas pensionāriem – konstanta
summa par katru tur deklarēto, aptuveni pieci līdz desmit tūkstoši eiro gadā
par katru, neatkarīgi no saņemto pakalpojumu apjoma. Nosauktajās trīs valstīs
šogad deklarēti 408 mūsu pensionāri. Daudz senioru ir arī Vācijā, bet tā
rēķinus sūta atbilstoši izmantotajiem pakalpojumiem.

 “Visus šos gadus,
kamēr mēs esam bijuši Eiropas Savienībā, varbūt pašos pirmajos gados tās naudas
pietika, bet principā, kopš 2008. gada krīzes vienmēr tā nauda ir bijusi… Kaut
kādi parādi ir bijuši, tikai vienkārši nebija tie soda procenti. Tas nozīmē, ka
visu laiku ir prasīts un visu laiku ir pamatots. Tas nozīmē, ka mēs esam jau
tagad, 20 gadus, jau ietrenējušies tos pamatojumus visos virzienos. Un tā kā
vienīgā lieta ir ielikt to naudu budžeta bāzē,” 
saka Andreta Līvena.

<h3>Veselības ministrijas atvēlētā naudas summa nav mainījusies
20 gadus</h3>

Lai arī no ārvalstīm saņemto rēķinu kopsumma pēdējos gados
vienmēr pietuvojusies divdesmit miljoniem eiro, Veselības ministrijas pamata
budžetā šiem mērķiem ieliktā summa nav mainījusies kopš iestāšanās Eiropas
Savienībā. Tas ir pusotrs miljons eiro (1 512 965 eiro) gadā. Trūkstošo sedz –
kā nu sanāk. Šogad septembrī valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
iedalīja desmit miljonus eiro, lai samaksātu tos rēķinus, kam termiņš ir līdz
gada beigām. 

“Pamatbudžeta droši vien, pirmkārt, tas nebija visus šos
gadus nopietni uztverts, ņemot vērā, ka tajā brīdī, kad bija negatīvas Eiropas
aizdevumu likmes, tad mums nebija jāmaksā soda naudas par šiem rēķiniem.
Savukārt tagad, mainoties situācijai, pēdējos divus gadus par šo summu var
uzrēķināt sodu, un tad saprotams, ka tas nav tikai nesamaksāts rēķins, bet tas
ir arī augoša izdevumu pozīcija, kurai būs vēl jāpieliek klāt,” saka VM valsts
sekretāra vietnieks Boriss Kņigins.

Tā kā procentu likmes aizvien ir augstas, aprēķināts, ka
kavēšanās Veselības ministrijai soda procentos vien var izmaksāt vairāk nekā
350 tūkstošus eiro. Līdz šim soda naudu uzrēķinājusi vien Polija – nepilnus
piecsimt eiro. Uz rēķinu nomaksu strikti skatās arī Lietuva, kas gan sūtot
atgādinājumus par iespējamu kavējumu. Pacientu aprūpi gausie norēķini nav
ietekmējuši. 

Mēģinājums šos maksājumus iekļaut budžeta bāzē vai vismaz
prioritāšu sarakstā, kārtējo reizi cietis neveiksmi. “To šogad mēs bijām
pozicionējuši kā vienu no ļoti augstām prioritātēm. Tieši tādēļ, ka izvēles
nav. Bet mēs visi zinām, ka valdība bija spiesta pieņemt lēmumu virzīties un
koncentrēties tikai uz drošības pasākumiem. Un, ņemot vērā, ka šis
nekvalificējas kā drošības pasākumus, mēs no saraksta bijām spiest izsvītrot,”
saka Kņigins.

Nākamā gada valsts budžets nodots Saeimas Budžeta komisijai,
lai to gatavotu uz galīgo lasījumu decembra sākumā. Arī šīs komisijas vadītājs
Jānis Reirs (JV) pārmaiņas nesola. “Es domāju, ka tas ir saistīts ar
pieprasījumu, finansējumu, un finansējuma piedāvājumu izvērtē Veselības
ministrija. Un Veselības ministrija, pieprasot 1,5 miljonus, pārējos līdzekļus
novirza citām programmām svarīgām. Ja [šim] pieprasīs 20 miljonus, tad par 18,5
miljoniem būs mazāk līdzekļu novirzāmi programmām. Bet arī ir prakse vai
pieredze, ka nepildās budžets citās programmās citās nozarēs un tad mēs
kompilējam šo lietu,” saka Reirs.

Veselības ministrija plāno no iekšējiem resursiem pārdalīt
vēl aptuveni pusotru miljonu eiro, lai segtu rēķinus, kuri jāapmaksā nākamā
gada sākumā. 

Budžeta veidotāji šim gadam bija rezervējuši līdzekļus
neparedzētiem gadījumiem 119 miljonu apmērā, no kuriem līdz septembra beigām
bija iztērēta aptuveni ceturtā daļa. Nākamgad šai budžeta ailē ieplānots par
deviņiem miljoniem mazāk.

Veselības aprūpe

Budžets

Politika

Veselības ministrija

Veselība 

Septembra beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīja desmit miljonus eiro, lai Nacionālais veselības dienests varētu segt rēķinus, kas saņemti par Latvijas iedzīvotāju ārstēšanu citās Eiropas Savienības valstīs un kuriem jau...

Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai ārzemēs valdība naudu atrod “pēc atlikuma principa”

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...