Latvijas meži ir pilni ar dzīvību, taču viena suga tajos jūtas īpaši kā mājās – rūsganā mežstrupaste (Myodes glareolus). Tā ir visizplatītākā sīko zīdītāju suga mūsu mežos, un arī vienīgā mežstrupaste, kas sastopama Latvijā. AS "Latvijas valsts meži" un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis skaidro, kāpēc šis mazais grauzējs ir tik svarīgs meža ekosistēmai un kā viņu pazīt.

Rūsganās mežstrupastes Latvijā pārstāv vienu no sešām strupastu sugām. Tās ir mazas, veiklas un spējīgas pielāgoties dažādiem biotopiem. Aktīvas galvenokārt krēslā un tumsā, tās pārvietojas pa zemsedzi, sakņainām vietām un krūmājiem, taču veikli spēj kāpelēt arī vairākus metrus virs zemes.
Īpaši bargā ziemas periodā strupastes paļaujas uz iepriekš savāktiem krājumiem – sēklām, riekstiem, sūnām, ķērpjiem un pat dzeņu neiztukšotajiem čiekuriem.

Kad barības kļūst mazāk, tās ir gatavas meklēt papildus avotus, graužot arī jauno kociņu mizas vai apēdot kukaiņus. Veģetācijas sezonā ēdienkarte ir daudzveidīgāka – zāļu daļas, augļi, koku un krūmu sēklas, sēnes, ķērpji un sūnas.

Rūsganā mežstrupaste ir viena no vieglāk atpazīstamajām sugām – tai ir sarkanbrūna mugura, gaišāki sāni un balts vai gaišpelēks vēders. Purniņš ir smalks, ausu gliemežnīcas – salīdzinoši lielas.

Pieauguša dzīvnieka garums parasti nepārsniedz 10 centimetrus (bez astes), bet aste sasniedz aptuveni pusi no rumpja garuma.

Šie grauzēji dod priekšroku ēnainām, mitrām egļu un jauktajām mežaudzēm, veciem parkiem un platlapju audzēm. Jo mazāk cilvēka iejaukšanās, jo labāk – nesakoptas un dabiskas kokaudzes šai sugai ir ideālas. Atšķirībā no vairākām citām strupastu sugām, rūsganā mežstrupaste nelabprāt rok dziļas alas. Tās mitinās pavisam seklās aliņās – tikai 10–20 centimetru dziļumā –, bieži izmantojot dabiskas paslēptuves zem kritalām, saknēm vai celmiem.

Kaut rūsganās mežstrupastes ir ļoti izplatītas, tās mežā sastop daudzus ienaidniekus – plēsējus, putnus, arī lielākus grauzējus.

Šīs mazās radības veido nozīmīgu barības ķēdes daļu un ietekmē daudzu plēsīgo sugu labklājību.

Pavasarī un vasarā mežstrupastes īpaši aizņemtas ar pēcnācēju audzināšanu. No aprīļa līdz oktobrim katra mātīte spēj izaudzināt līdz pat trim metieniem, katrā – 4 līdz 6 mazuļi. Midzeņi tiek būvēti no sūnām, sausas zāles, lapām un putnu spalvām, parasti starp koku saknēm vai zem trupošiem stumbriem. Māte ir ļoti gādīga – briesmu gadījumā mazuli satver aiz skausta un steidz uz rezerves midzeni. Tēviņu rūpes, kā jau dabā ierasts, aprobežojas tikai ar sugas turpināšanu.

Rūsganā mežstrupaste, kaut mazs un nemanāms meža iemītnieks, ir būtiska Latvijas dabas sastāvdaļa.

Tā veido plašu barības bāzi citiem dzīvniekiem, palīdz izplatīt augu sēklas un ir svarīgs indikators meža ekosistēmas veselībai. Šo mazo grauzēju varam uzskatīt par vienu no Latvijas mežu klusajiem, bet nozīmīgajiem "saimniekiem".

Lasi arī!

VIDEO: Oregonas zoodārzā mītošā zilonīte Tula-Tu rīko ķirbju spēli – publika sajūsmā

"Patversme nav miskaste!" Kādu barību labāk nevest uz dzīvnieku patversmi

Latvijā mīt 150 brūno lāču – pazīmes, kā noteikt, vai tas ir tev tuvumā