Policijas un prokuratūras rīcībā bija nepieciešamā
informācija, taču iestādes neizdarīja visu iespējamo sievietes aizsardzībai
Jēkabpilī, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien tikās ar
ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra
komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, puses tikās, lai pārrunātu, kā uzlabot
tiesībsargājošo iestāžu darbu, nodrošinot upura aizsardzību pret vardarbību.

Valsts prezidents uzsvēra, ka visa vaina par sievietes
slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Sieviete izdarīja pilnīgi visu, lai glābtu
savu dzīvību. Viņa atkārtoti vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot
aizsardzību.

Levits uzsvēra, ka viena "atbildīgā"
identificēšana tomēr pati par sevi vēl nemainītu situāciju. Viņš atzīmēja, ka
patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu
šādas situācijas, kad persona tiek apdraudēta, ir pārāk vāji.

"Pat ja policija būtu rīkojusies atbilstoši, tad arī
tādā gadījumā traģēdija, ļoti iespējams, tomēr netiktu novērsta," norādīja
Valsts prezidents.

Levits atzīmēja, ka Krimināllikuma aizsardzība pret cilvēka
apdraudējumu un vajāšanu patlaban ir pārāk vāja. Praksē tā lielā mērā
nedarbojas. Tas, savukārt, ir pretrunā ar no Satversmes izrietošo valsts
pienākumu cilvēku aizsargāt.

Tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veikt
sistēmiskas izmaiņas likumdošanā. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras
ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības
epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks
sods.

Tāpat jānodrošina starpinstitucionālā sadarbība, jāizglīto
tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un jābūt attieksmes maiņai, lai neatliekami
identificētu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs.

"Krimināltiesību politikai vispirms ir jābūt vērstai uz
upura aizsardzību, nevis uz noziedznieka tiesību paplašināšanu. Policijai ir
nepieciešami rīki un tiesības, lai šo aizsardzību varētu nodrošināt,"
pauda Levits.

Valsts prezidents aicina likumdevēju ieviest jaunu drošības
līdzekli - elektronisko uzraudzību. Tas šādos personas apdraudējuma gadījumos
varētu būt sevišķi efektīvs.

Tāpat viņš aicina likumdevēju pārdomāt varmākas preventīvu
izolāciju, ja viņš sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam
cilvēkam.

Levits arī piekrīt Tieslietu ministrijas priekšlikumam
Krimināllikumā noteikt, ka kriminālprocesi par vardarbību tuvinieku lokā
izskatāmi prioritāri.<h2>Par slepkavību Jēkabpilī</h2>

Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un
mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību
pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja
un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta
netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 -
nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums
aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi
stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās
centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā
palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam
piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai
dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete
uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa
rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam,
taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu
dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs
pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai
"pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam
regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu
aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos,
kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas
noteiktos pienākumus.

Saistībā ar Rusiņa meklēšanas pasākumiem pirms bijušās
dzīvesbiedres slepkavības amatu nāksies zaudēt Valsts policijas Austrumzemgales
iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšniekam Rolandam Bērziņam.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies
aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Valsts policija

Egils Levits

Jēkabpils

Armands Ruks

Slepkavība

Sabiedrība

Policijas un prokuratūras rīcībā bija nepieciešamā informācija, taču iestādes neizdarīja visu iespējamo sievietes aizsardzībai Jēkabpilī, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valsts policijas...

Levits: Policija un prokuratūra neizdarīja visu iespējamo sievietes aizsardzībai Jēkabpilī

Tev varētu patikt

Ielādējam...