Foto: Freepik
Finanšu drošība nozīmē stabilitāti un kontroli pār savām finansēm kā ikdienā, tā ilgtermiņā. Tā nav tikai “liela alga”, bet arī pārskatāms mēneša budžets, iekrājumi un “drošības spilvens”, saprātīgi pārvaldītas kredītsaistības, kā arī digitālā drošība.
Lai arī ienākumu līmenis ietekmē drošības sajūtu, vislielākā nozīme ir paradumiem – spējai regulāri atlikt naudu un pārvaldīt tēriņus. Kas ir gudras finanšu pārvaldības pamatā? Skaidro “Bigbank” eksperti.
Prasmīga plānošana: vispirms samaksā sev
Pirmkārt, jāsaprot, cik tiek tērēts un kur paliek nauda. Lai precīzāk noteiktu vidējos ikmēneša izdevumus, ieteicams saglabāt čekus, apkopot bankas pārskatus un kredītkaršu izrakstus par pēdējiem trīs mēnešiem. Tēriņu kopējo summu izdalot ar trīs, būs redzams, cik līdzekļu vidēji tiek iztērēts katru mēnesi.
Veidojot kopējo izmaksu pārskatu, sadali tās kategorijās: piemēram, pamata vajadzības, obligātās saistības, iekrājumi un mērķi, kā arī papildu tēriņi – izklaide, hobiji. Tā ieraudzīsi, kur vari ietaupīt, ja nepieciešams. Pārskatu var veidot pierakstu kladē, “Excel” izklājlapā vai izmantot kādu no digitālajiem rīkiem, piemēram, “Spendee” vai “Goodbudget”.
Automatizēti uzkrājumi un budžeta uzraudzīšana
Automatizēti uzkrājumi ir vienkāršs veids, kā stiprināt finanšu drošību. Kad iekrājumi vai ieguldījumi tiek novirzīti automātiski, nauda tiek atdalīta no ikdienas līdzekļiem, vēl pirms paspēj rasties kārdinājums to izlietot. Tas palīdz izveidot stabilu ārkārtas fondu vai kapitālu ilgtermiņa mērķiem, piemēram, mājoklim vai pensijai. Automatizācija arī mazina stresu un piešķir pārliecību, jo uzkrāšana notiek neatkarīgi no disciplīnas vai noskaņojuma.
Savukārt regulāra budžeta pārskatīšana nodrošina, ka finanšu plāns vienmēr atbilst reālajai dzīves situācijai. Ienākumi, izdevumi un mērķi mainās – to var ietekmēt dažādi faktori, tostarp jauns darbs, ģimenes pieaugums vai mājokļa izmaksu celšanās. Ja budžets netiek pielāgots, tas zaudē jēgu un var radīt maldīgu priekšstatu par to, cik daudz naudas patiesībā ir pieejams. Regulāri pārskatot finanses, var laikus pamanīt un izskaust liekus tēriņus, piemēram, spontānus pirkumus vai “slēptos” abonementus, un novirzīt naudu svarīgākiem mērķiem.
“Drošības spilvena” trīs pakāpes
Uzkrājumi var gan pasargāt maciņu, gan kalpot kā “antidepresants”, proti, ja jūtamies droši par savu finansiālo situāciju, arī mūsu prāts un sirds top mierīgāki. Ne velti brīvos līdzekļus sauc par “drošības spilvenu”, un to iedala trīs pakāpēs.
Pirmā pakāpe: pēkšņiem izdevumiem. Tas ir pats finanšu drošības pamats – fonds, kas palīdz segt neparedzētus tēriņus, piemēram, auto remontu, veselības aprūpi vai sadzīves tehnikas nomaiņu. Šim mērķim ieteicams atlikt līdzekļus vismaz vienas līdz trīs mēnešalgu apmērā. Šāda summa samazina iespēju, ka negaidītās situācijās nāksies aizņemties vai izmantot kredītkarti, tā izvairoties no liekiem parādiem.
Otrā pakāpe: drošībai darba zaudējuma gadījumā. Diemžēl katram kādā dzīves brīdī var gadīties zaudēt darbu. Lai pasargātu sevi, vēlams tiekties uz to, ka šī “drošības spilvena” daļa mērāma trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā. Tā var iegūt laiku, lai bez steigas atrastu jaunu darbu un saglabātu esošo dzīves līmeni.
Kad īstermiņa un vidēja termiņa stabilitāte ir nodrošināta, svarīgi domāt par nākotni. Trešā pakāpe paredz ilgtermiņa uzkrājumus – pensijai, bērnu izglītībai vai lieliem dzīves mērķiem, piemēram, mājokļa iegādei. Šajā gadījumā ir vērtīgi izmantot finanšu instrumentus, kas ļauj naudai “pelnīt”, piemēram, noguldot to krājkontā vai izvēloties ilgtermiņa noguldījumus.
Svarīgākais ir sākt – arī neliels uzkrājums dod lielāku drošības sajūtu un palīdz veidot stabilus finanšu ieradumus. Nav jāuztraucas, ja sākumā neizdodas nekavējoties sakrāt veselu pusgada izdevumu apmēru – galvenais ir regulāri atlikt kaut vai nelielu summu, jo ar laiku tā augs un kļūs par drošu pamatu nākotnei.
Atbildīga aizņemšanās
Kredīts var kalpot par atbalstu, lai īstenotu mērķus, kuriem citādi naudas nepietiek, taču aizņemoties vienmēr rūpīgi jāizvērtē savas iespējas atmaksāt kredītu. Piedāvājumus svarīgi salīdzināt laikus, pievēršot uzmanību gada procentu likmei (GPL), kas ietver arī papildu izmaksas. Turklāt jāatceras, ka ne vienmēr tava algas banka piedāvās visizdevīgākos nosacījumus, tāpēc vērts aprunāties ar dažādiem aizdevējiem.
Ja esi aizņēmies un jūti, ka drīzumā varētu rasties grūtības ar kredīta atmaksu, jārīkojas uzreiz. Jo ilgāk atliksi, jo sarežģītāka, visticamāk, kļūs situācija. Vispirms sazinies ar savu banku vai kreditoru, izskaidro apstākļus un kopā ar konsultantu meklē piemērotāko risinājumu.
Finanšu drošība – arī digitāla
Finanšu pārvaldībā neatsverama nozīme ir arī digitālajai drošībai. Kiberincidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” šā gada otrajā ceturksnī reģistrējusi 709 kiberincidentus, kas ir par 28 % vairāk nekā pirms gada. Kā zināms, krāpnieki izmanto arī e-pasta vēstules, telefona zvanus un īsziņas. Ja neesi pārliecināts, ka ar tevi sazinās banka, labāk noliec klausuli un pats piezvani uz bankas oficiālo tālruņa numuru vai nosūti ziņu uz bankas norādīto e-pasta adresi.
Foto: Freepik