Latvijā mākslīgo intelektu (MI) šogad izmanto 35,1% interneta lietotāju, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz iedzīvotāju ikgadējo aptauju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās.Dati liecina, ka MI iedzīvotāji galvenokārt lieto privātām vajadzībām (28%). Vienlaikus 15,5% iedzīvotāju minējuši, ka izmantojuši MI darbam, bet 8,2% pielietojuši MI izglītības procesā.Vīrieši MI izmantojuši nedaudz aktīvāk kā sievietes - par 3,7 procentpunktiem vairāk, proti MI lietojis 37,1% vīriešu un 33,4% sieviešu.Aktīvākie MI lietotāji ir jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem - 72,7%, lietojot MI gan privātajām vajadzībām (54,6%), gan mācībām (42,4%). Vecākās gadagājuma interneta lietotāju grupās MI lietošanas biežums samazinās, tomēr 12,1% iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem un 5,7% senioru grupā (65-74 gadi) MI rīkus izmanto.Vairāk nekā astoņi no desmit skolēniem un studentiem (85,5%) izmanto MI - visaktīvāk to izmanto mācību procesā (63%) un privātām vajadzībām (58,6%). Nodarbinātie iedzīvotāji MI izmanto nedaudz aktīvāk kā bezdarbnieki, proti, to izmanto 37% nodarbināto un 31,8% bezdarbnieku. MI visaktīvāk lieto darba un profesionālām vajadzībām - 20,2%.Dati arī liecina, ka aktīvākie MI lietotāji ir Rīgas reģiona iedzīvotāji (42,5%), kuri MI izmanto privātām vajadzībām (34,4%), profesionālajām vai darba vajadzībām (20,5%) un mācībām (9,8%). Pēc MI izmantošanas aktivitātes Rīgas reģionam seko interneta lietotāji Zemgalē - 31%, Vidzemē - 28,1% Kurzemē - 27,5% un nedaudz mazāk Latgalē - 26,4%.No 64,9% Latvijas interneta lietotāju, kuri MI pagaidām neizmanto, 42,3% kā galveno neizmantošanas iemeslu norādījuši, ka nav nepieciešamības MI lietot ikdienā, 11,9% trūkst zināšanu un prasmju, kā MI izmantot, bet 7% atzinuši, ka par šādu tehnoloģiju vispār nav informēti. Tajā pašā laikā 1,8% norādījuši, ka no MI izmantošanas atturas datu drošības un privātuma apsvērumu dēļ.Statistikas pārvaldē arī min, ka elektroniskā identifikācija (eID) Latvijā kļuvusi par neatņemamu digitālās vides daļu, nodrošinot drošu un ērtu personas identitātes apstiprināšanu tiešsaistē. Atbilstoši 2025. gada apsekojuma datiem eID izmantošana Latvijā ir ļoti izplatīta - pēdējo 12 mēnešu laikā to lietojuši 88,9% interneta lietotāju, tostarp 80,3% interneta lietotāju eID ir izmantojuši, lai saņemtu privātā sektora pakalpojumus, bet 71,5% - pašvaldību, valsts un sabiedriskos pakalpojumus.Starp dzimumiem nav vērojamas būtiskas eID izmantošanas atšķirības - 90,1% sieviešu un 87,6% vīriešu norādījuši, ka lietoja eID pēdējo 12 mēnešu laikā, 73,7% sieviešu un 69,1% vīriešu izmantojuši valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, bet 80,5% sieviešu un 80% vīriešu - privātā sektora pakalpojumus.Aktīvāk eID izmanto jaunākā paaudze - vecumā no 25 līdz 34 gadiem to lieto 95,3%, bet vecākajās grupās lietošana ir mazāk izplatīta. Starp nodarbinātajiem eID izmanto 93,8%.2025. gada apsekojuma rezultāti liecina, ka 20,1% interneta lietotāju ir pārbaudījuši informācijas patiesumu, tostarp 21,5% vīriešu un 18,8% sieviešu. Biežāk tas darīts, izvērtējot informācijas avotu vai meklējot papildu informāciju (18,2%), kā arī apspriežoties ar citiem cilvēkiem vai izmantojot citus avotus (6,2%). Savukārt 3,7% informācijas pārbaudi veikuši, piedaloties vai sekojot diskusijām internetā.Statistikas dati liecina, ka gados jaunāki iedzīvotāji biežāk pārbauda informācijas patiesumu - 30,9% 16-24 gadu vecumā un 29,9% 25-34 gadu vecumā pārliecinājās par to, vai informācija, ko redzējuši tiešsaistē ir patiesa. Savukārt starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem (65-74 gadi) 8,2% lietotāju pārbauda informācijas patiesumu.Dati arī rāda, ka informācijas pārbaude biežāk raksturīga iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (26,6%). Arī iedzīvotāji ar pamatskolas vai zemāku izglītību (17,8%) informācijas uzticamību pārbauda biežāk nekā tie, kuriem ir vidējā izglītība (15,6%), kas, pēc CSP minētā, skaidrojams ar to, ka šajā grupā ietilpst arī jaunieši, kuri vēl mācās un kopumā ir digitāli aktīvāki.Analizējot datus pa reģioniem, secināts, ka Rīgas reģionā interneta lietotāji pret informāciju internetā attiecas kritiskāk nekā pārējos Latvijas reģionos - 25,6% no lietotājiem pārbauda informācijas patiesumu un 23,9% - avotu uzticamību. Savukārt citos Latvijas reģionos ir līdzīgs interneta lietotāju īpatsvars, kas pārbaudīja informācijas patiesumu tiešsaistē, augstāks ir Latgalē (18,2%), seko Kurzemē - 14,7%, Vidzemē - 13,7% un Zemgalē - 13,3%.2025. gadā 29,2% no interneta lietotājiem Latvijā ir saskārušies ar aizvainojošu vai uzbrūkošu saturu internetā. Visbiežāk šāds saturs bijis saistīts ar politiskajiem vai sociālajiem uzskatiem (23,9%), seko rase vai etniskā piederība (11,5%) un piederība LGBTIQ+ kopienai (9,2%). Salīdzinoši retāk aizvainojošs saturs ticis vērsts dzimuma (5,8%), reliģijas vai ticības (5,7%), vecuma (3,7%) un invaliditātes (3,0%) dēļ.Šajā gadā veiktā apsekojuma rezultāti liecina, ka internetu regulāri izmanto 93,6% Latvijas iedzīvotāju un īpaši straujš interneta lietotāju pieaugums ir gados vecāko iedzīvotāju vidū.Ja 16 līdz 44 gadu vecuma grupās internetu lieto vairāk nekā 97%, tad 55-64 gadu vecumgrupā to izmanto 89,7%, bet 65-74 gados - 77,8%, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums pēdējā desmitgadē.Vienlaikus pieaug arī iepirkšanās internetā - 75,2% Latvijas iedzīvotāju ir veikuši pirkumus tiešsaistē, un 54,1% to dara regulāri. Aktīvākie pircēji ir iedzīvotāji vecumā 25-34 gadi (72,2%), savukārt, pieaugot vecumam, aktivitāte samazinās, taču arī seniori arvien biežāk izmanto tiešsaistes iepirkšanos, norāda CSP.Apsekojumā 2025. gada pirmajā pusgadā aptaujāti 5237 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Tehnoloģijas

Mākslīgais intelekts

Sabiedrība

Latvijā mākslīgo intelektu (MI) šogad izmanto 35,1% interneta lietotāju, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz iedzīvotāju ikgadējo aptauju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās. Dati...

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā neizmanto mākslīgā intelekta iespējas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...