Cilvēki nereti sāk vingrot vai apzināti rūpēties par savu fizisko veselību, kad ir pilnībā pieauguši. Tomēr veselīgi kustību paradumi, izveidoti jau bērnībā, būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tie veido pamatu ne vien fiziskajai izturībai un veselībai, bet arī emocionālajai līdzsvarotībai un pašapziņai.

71% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņu emocionālajai un fiziskajai veselībai ir ļoti svarīgs sports un fiziskas aktivitātes, secināts jaunākajā Samsung "Solve for Tomorrow" aptaujā*. Fiziski aktīvi jaunieši ne tikai izskatās veselīgāki, bet arī ir pārliecinātāki par sevi, spēj vieglāk pārvarēt stresu un biežāk izvēlas produktīvas aktivitātes.

Fiziskās aktivitātes uzlabo vispārējo veselību

Sabiedrības veselības speciālisti arvien biežāk uzsver, ka nepietiekamas fiziskās aktivitātes jauniešu vidū kļūst par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu gan pasaulē, gan Latvijā. Pētījumi liecina, ka aizvien vairāk pusaudžu brīvo laiku pavada pie ekrāniem, bet kustības un sporta aktivitātes ikdienā ieņem arvien mazāku lomu. Šī tendence rada bažas, jo fiziskās aktivitātes ne tikai stiprina organismu un uzlabo vispārējo veselību, bet arī attīsta disciplīnu, sadarbības prasmes, mērķtiecību un spēju pārvarēt grūtības. Aptaujas (54%) aptaujāto jauniešu atzīst, ka, nodarbojoties ar sportu, fiziskajām aktivitātēm, viņi jūtas daudz veselīgāki un enerģiskāki, 31% jauniešu jūtas laimīgāki un ir mazāk satraukti, kā arī jaunieši sportojot ir ieguvuši jaunus draugus (28%). Jaunieši, kuri regulāri nodarbojas ar sportu, bieži ir pašpārliecinātāki, sabiedriskāki un emocionāli noturīgāki.

Kā sociālie tīkli maina jauniešu kustēšanos

Rīgas Skolēnu domes prezidents Ernests Mikuts novērojis, ka jauniešu sportošanas paradumi ir ļoti dažādi: "Neesmu sastapis daudz jauniešu, kuri sporto, teiksim, reizi nedēļā - vai nu sporto regulāri vai nemaz. Mani kustēties motivē doma par veselīgu dzīvesveidu, bet daudziem - sportošana kopā ar draugiem. Lielu ietekmi rada arī sociālie tīkli, kur redzami sportistu augstie sasniegumi un "ideāli" ķermeņi. Tas var iedvesmot, bet reizēm arī atturēt, jo jauniešiem ir bail izskatīties neveikli vai tikt izsmietiem."

"Sportošanai jākļūst par patīkamu ieradumu, nevis pienākumu - par dabisku ikdienas daļu, līdzīgi kā ēšana vai gulēšana. Sportošanai kopumā ir neskaitāmi daudz ieguvumu un nav objektīvu iemeslu, neskaitot - negribu - nesportot," uzsver E.Mikuts.

Skolu nozīme jauniešu sportošanas paradumos

Aptaujā noskaidrots, ka paralēli obligātajām sporta mācību stundām skolēniem savās skolās ir iespēja pēc stundām pavadīt aktīvi savu brīvo laiku. Latvijā puse aptaujāto (52%) jauniešu atzīst, ka viņu skolās ir pietiekami daudz iespēju būt fiziski aktīviem, proti, ir pēcstundu aktivitātes un pulciņi, kas ļauj nodarboties ar sportu. Aptaujā 25% skolēnu atzīst, ka paralēli obligātajām sporta mācību stundām skolās nav pietiekami daudz iespēju būt fiziski aktīviem un 24% nemaz nezina vai viņiem nav viedokļa, vai viņu skolā ir pieejamas pēcstundu aktivitātes un pulciņi, kuros ir iespēja nodarboties ar sportu.

"Skolām ir būtiska loma jauniešu attieksmes pret sportu veidošanā, īpaši agrā vecumā. Ja sporta stundas ir interesantas un daudzveidīgas, jaunietis biežāk meklēs iespējas kustēties arī ārpus skolas. Ne visi var atļauties sporta zāli vai profesionālus treniņus četras reizes nedēļā, tāpēc skolu piedāvātās aktivitātes var būt lieliska alternatīva," skaidro E.Mikuts.

Skolas ir vieta, kur ilgtermiņā var veidot veselīga dzīvesveida paradumus. Fizisko aktivitāšu integrēšana ikdienas dzīvē - gan stundās, gan ārpusklases aktivitātēs - var būtiski ietekmēt visu nākotnes sabiedrību. Lai mudinātu jauniešus vairāk kustēties, ir svarīgi rast risinājumus, kas ir viņiem tuvi un rada prieku.