Divas trešdaļas Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieku izteikuši neuzticību LRT padomei un aicina to atkāpties.Iniciatīvas grupa savākusi 413 LRT darbinieku parastus, kas pirms padomes sēdes iesniegti padomes priekšsēdētājam Mindaugam Jurkīnam."Mēs aicinām jūs apspriest šo priekšlikumu un lūdzam jūs ar to iepazīties," teica LRT raidījumu vadītājs Deivids Jursavičs, nododot parakstus raidorganizācijas padomes priekšsēdētājam.Vairāk nekā simt darbinieku tikās ar padomes locekļiem LRT galvenajā mītnē. Viņi klusējot turēja plakātus "Rokas nost", "Brīvs vārds", kā arī bija uzvilkuši T-kreklus ar protesta saukļiem.Jurkīns otrdien žurnālistiem teica, ka padomes atkāpšanās ir iespējams un apsverams variants, taču otrdien tas netiks apspriests, jo priekšlikumi darba kārtībai jāiesniedz nedēļu pirms sēdes.Viņš uzaicināja divus protestējošo žurnālistu pārstāvjus piedalīties padomes sanāksmē un izklāstīt savu nostāju.LRT ģenerāldirektore Monika Garbačauskaite-Budriene padomes sēdē aicināja visu padomi atkāpties. Padomes atkāpšanās nozīmētu, ka jāatkāpjas arī ģenerāldirektorei.Paziņojumā par neuzticības izteikšanu LRT padomei teikts, ka sabiedriskā raidorganizācija ir nonākusi vēl nepieredzētā krīzē.Valdošās koalīcijas iesniegtie LRT likuma grozījumi ir kļūdaini, tie ir pretrunā ar oficiālo Konstitucionālās tiesas doktrīnu un pretrunā ar Eiropas Mediju brīvības aktu - to ir konstatējis Seima Juridiskais departaments, pausts paziņojumā, kurā piebilsts, ka bažas par šo grozījumu ietekmi uz Lietuvas mediju brīvību ir pauduši Eiropas žurnālisti, starptautiskās institūcijas un Eiropas Komisija."Tikmēr sabiedriskās raidorganizācijas augstākās vadības institūcijas - LRT padomes -, kuras uzdevums saskaņā ar likumu ir aizsargāt LRT no politiskas ietekmes un veicināt žurnālistu un redakciju neatkarību, priekšsēdētājs Jurkīns, runājot padomes vārdā, nav slēpis savu atbalstu Seimā virzītajiem grozījumiem. Iestāžu pārstāvji atzīst, ka likuma grozījumi tika sagatavoti ar LRT padomes priekšsēdētāja palīdzību," teikts paziņojumā.LRT darbinieku vērtējumā padome nevar iejaukties redakcijas neatkarībā, taču tās locekļi nav pārstājuši sūdzēties LRT ētikas kontrolierim par žurnālistu darbu, paustajiem viedokļiem un profesionāli sagatavotajiem komentāriem par politiskajiem procesiem."Padomes loceklis Jons Staselis publiskos paziņojumos un vēstulēs pieprasa paskaidrojumus no administrācijas par žurnālistu protesta akciju un meklē akcijas organizatorus. Tas rada bažas par iespējamu mēģinājumu izrēķināties ar žurnālistiem, kas pauž savu pilsonisko nostāju," norādīts paziņojumā.Tajā pausts, ka, lai gan padomē ir locekļi, kas aizstāv žurnālistu intereses un LRT neatkarību, vairākums viņu balsīs neieklausās."Nerīkojoties pret valdošo nodomiem politizēt LRT un apšaubot žurnālistu un citu LRT darbinieku tiesības protestēt un aizstāvēt vārda brīvību, padome rīkojas pret LRT un pret žurnālistu interesēm - žurnālistu un redakcijas neatkarību. Izsakām neuzticību LRT padomei un pieprasām tās atkāpšanos "in corpore"," teikts darbinieku aicinājumā padomei atkāpties pilnā sastāvā.Saskaņā ar LRT likumu ģenerāldirektoram un viņa vietniekam ir jāatkāpjas, ja atkāpjas visi padomes locekļi."Mēs uzskatām, ka tas vēl vairāk pierāda, ka LRT darbinieku protests nav saistīts ar konkrētām personām," teikts paziņojumā.Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija ar likuma grozījumiem cenšas mainīt LRT ģenerāldirektora atlaišanas procedūru.Grozījumi ļautu rīkot aizklātu balsojumu par LRT ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata. Atbrīvošana būtu iespējama, ja to atbalstītu vairāk nekā puse LRT padomes locekļu jeb vismaz septiņi no 12 locekļiem.LRT padomes sastāvā ir 12 locekļi. Četrus locekļus ieceļ valsts prezidents, četrus - Seims un vēl četrus - sabiedriskās organizācijas.Likumprojekts tika iesniegts Seimā, neraugoties uz iepriekšējo protesta akciju 9. decembrī, kas pulcēja vairāk nekā 10 000 demonstrantu. Savukārt šonedēļ notiek trīs dienu protesta akcija, un mītiņi paredzēti otrdienas, trešdienas un ceturtdienas vakarā.Seims arī atbalstījis populistiskās partijas "Nemunas rītausmas" un centriski kreisās Zemnieku un zaļo savienības priekšlikumu iesaldēt LRT finansējumu aptuveni 80 miljonu eiro apmērā gadā nākamos trīs gadus.LRT žurnālisti uzsver, ka viņi saskaras ar vēl nepieredzētu politisko spiedienu un saskata nepārprotamus mēģinājumus pakļaut sabiedrisko raidorganizāciju kontrolei.Bažas par situāciju izteikusi Eiropas Raidorganizāciju savienība. Satraukumu paudusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija.

Lietuva

Mediji

Ārvalstīs

Divas trešdaļas Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieku izteikuši neuzticību LRT padomei un aicina to atkāpties. Iniciatīvas grupa savākusi 413 LRT darbinieku parastus, kas pirms padomes sēdes iesniegti padomes priekšsēdētājam Mindaugam...

Lietuvā lielākā daļa valsts sabiedriskā medija darbinieku aicina tā padomi atkāpties

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...