Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” bankrotētu, tas Lietuvai nebūtu liels zaudējums, lai gan sākumā radītu neērtības, piektdien sacīja Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks.
<blockquote>Nebūtu traģēdija, ja „airBaltic” vairs nebūtu. Jā, īstermiņā tas radītu problēmas. Jā, mēs piedzīvotu neērtības un diskomfortu, bet mēs atgūtos un virzītos uz priekšu,</blockquote>ministrs sacīja portāla „15min.lt” raidierakstā.
Taminsks uzskata, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai nepieļautu „airBaltic” bankrotu, jo aviokompānijas darbība dod aptuveni 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tāpēc uzņēmuma bankrots Latvijai būtu nopietns trieciens.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka „airBaltic” bankrota gadījumā gaisa satiksme starp Lietuvu un Rīgu tiktu pārtraukta.
<blockquote>Ja „airBaltic” vairs nebūtu, Rīgas lidosta tiktu slēgta jau nākamajā dienā, jo Rīgas lidosta ir gaisa satiksmes mezgls tieši pateicoties „airBaltic”. Bez „airBaltic” nav Rīgas.</blockquote>
Viņš arī uzskata, ka Lietuvai būtu vairāk jāattīsta lidojumi no Viļņas, Kauņas un Palangas lidostām, lai valstij būtu mazāka atkarība no Rīgas.
Pašlaik Lietuvas lidostu tirgū lielākā daļa lidojumu ir „Ryanair” rokās. Šai aviokompānijai ir aptuveni 44% tirgus, „Wizz Air” – 22%, bet „airBaltic” – 17%.
„airBaltic” pašlaik atrodas finanšu pārstrukturēšanas procesā, kas notiek saskaņā ar ASV „Chapter 11” procedūru. Tā ir tiesiska procedūra, kas ļauj uzņēmumam turpināt darbu, kamēr tas pārkārto savus parādus un vienojas ar kreditoriem par turpmāko rīcību. Šajā laikā kreditori nevar brīvi pieprasīt uzņēmuma maksājumus vai sākt tā aktīvu piedziņu.
Lai turpinātu darbu, „airBaltic” ir piesaistījusi līdz 350 miljoniem eiro lielu jaunu finansējumu. Uzņēmums jau saņēmis pirmos 140 miljonus eiro. Daļa šīs naudas paredzēta lidmašīnu un dzinēju izpirkšanai.
„airBaltic” norāda, ka restrukturizācijas laikā lidojumi turpināsies ierastajā kārtībā. Pasažieru iegādātās biļetes un rezervācijas paliek spēkā.
Plānots, ka restrukturizācijas process varētu noslēgties 2027. gada vidū. Tad tiesai būs jāapstiprina uzņēmuma reorganizācijas plāns.
Ja „airBaltic” tomēr bankrotētu, Latvijai tas nozīmētu ne tikai aviokompānijas zaudēšanu. Tiktu ietekmēta arī Rīgas lidosta, jo „airBaltic” ir tās lielākais pārvadātājs un nodrošina lielu daļu reisu. Samazinoties lidojumu skaitam, varētu ciest arī ar tūrismu, viesnīcām, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem saistītie uzņēmumi.
Vienlaikus bankrots nenozīmētu, ka Rīgas lidosta fiziski tiktu slēgta. Lidosta varētu turpināt darbu ar citām aviokompānijām, taču būtu nepieciešams aizstāt lielu daļu „airBaltic” nodrošināto reisu. Tieši tāpēc Taminska apgalvojums par Rīgas lidostas slēgšanu nākamajā dienā ir viņa vērtējums, nevis automātiskas bankrota sekas.
„airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru. Uzņēmuma apgrozījums bija 779,344 miljoni eiro, bet zaudējumi sasniedza 44,337 miljonus eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% „airBaltic” akciju, Vācijas aviokompānijai „Lufthansa” – 10%, bet uzņēmumam „Aircraft Leasing 1” – 1,62%.

airBaltic

Lietuva

Bizness

Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” bankrotētu, tas Lietuvai nebūtu liels zaudējums, lai gan sākumā radītu neērtības, piektdien sacīja Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks. Nebūtu traģēdija, ja „airBaltic” vairs nebūtu. Jā,...

Lietuvas ministrs: "airBaltic" bankrots Lietuvai nebūtu traģēdija

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...