Apdraudējuma līmenis Lietuvā nav krasi mainījies, taču draudi pastāv, paziņoja Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs, komentējot aizsardzības ministra Roberta Kauna paziņojumu par iespējamiem Krievijas plāniem uzbrukt kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus."Zināmā mērā pastāv draudi. Agrāk esam saskārušies ar dažādiem hibrīduzbrukumiem no Baltkrievijas, izmantojot nelegālos migrantus, ir bijuši arī droni un gaisa baloni. Tātad draudi joprojām pastāv. Es neteiktu, ka valsts iedzīvotājiem ir par vēl kaut ko jābaidās," ceturtdien Antakalnes kapsētā žurnālistiem sacīja premjerministrs.Sinkevičs uzsvēra, ka visa publiski izplatītā informācija "ir ļoti rūpīgi jāizvērtē" un ka sabiedrība nav jāiebiedē."Valsts gatavojas, klusi dara savu darbu, neiedziļinoties detaļās, lai mūsu nedraudzīgās valstis un kaimiņi nezinātu pārāk daudz. Bet mēs uzraugām situāciju, izvērtējam to un vienmēr atbilstoši reaģēsim," viņš teica."Es vēlētos nomierināt sabiedrību: draudu līmenis nav dramatiski mainījies; tas joprojām pastāv," teica premjerministrs.Viņš uzsvēra, ka ir "jāsaprot, ka Ukrainā notiek karš, tas nebeidzas, Krievijas agresija turpinās. Mēs redzam dažādas situācijas ne tikai Lietuvā, bet arī Vācijā, lidostā: bezpilota lidaparāti, sprāgstvielas".Sinkevičs norādīja, ka tā dēvētās viltus karoga operācijas ir iespējamas ne tikai Lietuvā, bet arī citās Baltijas valstīs, kā arī Polijā. To nevar izslēgt, taču viņš uzsvēra, ka valsts aizsargā savus kritiski svarīgos objektus.Lietuvas aizsardzības ministrs Kauns ceturtdien žurnālistiem klāstīja, ka Krievija apsver iespēju izmantot Ukrainas bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā, taču nav pieņēmusi konkrētu lēmumu to darīt."Šodien nav pieņemts lēmums veikt kādu konkrētu operāciju. Nav tiešu draudu, ka kaut kas notiks tuvākajā nākotnē vai konkrētā dienā," viņš sacīja, piebilstot, ka Lietuva un citas NATO valstis uzrauga Krievijas plānošanas procesus un ir brīdinājušas Maskavu par tās nodomiem."Tā kā Ukraina veiksmīgi uzbrūk Krievijai pašaizsardzības nolūkos, Krievija pārtver dažus Ukrainas bezpilota lidaparātus, daži avarē, un Krievija iegūst šīs daļas vai fragmentus, spēj tos salikt funkcionālā iekārtā, un pastāv teorētiska iespēja, ka šādus dronus varētu izmantot "viltus karoga" operācijai," paskaidroja ministrs."Lietuvas tuvumā Krievijas spējas netiek masveidā koncentrētas. Tas nozīmē, ka mēs nerunājam par tradicionāliem draudiem. Runa ir par iespējamu "viltus karoga" operāciju, izmantojot viltotu Ukrainas dronu. Tas, iespējams, ir visreālākais scenārijs, kas tiek vērtēts pašlaik," viņš klāstīja.Jau vēstīts, ka Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, ceturtdien vēstīja ziņu portāls "15min.lt", kuram šo informāciju apstiprināja Kauns."Mums ir dati, kas liecina, ka Krievija apsver netradicionālus kinētiskos uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā. Krievija šim nolūkam, visticamāk, izmantotu Ukrainā ražotus dronus," portālam sacīja Kauns.Detalizētāka informācija par konkrētiem mērķiem vai potenciālo uzbrukumu laiku nav publiskota. Krievija varētu izmantot iegūtos Ukrainas dronus, lai radītu neskaidrības par uzbrukuma avotu un noliegtu jebkādu saistību ar uzbrukumu NATO teritorijai.Tā kā pēdējos gados militārie droni vairākkārt ir ielidojuši NATO gaisa telpā, amatpersonas sākotnēji sacīja, ka Krievijas spēki ar radioelektroniskiem līdzekļiem mainījuši Eiropas Savienības valstīs atrasto Ukrainas dronu kursu. Tomēr pieaug vienprātība, ka Maskava apzināti vada Ukrainas dronus Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas virzienā.NATO austrumu flanga līderi nesen publiski brīdināja, ka viņiem ir izlūkdati par Krievijas gatavošanos rīkot kinētiskas provokācijas savās valstīs.Prezidents Gitans Nausēda iepriekš paziņoja, ka Lietuvas svarīgā transporta un enerģētikas infrastruktūra varētu tikt apdraudēta gan ar tradicionāliem līdzekļiem, gan ar sabotāžas aktiem.Kopš 18. jūnija Lietuvas armija atbalsta Sabiedriskās drošības dienestu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojuma "LitPol Link" Alītā, transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostacijas aizsardzībā.Lietuvas aizsardzības ministrs 17. jūlijā parakstīja dekrētu, kas pagarina šo aizsardzību līdz 19. augustam. Lai atbalstītu drošības centienus, armijai ir jānosūta vienība līdz 30 karavīriem ar transportu, kā arī kuģis vai laiva ar apkalpi.Tiek vēstīts, ka Maskavas nodomi rīkot provokācijas ir saistīti ar Krievijas grūtībām kaujas laukā Ukrainā un tās vēlmi pēc ātras uzvaras. Kremlis ir noliedzis apgalvojumus par šādu uzbrukumu plānošanu.Turklāt Maskava jau kādu laiku ir vainojusi Baltijas valstis par gaisa telpas nodrošināšanu Ukrainai tās uzbrukumiem. Baltijas valstu augstākās amatpersonas ir publiski noliegušas tādus apgalvojumus.

Lietuva

Ārvalstīs

Apdraudējuma līmenis Lietuvā nav krasi mainījies, taču draudi pastāv, paziņoja Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs, komentējot aizsardzības ministra Roberta Kauna paziņojumu par iespējamiem Krievijas plāniem uzbrukt kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot...

Lietuvas premjerministrs: Apdraudējuma līmenis valstī nav krasi mainījies

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...