Pēc incidenta ar Krievijas sankcijām pakļauto tankkuģi Baltijas jūrā, reģionā strauji pieaug militāras eskalācijas iespējamība. Par to brīdinājis Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, norādot, ka Krievijas militārā reakcija uz kuģa aizturēšanas mēģinājumu ir skaidrs signāls visām Baltijas valstīm, vēsta 360 Ziņas.

Igaunija mēģināja aizturēt tankkuģi, kas kuģoja bez atzīta karoga, atteicās sadarboties un noraidīja iekāpšanas pieprasījumu. Reaģējot uz notikušo, Krievija nosūtījusi iznīcinātāju, kurš, iespējams, pārkāpis NATO gaisa telpu aptuveni uz vienu minūti, pirms tankkuģis tika pavadīts līdz Krievijas ūdeņiem.

“Šādus tankkuģus Baltijas jūrā aizsargā Krievijas militārie spēki. Krievija demonstrē, ka viņi ir gatavi aizstāvēt savu naftas ceļu ar šādiem līdzekļiem. Baltijas jūrā atrodas arī NATO militārie kuģi, kas uzrauga situāciju. Tāpēc mums ir jārīkojas uzmanīgi, racionāli, lai eskalācija nepārvērstos par militāru konfrontāciju,” norāda Palucks.

Minētais tankkuģis tiek uzskatīts par daļu no tā dēvētās “ēnu flotes” — aptuveni simt kuģiem, ar kuriem Krievija cenšas apiet starptautiskās sankcijas. Šie kuģi nereti darbojas bez caurskatāmas jurisdikcijas un izmanto slēptas maršrutu taktikas.

Krievijas Ārlietu ministrija uz žurnālistu jautājumiem par notikušo incidentu pagaidām nav sniegusi komentārus.

Notikumi rada bažas par pieaugošo spriedzi reģionā un izaicina NATO un Baltijas valstu spēju saglabāt mieru Baltijas jūrā. Analītiķi norāda, ka šādi incidenti var kļūt arvien biežāki, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un sankciju režīma ietekmi.