<div>Lietuva beidzot pienācīgi iegulda aizsardzībā, taču valstij ir jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas un jābūt Eiropas līderei cīņā pret Krievijas radīto apdraudējumu, savā ikgadējā runā par stāvokli valstī ceturtdien Seimā teica Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.Savā runā viņš vairākkārt uzsvēra ASV nozīmi."Palielinot ieguldījumus savā drošībā, mēs ejam pareizā virzienā," teica Nausēda.Lietuvas 2025.gada budžetā aizsardzībai paredzēti aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču valdības lēmums palielināt aizņemšanās limitu nozīmē, ka šā gada laikā aizsardzības izdevumu īpatsvars IKP varētu pieaugt līdz aptuveni 4%.Valsts mērķis ir 2026.-2030.gadā aizsardzībai tērēt 5-6% no IKP."Mēs beidzot esam sākuši pienācīgi investēt valsts aizsardzībā. Ne tikai vārdos, bet arī darbos esam parādījuši, ka mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošība šodien ir galvenā prioritāte," sacīja Nausēda."Es ļoti labi zinu - Lietuvas iedzīvotāji nevēlas karu. Mēs vēlamies mieru, stabilitāti un drošību. Tieši tādēļ mums ir jāstiprina mūsu valsts aizsardzība un jāveicina NATO kolektīvās aizsardzības efektivitāte," teica valsts prezidents."Tomēr tagad nav īstais brīdis pauzei. Mēs nevaram ignorēt straujās pārmaiņas, kas notiek aiz mūsu robežām," viņš piebilda, atgādinot, ka "mēs dzīvojam karu un straujas starptautisko normu erozijas laikā. Demokrātijas sabiedroto skaits sarūk, bet tās pretinieku skaits pieaug".Nausēda aicināja pievērst lielāku uzmanību zemessardzes organizācijai - Lietuvas Strēlnieku savienībai -, nostiprināt komandantūru sistēmu un uzlabot mobilizācijas sistēmu.Jaunajā ģeopolitiskajā realitātē Lietuvai "ir īpašs uzdevums", paziņoja prezidents."Tāpat kā pirms daudziem gadsimtiem, mēs atkal stāvam Rietumu pasaules sardzē. Mēs esam cietoksnis, aiz kura sienām diemžēl beidzas civilizētā Eiropa," viņš teica."Šajā cietoksnī - mūsu Lietuvā - mums ir vajadzīgi vēl stiprāki mūri, vienotāki iedzīvotāji, lielāka labi apmācīta armija un mūsdienīgi ieroči. Mums ir vajadzīgi uzticami sabiedrotie, kas vajadzības gadījumā nāks mums palīgā," sac[ija Nausēda.Prezidents pateicās ASV par karavīru izvietošanu Lietuvā un uzsvēra valsts gatavību uzņemt vēl vairāk karavīru.Viņš sacīja, ka NATO nav alternatīvas un ka sabiedroto spējas, kas ietver arī ASV kodoldrošības lietussargu, un apņemšanās savstarpēji aizstāvēt citam citu kara gadījumā veido Lietuvas drošības mugurkaulu.Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka pirms dažiem gadiem apstiprinātie reģionālās aizsardzības plāni ir "nekavējoties jāpapildina ar trūkstošajām spējām".Nausēda arī norādīja, ka pēc trim nedēļām gaidāmajā NATO samitā Hāgā sabiedroto līderi apspriedīs aizsardzības izdevumu palielināšanu."Tuvākajā nākotnē Eiropas valstīm būs jāuzņemas lielāka atbildība par kontinenta drošību. Eiropas militāro spēju straujais pieaugums ir svarīgs mums visiem. Tas arī palīdzēs stiprināt savstarpējo uzticēšanos ar mūsu galveno transatlantisko sabiedroto - Amerikas Savienotajām Valstīm," teica prezidents."Tikai taisnīga sloga sadale palīdzēs saglabāt stabilitāti un vienlaikus aizsargāt vērtības, kas mums ir dārgas visā pasaulē," viņš piebilda.ASV ir mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP, un, kā atklājuši diplomāti, šomēnes gaidāmajā samitā Hāgā NATO valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās.Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai. NATO valstis apsver iespēju īstenot šo apņemšanos līdz 2032.gadam.Tomēr Nausēda nesen aicināja sabiedrotos sasniegt šo mērķi ātrāk."Eiropu nevar reducēt līdz pasīvam vēstures objektam. Tai ir jāatjaunojas un steidzami jārīkojas ar jaunu apņēmību - pirmkārt, stiprinot aizsardzību un drošību, kā arī veicinot savu konkurētspēju un radot apstākļus ilgtermiņa pārticībai un iedzīvotāju labklājībai," viņš teica savā sestajā uzrunā parlamentā par stāvokli valsī.Nausēdas vērtējumā, Lietuvas uzdevums ir nodrošināt, lai "Eiropa neieslīgtu ilūzijās", un "rādīt piemēru"."Galu galā, kam citam, ja ne mums, būtu visvairāk jārūpējas par mūsu reģiona un visas Eiropas drošību? Cik daudz Rietumvalstu tikpat reālistiski vērtē trauslo situāciju mūsu reģionā vai tik labi pazīst Krieviju kā mēs?" retoriski jautāja Lietuvas prezidents."Šodien vairs nepietiek teikt, ka Eiropa nespēj, nevēlas vai nav pārliecināta, kā rīkoties. Vispirms mums pašiem ir ievērojami jāpalielina savi aizsardzības izdevumi - tikai tad mēs varam to pašu prasīt no citiem. Mums ir jāattīsta savas militāri rūpnieciskās spējas - tikai tad mēs varam prasīt to pašu no citiem. Mums ir jāmācās no kara Ukrainā, jāpieņem un jāpiemēro jaunas kara koncepcijas - un tikai tad to pašu prasīt no citiem," viņš teica.Nausēda kā galvenos Lietuvas drošības partnerus nosauca Lietuvas reģionālos sabiedrotos - Poliju, Baltijas un Ziemeļvalstis -, kā arī Vāciju, Franciju un Lielbritāniju.</div>

Lietuva

Aktuāli

Lietuva beidzot pienācīgi iegulda aizsardzībā, taču valstij ir jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas un jābūt Eiropas līderei cīņā pret Krievijas radīto apdraudējumu, savā ikgadējā runā par stāvokli valstī ceturtdien Seimā...

Lietuvas prezidents uzskata, ka valsts beidzot pienācīgi iegulda aizsardzībā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...