Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) sabiedriskā pasūtījuma plāna nākamajam gadam izstrādē tiks ņemts vērā Saeimas lēmums ar likumu aizliegt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienestu apvienošanu, aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).Šādu vienošanos SEPLP panāca ceturtdien notikušajā sarunā ar LSM valdi.Vienlaikus notiks darbs pie nepieciešamajiem grozījumiem kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē un uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijā 2026.-2029. gadam, tajā skaitā nefinanšu un finanšu mērķos.SEPLP atgādina, ka 2022. gadā apstiprinātajā koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību definētais apvienošanas stratēģiskais mērķis ir sabiedrisko mediju digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā.Izvērtējot situāciju pēc Saeimas lēmuma par likuma grozīšanu, SEPLP secinājusi, ka pēc 22. un 23. augusta vētras pieņemtie lēmumi par uzdevumiem valdei par darba organizāciju krīžu apstākļos paliek spēkā. Tāpat spēkā paliek uzdevums līdz 2027. gada 31. martam sagatavot priekšlikumu iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām informatīvā un analītiskā satura kopuma kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Priekšlikuma sagatavošanā valdei jāņem vērā attiecīgie likuma grozījumi.Padomē arī atzīmēja, ka 27. augustā tā lēma uzdot LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus uzņēmuma darbības nepārtrauktības un gatavības darbam nodrošināšanai situācijās, kad dabas stihiju ietekmē var būt apdraudēta apraide, programmu sagatavošana un izlaide un redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi. Gatavību tika uzdots arī pārbaudīt mācībās.SEPLP uzdevusi LSM valdei līdz 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Arī šī gatavība jāpārbauda mācībās.Tāpat līdz šim datumam LSM valdei jāpārskata un jāaktualizē iekšējie normatīvie akti, tajā skaitā darbinieku amata apraksti, lai ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Gatavība tam jāpārbauda mācībās.Padome uzdevusi LSM valdei līdz 1. decembrim arī pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, būtu iespēja operatīvi pārdalīt resursus, lai informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās. Arī šī gatavība jāpārbauda mācībās.Savukārt līdz nākamā gada 31. martam LSM valdei jāsagatavo priekšlikums iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām informatīvā un analītiskā satura kopuma kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.Atbilstoši likumam SEPLP katru gadu līdz 31. decembrim jāapstiprina sabiedriskā pasūtījuma gada plāns nākamajam periodam. Saskaņā ar likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, liekot saglabāt sabiedrisko mediju vēsturiskos nosaukumus Latvijas Radio un LTV arī pēc abu mediju apvienošanas.Grozījumos ierakstīts, ka valsts aizsargā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vēsturisko identitāti un atpazīstamību.Likums tagad noteiks, ka LSM savā redakcionālajā darbībā, tai skaitā programmu veidošanā, lineāro un nelineāro pakalpojumu sniegšanā analogajā un digitālajā vidē, kā arī publiskajā komunikācijā saglabā un izmanto agrāko sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vēsturiskos nosaukumus Latvijas Radio un LTV.Tas attiecas arī uz nosaukumu saīsinājumiem, logotipiem, tostarp stilizētā veidā, un preču zīmēm. Vienlaikus likumā noteikts, ka no šīs prasības var atkāpties, veidojot jaunas programmas vai pakalpojumus.Grozījumu autori uzsver, ka abu sabiedrisko mediju nosaukumi, simbolika, reputācija, redakcionālais mantojums, profesionālās tradīcijas un sabiedriskā atpazīstamība ilgstošā laikā kļuvuši par nozīmīgu Latvijas demokrātiskās informācijas telpas, kultūrtelpas un sabiedrības uzticēšanās elementu.Tāpat, pretēji Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā lemtajam, deputātu vairākums Saeimas sēdē atbalstīja parlamentārietes Ievas Brantes priekšlikumu likumā noteikt, ka, "sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio Ziņu dienests un LTV Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības".Latvijas Radio raida kopš 1925. gada 1. novembra, savukārt LTV darbu sāka 1954. gada 6. novembrī.

Mediji

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM)

Latvijas Radio 

Aktuāli

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) sabiedriskā pasūtījuma plāna nākamajam gadam izstrādē tiks ņemts vērā Saeimas lēmums ar likumu aizliegt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienestu apvienošanu, aģentūrai LETA pavēstīja...

LSM sabiedriskā pasūtījuma plāna izstrādē ņems vērā aizliegumu apvienot Latvijas Radio un LTV ziņu dienestus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...