"Luminor Bank" prognozē, ka 2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 1,8%, kas ir samazinājums par 1,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar prognozi martā, trešdien jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

 

Viņš atzīmēja, ka šogad Latvijai gaidāma vāja izaugsme, bet Baltijai kopumā - nekāda. "Luminor Bank" IKP pieauguma prognoze Latvijai šim gadam kopš marta nav mainījusies un saglabājas 0,6% apmērā.Vienlaikus viņš minēja, ka 2025.gadā, ja pasaulē nenotiks kaut kas dramatisks, sagaidāma vēl straujāka izaugsmes paātrināšanās, sasniedzot 3% un vairāk.Ekonomists skaidroja, ka šī gada beigu un nākamā gada prognozes nav tik iepriecinošas, kā likās sākumā, un to lielākoties ietekmē rūpniecība. Tāpat privāto preču patēriņš šogad būs ar mīnusu, bet, tā kā šogad palielinās reālās algas, jau nākamgad sagaidāms labāks privāto preču sniegums.Runājot par ieguldījumiem pamatlīdzekļos, Strautiņš stāstīja, ka Latvijai klājies labāk nekā kaimiņvalstīm. Tas galvenokārt pateicoties tam, ka Latvijas izaugsme līdz šim bijusi piesardzīga, īpaši mājokļu tirgū. Ja Latvijai celtniecība trīs gadus bija ar mīnusiem, tad patlaban tā sāk augt, pretēji pārējo Baltijas valstu tendencēm. Mājokļu tirgus, kas ir relatīvi noturīgs Latvijā, un Eiropas fondi palīdzēs investīciju pieaugumu turpināt turpmākajos gados, paredz Strautiņš.Vienlaikus ekonomists atzīmēja, ka eksportā ir kontrastējoša situācija. Preču eksports sarūk gan apjomā, gan naudas izteiksmē, bet pakalpojumu eksports attīstās un turpinās attīstīties labi. Viņš piebilda, ka tranzīta pakalpojumi, jeb izejvielu pārvadāšana no austrumiem un rietumiem, ir sarukuši un šogad veidos 3-4% no kopējā pakalpojumu eksporta, savukārt vairāk nekā puse būs IT, biznesa un finanšu pakalpojumi. Arī tūrisma nozare atgūstas no pandēmijas, savukārt aviācijas pārvadājumos pirmajā pusgadā pieaugums bija par vairāk nekā 100%.Strautiņš stāstīja, ka pakalpojumu eksports ieņem arvien lielāku lomu Baltijas eksportā, tostarp nākamgad "Luminor Bank" sagaida "gudro pakalpojumu" eksporta izaugsmi.Strautiņš gan atzīmēja, ka pakalpojumu eksports nespēj kompensēt preču eksporta kritumu un situācija preču eksporta nozarēs ir šī brīža Latvijas ekonomikas galvenā problēma.Ekonomists skaidroja, ka ar celtniecību saistītajām nozarēm tuvākās prognozes nav iepriecinošas - ar celtniecību saistītie eksporta tirgi būs vāji. "Luminor Bank" paredz, ka uzlabojumi kokapstrādes nozarē gaidāmi tikai 2024.gada otrajā pusē pēc procentu likmju samazināšanās un svarīgu eksporta valstu mājokļu tirgu iziešanu no krīzes.Savukārt ar metāla ražošanu, apstrādi, mašīnbūvi un elektroniku saistītās nozares kļuvušas par rūpniecības nozares virzītājspēku. Viņa ieskatā Latvija atgriežas pie vēsturiskās specifikācijas, kas ir mašīnbūve un ķīmija. Pateicoties šīm nozarēm rūpniecībā nākamgad sagaidāma mērena izaugsmes atjaunošanās un paātrināšanās tuvākajos divos gados.Tikmēr pārtikas pārstrāde šogad ir panākusi sev netipiski lielu kāpumu, daļēji pateicoties straujam izmaksu kritumam vairākās apakšnozarēs, kā arī investīcijām jaudu palielināšanā, teica Strautiņš.Strautiņš gan norādīja, ka kopumā Baltijas valstīm šis gads eksportā nav bijis labs, tostarp vissliktāk klājies Igaunijai, kas ir ļoti atkarīga no Somijas un Zviedrijas tirgiem. Igaunijai jūlijā ārējā tirdzniecībā novērots 25% kritums.Savukārt runājot par inflāciju Latvijā, Strautiņš paredzēja, ka vēl dažus mēnešu tā turpinās samazināties, gada beigās nokrītot līdz 1-2% un turpinot samazināties arī nākamā gada sākumā. Inflāciju ietekmē izejvielu cenu kāpums, kā arī monetārā un fiskālā politika.Viņš skaidroja, ka lai gan izejvielu cenas saglabājas "drīzāk augstas", cenu kritums gada griezumā ir ievērojams. Tāpat pandēmijas laikā globālajā preču ražošanas sistēmā bija "liels sastrēgums", kas patlaban ir izklīdis un ilglietošanas preču cenas pamazām samazinās.Arī elektrības cenas gāzei un elektrībai ir drīzāk augstas, bet tādas ar kurām "var sadzīvot". Energoresursu cenas vidējā termiņā uz leju vilks atjaunojamo resursu jaudu pieaugums, tādējādi būs ilgāki periodi, kad elektrības cenas būs ļoti zemas, norādīja Strautiņš.Minot pārtikas cenas, Strautiņš atzīmēja, ka tās nav atgriezušās iepriekšējā punktā, bet ir atgriezušās pie iepriekšējās cenu tendences. Vienlaikus daudziem ražotājiem kopējais izmaksu līmenis ir būtiski zemāks nekā pagājušajā gadā. Daudziem produktiem cenas vēl kritīsies, jo nav iespējams vienkāršu produktu ražošanā strādāt ar desmitiem procentu lielām peļņas maržām. Agri vai vēlu atradīsies kāds, kas ir gatavs produktus piegādāt lētāk, uzsvēra Strautiņš.Viņš gan piebilda, ka dažādu pārtikas cenu virzība atšķirsies, piemēram, pienam un graudiem cenas ir kritušās, bet gaļas tirgū Eiropā gaļas produktiem cenas vēl turpinās pieaugt.Vienlaikus arī rūpniecības nozarē ražotāji savām precēm gaida zemas vai krītošas cenas, bet pakalpojumu sniedzēji sagaida piezemētāku cenu kāpumu. Tāpēc tuvākā pusotra gada laikā tiek sagaidītas drīzāk krītošas preču cenas un augošas pakalpojumu cenas.Tāpat viņš minēja, ka "Luminor Bank" nākamgad paredz nelielu vidējā bezdarba līmeņa kāpumu Latvijā. Bezdarba līmenis ir ļoti atkarīgs no reģioniem un nozarēm, tostarp Rīgā prognozes ir labas, bet reģionos, kur ir limitētas darba iespējas, pastāv risks, ka daļa cilvēku varētu zaudēt darbu."Luminor Bank" inflācijas prognoze šogad Baltijā sagaida vidēji 9% cenu kāpumu, bet nākamgad tuvu 0%.

Ekonomika

Bizness

"Luminor Bank" prognozē, ka 2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 1,8%, kas ir samazinājums par 1,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar prognozi martā, trešdien jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja "Luminor Bank"...

"Luminor Bank" nākamgad prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 1,8%

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...