AS "Latvijas valsts meži" (LVM) dabas eksperti konstatējuši divu retu sūnu sugu jaunas atradnes, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre Raganas apkārtnē konstatējusi Latvijā ļoti retu aknu sūnu - Teilora mīliju. Šī suga Latvijā nav aizsargājama, bet ir ļoti reti sastopama. Patlaban Vidzemē ir zināmas mazāk par desmit šīs sugas atradnēm. Šī sūna var izaugt līdz pat desmit centimetriem garumā ar piecu milimetru platiem dzinumiemKukāre norāda, ka Teilora mīlijai raksturīga vienādi izliektu lapu rinda kārtīgi sakārtota abpus stumbram, kā arī daļa dzinumu ir sarkanbrūni vai dzeltenbrūni, kas izceļas uz citu zaļo sūnu fona. Šai retajai sūnai līdzīga ir bieži satopamā gludlapu mīlija, bet tā biežāk aug augstajos un pārejas purvos. Drošai atšķiršanai abām sugām jāizmanto mikroskopiskās pazīmes, apskatot lapas šūnas lielākā palielinājumā.Konkrētajā atradnē Teilora mīlija auga uz nelielas zemsedzes sūnās iegrimušas skujkoku kritalas slapjaiņu meža nogabalā - niedrājā, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam - purvainie meži. Nogabals atrodas dabiskā ieplakā, kurā ir arī citu Latvijā īpaši aizsargājamu sugu atradnes un to aizsardzībai nogabals tiek saglabāts kā aizsargājama teritorija, kurā nenotiek mežsaimnieciskās darbības.Tāpat LVM vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne bioloģiski vērtīgā bebrainē Vidzemē, novēroja interesanto sūnu sugu - peldošo ričijvācelīti. Peldošā ričijvācelīte ir neliela sūna ar sirdsveidīgu laponi. Dabā ir sastopamas divas formas - ūdens un sauszemes. Ūdens formai laponis peld pa ūdens virsmu, jo tajā ir lielas, ar gaisu pildītas poras, bet lapoņa apakšpusē ir violetas lentveida zvīņas, kas sūnai piešķir savdabīgu izskatu.Uzņēmumā skaidro, ka vēlā rudenī ričijvācelītes nogrimst ūdenstilpes dibenā, kur pavada ziemu un pavasarī atkal uzpeld ūdens virspusē. Šīs sūnas sauszemes formai atšķirībā no ūdens formas violetās zvīņas neveidojas īpaši izteiksmīgas. Peldošās ričijvācelītes ir sastopamas stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos - dīķos, grāvjos, kanālos, bebrainēs un līdzīgās vietās. To var atrast arī pilsētvidēs.LVM apgrozījums 2023.gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220,838 miljoniem eiro.Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Meži

Daba

Latvijas Valsts meži

Aktuāli

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) dabas eksperti konstatējuši divu retu sūnu sugu jaunas atradnes, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji. LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre Raganas apkārtnē konstatējusi Latvijā ļoti...

LVM dabas eksperti pērn Latvijā konstatējuši divu retu sūnu sugu jaunas atradnes

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...