Pērn šausmas nācās piedzīvot J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas 12. klases skolnieces Alisas Valteres ģimenei un tuviniekiem, jo meiteni nogalināja viņas klasesbiedrs, kurš turklāt esot bijis viņai tuvs draugs, raksta portāls "la.lv".

2004. gadā dzimušais Daniels Markovs un 2003. gadā dzimusī Alisa Valtere tā arī nekad neapmeklēja savu 12. klases izlaidumu, jo jaunietis tobrīd atradās apcietinājumā, bet Alisa bija mirusi.

Konteksts

Raidījums "Degpunktā" pagājušajā gadā ziņoja par šausmīgu slepkavību Carnikavā, kur upures klasesbiedrs esot ne tikai nogalinājis meiteni mežā, bet arī apgānījis līķi un to paslēpis. Markovs vēlāk arī mēģinājis izdarīt pašnāvību, taču centienus apturējuši likumsargi.

Lai arī Rīgas rajona tiesā prokurors Dmitrijs Smorodins lūdza noteikt jauneklim mūža ieslodzījumu, tomēr tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža uzskatīja, ka šāds sods ir pārāk bargs un pārkvalificēja to par parastu slepkavību. Kā ziņo "la.lv", pagājušajā nedēļā pirmās instances tiesa paziņoja spriedumu, ka Markovam būs jāpavada 15 gadi cietumā.

Kas ir Daniels Markovs?

Daniels Markovs ir jaunietis, kuram 2022. gadā bija jāabsolvē 12. klase, turklāt, spriežot pēc šobrīd pieejamās informācijas, īsti nekas neesot liecinājis, ka viņam varētu būt tieksmes uz slepkavību. Tie, kas pazina Markovu, bija šokā par notikušo, jo viņš esot bijis viens no gaišākajiem klases skolniekiem - draudzējies ar klases autistu un palīdzējis iejusties jaunpienācējiem. Neesot smēķējis un lietojis alkoholu, uzturējies labā kompānijā... "Audzināju rūpībā un mīlestībā," tiesā teica viņa māte Nataļja, kura neticēja, ka viņas dēls ir spējīgs uz kaut ko tādu, kā arī pauda nožēlu un līdzjūtību Alisas mammai Ksenijai, meiteni pieminot tikai ar labiem vārdiem - viņa esot bijusi atsaucīga un mīļa un tieši tāda, kādu būtu iztēlojusies Daniela nākamo sievu.

Kas notika?

Pagājušā gada 25. jūnijā Markovs uzaicināja Alisu nākamajā dienā kopā pavadīt laiku Carnikavas promenādes rajonā, taču, kā izrādījās, viņš, nevis vēlējās pavadīt laiku, bet gan meiteni nogalināt. Kad Alisa gribēja braukt mājās, viņš uzvilcis gumijas cimdus un sācis viņu žnaugt. Kad meitene tikusi vaļā no agresora un metusies bēgt, Markovs viņu noķēris un žņaudzis vēlreiz, taču ar pašas matiem. Viņš to darījis tik ilgi līdz Alisa vairs nekustējās un nomira.

Tālāk viņš noskūpstīja meiteni un pielika savu ausi pie viņas krūtīm, lai dzirdētu, kā apstājas jaunietes sirds un viņa mirst. Tad Markovs ievilka līķi dziļāk mežā, bet Alisas mobilo telefonu, autovadītājas apliecību un skolēna karti nometa tālāk pie tilta. "la.lv" vēsta, ka Markovs savu vainu atzina, bet noliedza noliedza cietsirdību un līķa apgānīšanu.

Ko teica slepkava?

Tiesā Markovs esot runājis krievu valodā gari un visai loģiski. Viņš sacīja, ka šis noziegums nav piedodams, kā arī nosauca sevi par "adekvātu cilvēku, kurš saprot un atbild par sevi un sekām". ""Man runāt ir nepatīkami, jo kauns savas un Alisas mātes priekšā. Man arī ­kauns, jo Alisu mīlēju. No tā vēl sāpīgāk apzināties, ka manis dēļ viņas vairs nav,” teica Markovs, kurš uzsvēra, ka meitene kopumā pēc viņa domām esot puisi dažādos veidos provocējusi. "Mežā arī radās ideja nogalināt (raud). Pateicu: “Ej prom uz vilcienu!” Bet viņa pasmējās. Tad arī sagrābu aiz kakla un sāku žņaugt. Tad viņa iekliedzās, izrāvās un sāka skriet. Panācu. Saķēru aiz bizes, aptinu ap kaklu un savilku. Nožņaudzu. Manī bija pamodies kāds pirmatnējs instinkts. Pārbaudīju, ka vairs neelpo un nav pulsa. Sēdēju sastindzis. Acis Alisai bija atvērtas un vērās manī. Sapratu, ka viņu vairs neatgriezt, un kā atvadoties noskūpstīju uz lūpām. Tur bija diezgan atklāta vieta, staigā cilvēki. Negribēju, ka kāds atrod līķi un dabū traumu, tāpēc aizvilku ķermeni tālāk un apsedzu ar zariem.”

Kādi bija viņa motīvi?

Kopumā nākas secināt, ka Markovs esot juties sāpināts un neuzskatīja, ka Alisa viņu attiecībās iegulda tikpat daudz, cik viņš. Meitene esot aizskārusi viņa lepnumu, kā tiesā teica pats slepkava. Izmeklēšanā atklājies, ka Markovam jau iepriekš esot bijušas domas par nogalināšanu, taču viņš no tām centies atbrīvoties. Reiz starp klasesbiedriem kādā spēlē izskanēja jautājums "kuru tu gribētu nogalināt?". Visi apmulsa, izņemot Markovu, kurš teica, ka visi drīz to uzzinās, taču vienlaikus viņš piebilda, ka tas esot bijis melnais humors, kas radās alkohola iespaidā. Tāpat slepkavas interneta pārlūkprogrammā figurēja tādi meklējumi kā "līķis" un "cik ilgi sadalās līķis smiltīs". Savukārt pirms brauciena uz Carnikavu Alisa Markovam jautājusi, vai viņa atgriezīšoties mājās? Visi šie fakti liecināja, ka Markovam bija psihiskas novirzes, neskatoties uz to, ka ārēji tika uzskatīts par absolūti normālu vidusskolnieku.

Markova advokāts cenšas attaisnot slepkavību

Lai arī no skolas biedriem tika saņemts visai pozitīvs Markova raksturojums un īsti nekas neesot liecinājis, ka viņam varētu būt šādi nodomi, prokurors Smorodins atsaucās uz psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi, kurā Markovs raksturots kā egocentrisks, ar augstu aizdomīguma, naidīguma, demonstrativitātes līmeni, emocionāli un sociāli atsvešināts. Par slepkavību runājis racionāli un reizēm pat iesmējies, turklāt sejā neesot bijusi redzama nožēla, kas prokurora domām esot vien formāla.

Smorodins lūdza tiesai piespriest mūža ieslodzījumu, tomēr Markova advokāts Mihails Šadurs tam nepiekrita. Šadurs apgalvojis, ka Markovs neesot bīstams sabiedrībai un būtu resocializējams, tāpēc viņam būtu piešķirams ne lielāks cietumsods kā desmit gadi, kas jau tā esot smags, ņemot vērā viņa jaunību. Slepkavība neesot tikusi plānota, tā notikusi vairāku apstākļu sakritības rezultātā. Apsūdzētais jaunietei negribējis nodarīt sāpes – tieši tāpēc neizmantojis nažus, kas bijuši līdzi. Nožņaugšana neesot uzskatāma par slepkavību ar sevišķu cietsirdību. Līķa apgānīšana neesot notikusi – roku Alisas biksītēs bāzis ziņkāres dēļ un mirušās skūpstīšanu par tādu uzskatīt nevarot. Līķi vilcis un slēpis, lai citi cilvēki ar bērniem to neredzētu.

Markova ģimenei būs jāsamaksā 25 000 eiro morālā un 1803,60 eiro materiālā kompensācija. Markova māte samaksājusi Alisas ģimenei 10 000, bet valsts - 2500 eiro. Vēl atlicis samaksāt 14 303,60 eiro.

Abas puses nav apmierinātas ar spriedumu - 15 gadiem aiz restēm, tādēļ sagaidāms, ka tas tiks pārsūdzēts un galīgais lēmums par soda mēru tiks pieņemts pēc kāda laika.

Pilns situācijas apraksts un plašākas detaļas lasāmas ŠEIT.