Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

"Manī ir arī vēlme ielīst dziļākās tēmās." Niklāvs Kurpnieks debitēs kā režisors

Niklāvam Kurpniekam ikdienā nākas slēpt savu "Nelūgto viesu" frizūru

Novembra beigās Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos psiholoģiskais trilleris "Nāve un meitene", kas būs aktiera Niklāva Kurpnieka režijas debija. Sarunā ar portālu 1188.lv Kurpnieks atklāja, kāpēc lēma izmēģināt spēkus režijā.

Kurpnieks teic, ka skatītāji bieži vien viņu uztver kā viegla rakstura tēlu atveidotāju. "Nav noslēpums, ka cilvēki mani uztver kā komisko tipāžu – vienkārši tāpēc, ka man ir gadījies tādas lomas spēlēt.

Līdz ar to visiem liekas, ka esmu jautrs džeks, bet manī ir arī vēlme ielīst dziļākās tēmās, padomāt par smagākām un skumjākām lietām," intervijā portālam 1188.lv atklāj Niklāvs.

Meklējot materiālu, Kurpnieks apzināti gribēja strādāt ar žanru, kas ļautu izpaust psiholoģisku spriedzi. "Es negribēju komēdiju vai melodrāmu par mīlestību un ģimenes attiecībām. Gribēju kaut ko, kas ir skaudrāks, kas runā par netaisnību un cilvēka iekšējo cīņu," skaidro aktieris.

Lugu "Nāve un meitene" sarakstījis argentīniešu–čīliešu dramaturgs Ariels Dorfmans. Tā vēsta par sievieti, kura pēc diktatora režīma sabrukuma sastopas ar vīrieti, kuru atpazīst kā savu spīdzinātāju. Starp viņiem sākas psiholoģiska cīņa – smalka spēle par taisnīgumu, atriebību un spēju dzīvot ar pagātnes rētām.

Dorfmana luga viņu uzrunājusi ar to, ka paceļ jautājumu, kas ir īpaši aktuāls arī šodien – kas notiek ar varmākām un pāridarītājiem pēc tam, kad šķietami viss ir beidzies.

Kas notiks ar kara noziedzniekiem, visiem "putiniem" un citiem šīs pasaules sātaniem? Vai viņi turpinās dzīvot tālāk? Vai kādam būs tiesības viņiem atriebties?

jautā Kurpnieks un piebilst: "Šī izrāde runā tieši par to."

Lugas darbība risinās pēc Pinočeta diktatūras Čīlē, un Niklāvs uzsver, ka daudzi notikumi ir viegli pielīdzināmi šodienas realitātei. "Pienāks brīdis, kad karš beigsies, bet sāksies jauna epopeja – būs jāsoda tie, kas darījuši pāri. Putins ir kara noziedznieks, bet tajā pašā laikā viņš pozē uz sarkanā paklāja kopā ar citiem līderiem. Ko izjūt ukraiņi, skatoties uz to, ja viņu bērni, vīri un sievas ir gājuši bojā? Ko šiem cilvēkiem darīt? Vai viņiem jāpieņem, ka tā ir pasaules kārtība?" spriež Kurpnieks.

Viņš piebilst, ka izrāde nav tieši par Putinu vai karu Ukrainā, bet simboliskā veidā skatītājs pats var saskatīt paralēles: "Tas ir stāsts par to, kā cilvēks sadzīvo ar netaisnību, kā pēc šausmām spēj vai nespēj sevi dziedināt. Kā sadzīvot ar pāridarījumu?

Jautāts, ar kādiem šķēršļiem nācies saskarties izrādes veidošanā, Kurpnieks neslēpj, ka lugas ceļš līdz skatītājiem bijis garš un sarežģīts.

Pirmo reizi pie darba ķēries jau pirms divarpus gadiem. "Luga tika iestudēta jau priekšpagājušajā sezonā, bet dažādu apstākļu dēļ līdz publikai tā nenonāca. Tagad izrāde ir atjaunota ar citiem aktieriem, un beidzot tā būs skatāma," norāda Kurpnieks.

Viņš atzīst, ka lielākās grūtības nebija saistītas ar pašu māksliniecisko darbu, bet ar praktisko pusi – birokrātiju, komandas komplektēšanu, režijas jautājumiem. "Lielākā daļa šo problēmu atrisinājās, kad radās iespēja uzvest izrādi teātrī, jo tur ir nepieciešamie resursi, un es varēju koncentrēties uz pašu iestudējumu," saka aktieris.

Īpašu nozīmi Kurpnieks piešķir aktieriem – šajā iestudējumā galvenās lomas atveidos Gints Andžāns un Toms Veličko, kurš ir ne tikai kolēģis, bet arī Kurpnieka labs draugs. "Man bija gods strādāt ar profesionāļiem, kuri uzticējās manam redzējumam. Esmu ļoti prasīgs pret tekstu – man svarīgi, lai tas uz skatuves skan tieši tā, kā es to esmu iztēlojies.

Tas bija grūtākais – nodot savu ieceri citiem. Bet aktieri bija ārkārtīgi uzticīgi, un tāpēc šis darbs varēja tapt tieši tāds, kādu biju iedomājies," stāsta Niklāvs.

Runājot par to, vai nākotnes plānos ir iestudēt vēl kādu izrādi, aktieris smej, ka netaisās kļūt par režisoru profesionālā izpratnē.

Uztaisīt vienu izrādi nenozīmē kļūt par režisoru.

Ja skatāmies uz tādiem režisoriem kā Viesturs Kairišs, Alvis Hermanis u.c., viņi taisa milzīgus iestudējumus, bet mana vīzija par teātri ir citādāka. Man kā aktierim ārkārtīgi tuvs ir psihoreālisms, kaut kas īsts. Es gribēju redzēt, vai tas, kas notiek manā galvā, strādā arī uz skatuves. Protams, ne man spriest, vai tas strādā, bet es nekandidēju kļūt par režisoru," viņš paskaidro.

Jautāts, vai viņam ir padomā vēl kāda luga, Kurpnieks atbild, ka "galvā jau ir vēl divas lugas, kuras kādreiz gribētu iestudēt, bet pagaidām nesteidzas ar solījumiem".

Lasi arī!

FOTO: "Nelūgto viesu" sezonas noslēguma seanss pulcē īpaši izraudzītus skatītājus

"Mēs ar Daugaviņu esam tikai izpildītāji – "roltoni", kurus Vlads taisa." Kurpnieks un Daugaviņš par "Nelūgtajiem viesiem"

niklavs_/Instagram

niklavs_/Instagram

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas