Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu
slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu
visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem vai
citiem aktīviem, tajā var ietilpt arī mantojuma atstājēja nenokārtotās
saistības jeb parādi. Kā rīkoties šādā situācijā, skaidro Mārtiņš Krauklis, “Luminor”
bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists.

<h2>Pirmais solis – vērsties pie notāra</h2>

Mantojuma lietas Latvijā kārto zvērināti notāri, apkopojot
informāciju par mantojumā atstāto mantu, iespējamajiem mantiniekiem un
saistībām, tostarp arī kredītiem. Šis ir salīdzinoši laikietilpīgs process, kas
var aizņemt laiku no dažiem mēnešiem līdz pat gadam un vairāk. Sarežģītākās
situācijās, piemēram, kad mantojums ir apjomīgs un mantojuma saraksta
sagatavošanā ir iesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, un, piemēram,
sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, kad tas ir nepieciešams, mantojuma
lietas pabeigšana var prasīt vairāk laika.

Svarīgi apzināties, ka, zaudējot tuvinieku, mēs varam mantot
ne tikai viņa mantu, bet arī saistības un parādus. Tie var būt gan ikdienas
maksājumi, piemēram, komunālo pakalpojumu vai telefonsakaru rēķini, gan arī
lielākas finansiālās saistības, tostarp hipotekārais kredīts. Tāpēc pirms
mantojuma pieņemšanas, ja mantinieks nav drošs, ka ir informēts par visām
mantojuma atstājēja saistībām, ir svarīgi rūpīgi noskaidrot, kāds ir mantojuma
kopējais apmērs. Tas ir būtiski, jo brīdī, kad mantojums ir pieņemts, to vairs
nevar atraidīt.

Likums nosaka, ka kreditori savas pretenzijas pret mantojumu
var pieteikt divu mēnešu laikā, savukārt mantinieku pieteikšanās termiņš nevar
būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas. Tādējādi
potenciālajam mantiniekam ir iespēja vispirms pārliecināties, ka mantojuma
pasīvs (saistības) nepārsniedz mantojuma aktīvus (mantu). Ja izrādās, ka
saistības pārsniedz mantas vērtību, potenciālais mantinieks var pieņemt
pārdomātu lēmumu par mantojuma pieņemšanu.

Ikvienam potenciālajam mantiniekam ir jāapzinās, ka
mantojums ir mantas, tiesību un saistību kopums. Mantinieks nevar pieņemt tikai
vēlamo mantojuma daļu, piemēram, neapgrūtinātus īpašumus un uzkrājumus, bet
atteikties no īpašuma, kas iegādāts kredītā. Tāpēc galīgais lēmums par
mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu būtu jāpieņem tikai pēc tam, kad precīzi
noskaidrots viss mantas un saistību apjoms. 

<h2>Kredīts mantojumā: ko darīt ar maksājumiem?</h2>

Viena no biežākajām kļūdām ir uzskats, ka līdz ar tuvinieka
zaudējumu apstājas arī viņa uzsāktās saistības un nepieciešamība veikt kredīta
maksājumus. Mantojums turpina pastāvēt kā vienots kopums, kurā ietilpst gan
manta, gan saistības un tiesības. Tāpēc arī saistības, kas izriet no kredīta
līguma, nebeidzas, bet turpina darboties saskaņā ar līguma noteikumiem, tostarp
attiecībā uz kredīta maksājumu veikšanu. Un līdz ar mantojuma pieņemšanu viss
tiesību un saistību kopums, tostarp, kredīta saistības pāriet uz mantinieku.
Tāpēc, zinot par kredīta esamību, ir nekavējoties jāsazinās ar kredītiestādi un
arī tā jāinformē par tuvinieka zaudējumu.

Ja potenciālajam mantiniekam ir informācija par mantojuma
atstājēja saistībām, tostarp, kredīta maksājuma apmēru un kredīta norēķina
kontu, un ir skaidra vēlme īpašumu paturēt, ieteicams turpināt veikt ikmēneša
maksājumus mantojuma lietas vešanas laikā, lai nepieļautu kredīta maksājumu
kavējumu. Praksē nereti ir gadījumi, kad, piemēram, par hipotekārā kredīta
saistībām, mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais, kurš arī būs
mantinieks, ir informēts. Turklāt potenciālajam mantiniekam, kurš jau ir saistības,
proti, ir līdzaizņēmējs vai galvinieks, ir pat pienākums veikt kredīta
maksājumus.

Tiklīdz zvērināts notārs ir izsniedzis mantojuma apliecību,
mantiniekam ir jāsazinās ar kredītiestādi, iesniedzot mantojuma apliecību, un
kopā jālemj par tālāku saistību izpildi. 

Būtiski arī zināt, ka Latvijā kopš 2025. gada 1. janvāra
spēkā esošais regulējums nosaka, ka mantinieku atbildība par personas parādiem
vienmēr ir ierobežota ar mantojuma apmēru. Tas nozīmē, ka aizgājēja parādi
sedzami no mantojumā ietilpstošās mantas, piemēram, nekustamajiem īpašumiem,
uzkrājumiem vai citām vērtībām, nevis no mantinieku personīgajiem līdzekļiem
vai īpašuma. Te gan jāņem vērā, ka, ja mantinieks vēlas paturēt mantojumu, tad
mantiniekam ir jānorēķinās ar banku vai citu kreditoru mantojuma vērtības
apmērā. Šāds regulējums būtiski stiprina mantinieku aizsardzību un mazina risku
saskarties ar negaidītiem finansiāliem zaudējumiem. Svarīgi arī norādīt, ka šis
regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad tuvinieks zaudēts pēc 2025.
gada 1. janvāra. 

<h2>Jānoskaidro par apdrošināšanu</h2>

Mūsdienās lielai daļai ir finanšu saistības, tostarp,
kredīti, līdz ar ko ikvienā ģimenē būtu svarīgi pārrunāt, vai ģimenes
apgādniekiem ir apdrošināšana, kas pasargās nelaimē. Ja tādas nav, būtu svarīgi
izvērtēt, vai tāda nav nepieciešama, piemēram, kredītņēmēja dzīvības
apdrošināšana var pasargāt kredītņēmēja ģimeni (mantiniekus) no finansiāla
sloga, ko, iespējams, mantinieki citādāk nemaz nevarētu atļauties. Šādā
gadījumā apdrošinātājs sedz neatmaksāto kredīta summu vai daļu, atkarībā no
apdrošināšanas polises nosacījumiem. Jāatzīmē, ka apdrošinātāji piedāvā dažādas
dzīvības apdrošināšanas, līdz ar ko katram, kurš vēlas parūpēties par savu
ģimeni nelaimes gadījumā, ir iespēja atrast savai situācijai un saistībām
piemērotāko apdrošināšanas veidu.

Nauda

Mantošana

Kredīts

Māja

Sabiedrība

Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem vai citiem aktīviem, tajā var...

Mantojumā atstāti parādi - kas jāzina mantiniekiem?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...