Foto: Matthias Zomer, Pexels.com
Mantojuma jautājumi ir būtiski ne tikai emocionāli, bet arī juridiski un finansiāli. Latvijā mantojuma atstājējs savu gribu var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā. Līgumiskai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro, un kā pirmai, tā otrai ir priekšroka pret likumisko; visi trīs mantojuma tiesību veidi var pastāvēt kopīgi, un katram no tiem ir savi juridiskie un administratīvie aspekti, turklāt mantojuma procesā jāņem vērā gan tiesības, gan pienākumi, gan nodokļi. Mantojuma nodokļu un citu ar to saistīto izmaksu izpratne ir svarīga, lai efektīvi plānotu mantojuma saņemšanu. Par attiecīgajiem jautājumiem un par būtiskām izmaiņām, kas mantojuma tiesībās stājas spēkā šogad, šajā rakstā pastāstīs juridiskais birojs Atlase.
Mantojuma iegūšanas veidi Latvijā
Testamentārā
Ja aizgājējs ir sastādījis testamentu, īpašums tiks nodots mantojumā atbilstoši testamentā norādītajam. Testamentu iespējams noformēt divos veidos:
- Publiskais testaments tiek sastādīts pie notāra un ir juridiski drošāks;
- Privātais testaments ir aizgājēja paša rakstīts dokuments, taču tas ir pakļauts dažādiem riskiem, piemēram, tīšai iznīcināšanai, nozušanai vai viltošanai.
Līgumiskā
Mantojuma līgums ir juridisks dokuments, kurā aizgājējs un mantotājs vienojas par īpašuma nodošanu pēc aizgājēja nāves. Atšķirībā no testamenta, mantojuma līgumu nav iespējams atcelt vienpusēji.
Likumiskā
Ja nav sastādīts testaments vai mantojuma līgums, mantošana notiek atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam Mantojuma tiesības. Šajā gadījumā mantinieki tiek noteikti pēc radniecības pakāpes.
Mantinieku vienošanās
Pēc tam, kad saņemta mantojuma apliecība, mantinieki savā starpā var noslēgt mantojuma sadales līgumu. Tādējādi mantinieki paši var vienoties par mantas sadali pēc saviem ieskatiem.
Mantojuma nodokļi un to specifika
Latvijā mantošanas rezultātā gūtie ienākumi pārsvarā nav apliekami ar nodokli. Tomēr pastāv vairāki svarīgi aspekti, kas jāņem vērā.
Ienākuma nodoklis
Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 9. pants nosaka, ka mantošanas rezultātā iegūtie ienākumi nav
apliekami ar nodokli. Izņēmums ir autoratlīdzība (honorārs), ko izmaksā
autortiesību mantiniekiem: šo ienākumu gan apliek ar nodokli.
Ja mantota tiek naudas summa, kas pārsniedz 10 000 eiro, tās saņēmējam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mantotā summa jānorāda kā ar nodokli neapliekams ienākums.
Mantojuma procesa izmaksas
Saņemot mantojumu, jārēķinās ar dažādām iespējamām izmaksām. Mantojuma lietas kārtojot pie notāra, izmaksu apmērs ir atkarīgs no mantojuma vērtības un radniecības tuvuma. Tāpat var būt jāmaksā nodevas zemesgrāmatā, jāveic maksājumi CSDD, u. c.
Attiecīgie izdevumi var būt visai ievērojami, tāpēc ir vēlams tos plānot iepriekš. Palīdzēt šajā jautājumā var juridiskais birojs Atlase, kura piedāvājumā ir juridiskie pakalpojumi attālināti, ļaujot ietaupīt jūsu laiku.
Kapitāla pieauguma nodoklis
Ja mantinieks pārdod mantoto nekustamo īpašumu, tam var tikt piemērots nodoklis no kapitāla pieauguma. Nodokļa apmēru nosaka starpība starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (mantotā īpašuma vērtību). Pastāv gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā:
- Nekustamais īpašums personas īpašumā ir ilgāk nekā 60 mēnešus (no brīža, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) un vismaz 12 mēnešu pēc kārtas šajā 60 mēnešu periodā līdz dienai, kad tiek noslēgts atsavināšanas līgums, tā ir personas deklarētā dzīvesvieta;
- Nekustamais īpašums personas īpašumā ir ilgāk nekā 60 mēnešus (no brīža, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) un pēdējos 60 mēnešus līdz dienai, kad nekustamais īpašums tiek atsavināts, tas ir bijis personas vienīgais nekustamais īpašums;
- Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ir reģistrēts kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums, un ienākumi no tā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas (vai pirms tā atsavināšanas) no jauna tiks ieguldīti funkcionāli līdzīgā īpašumā.
Kā optimizēt ar mantojumu saistītās izmaksas?
Lai samazinātu mantojuma izmaksas un izvairītos no neparedzētām nodokļu saistībām, iesakām apsvērt šādus soļus:
- Precīza mantojuma plānošana: ja iespējams, noformējiet testamentu vai mantojuma līgumu pie notāra. Tas ļauj izvairīties no strīdiem un samazināt izmaksas mantojuma saņēmējam;
- Deklarāciju sagatavošana: laicīgi sagatavojiet un iesniedziet nepieciešamās deklarācijas VID;
- Kapitāla pieauguma nodokļa plānošana: ja plānojat pārdot mantoto nekustamo īpašumu, rūpīgi izvērtējiet, vai īpašuma vērtība pārsniegs iegādes vērtību;
- Juridiskā palīdzība: mantojuma jautājumi var būt sarežģīti, īpaši, ja tie saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu vai starptautiskiem aspektiem. Juridiskais birojs Atlase piedāvā profesionālu palīdzību, risinot ar mantojumu saistītos juridiskos jautājumus.
Mantojuma procesi Latvijā ir skaidri regulēti, un lielākajā daļā gadījumu mantošanas rezultātā gūtie ienākumi nav apliekami ar nodokļiem. Tomēr ir svarīgi zināt par iespējamajām izmaksām, piemēram, nodevām un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī laicīgi plānot deklarāciju iesniegšanu.
Svarīgi zināt: šogad mantojuma tiesībās stājas spēkā izmaiņas
No 01.01.2025. stājas spēkā izmaiņas Civillikumā. Viena no būtiskākajām izmaiņām šogad – mantojuma tiesību reforma. Tā paredz, ka mantinieki turpmāk neatbildēs par mirušā parādiem ar savu personīgo mantu. Parādu segšana aprobežosies ar mantoto īpašumu vērtību.
Otra: gadījumā, ja mantojuma procesu ierosinās pašvaldība vai trešā puse, mantiniekiem būs pienākums reaģēt un pieteikties mantojuma lietai. Pretējā gadījumā mantojums var tikt novirzīts citiem mantiniekiem vai pat nonākt valsts īpašumā.
Lai nodrošinātu veiksmīgu mantojuma procesu un izvairītos no iespējamām juridiskām problēmām, ieteicams sadarboties ar pieredzējušiem profesionāļiem, piemēram, juridisko biroju Atlase. Mūsu speciālisti palīdzēs gan mantojuma plānošanā, gan tā saņemšanas procesā, kā arī sniegs padomus nodokļu optimizācijai. Sazinieties ar Atlase, aizpildot kontaktformu uzņēmuma mājaslapā, zvanot uz telefona numuru 29488401 vai rakstot uz e-pasta adresi kiril@atlase.eu!
Foto: Matthias Zomer, Pexels.com