Pašvaldībām plānots noteikt tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektu, ja tās teritorijā īstenoto vēja enerģijas projektu jauda jau būs sasniegusi 150 megavatu (MW) vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW, ceturtdien žurnālistiem stāstīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).Ministrs uzsvēra, ka jābūt skaidram, kur Latvija iet un cik daudz enerģijas tai ir vajadzīgs. Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam paredz sasniegt elektroenerģijas cenu 6,5 centi par kilovatstundu (kWh). Lai šādu mērķi sasniegtu, Latvijai nepieciešams diversificēts elektroenerģijas portfelis, kas ietver gan saules enerģiju, gan hidroelektrostacijas (HES), gan termoelektrocentrāles (TEC), gan vēja enerģiju.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno līdz oktobrim izstrādāt karti, kurā redzamas teritorijas, kurās ir iespējams īstenot vēja enerģijas projektus. Attiecīgi, vadoties pēc šiem datiem, būšot lielāka skaidrība gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, kur projekti ir īstenojami.Melnis uzsvēra, ka šobrīd tiek runāts par daudzu vēja projektu attīstīšanu, bet, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vairums no tiem netiks attīstīti. Tādējādi iedzīvotājiem nav skaidrības, cik daudz un kuri projekti tiks realizēti.Kā piemēru Melnis minēja, ka periodā no 2009. līdz 2022.gadam iesākti ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesi 26 projektiem ar kopējo jaudu četri gigavati (GW), no tiem IVN tika pabeigti 10 projektiem, bet būvniecība tika sākta tikai vienam projektam ar kopējo jaudu 0,1 GW.Viņš stāstīja, ka 2023.gadā IVN sākts 22 projektiem ar 5,6 GW jaudu, 2024.gadā - 24 projektiem ar 5,6 GW jaudu, bet 2025.gadā - 11 projektiem ar 1,3 GW jaudu. Šajā periodā būvēts tiek tikai "Lafloras" vēja parks. Ministrs teica, ka kopējā interese par vēja projektu attīstīšanu sāk norimties. Viņaprāt, potenciālie attīstītāji saprot, ka tas nav nemaz tik vienkārši.Ministrs piebilda, ka tāpēc ir nepieciešama skaidra politika un regulējums, kā arī vairāk jāskaidro sabiedrībai projektu nepieciešamība.KEM plāno noteikt, ka IVN projektus vēja parkiem varēs sākt tikai tajās teritorijās, kur to atļaus pašvaldības teritorijas plānojums. Attiecīgi, ja teritorijas plānojums šādus projektus nepieļauj, tad IVN nemaz netiks sākts. Projektiem, kuriem jau ir sākts IVN, tiks paredzēti pārejas noteikumi.Tāpat būs noteikts ikgadējais kompensāciju maksājums iedzīvotājiem jeb ieguldījums vietējā kopienā teritorijās, kur vēja parki būs attīstīti. Jelgavas novadā, kur šobrīd tiek būvēts "Lafloras" parks, šos maksājumus varētu sākt saņemt jau nākamgad.Turklāt paredzēts, ka vēja parku projektiem būs pārbaudes un uzraudzība, lai pārliecinātos, ka process virzās uz priekšu.

Sabiedrība

Pašvaldībām plānots noteikt tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektu, ja tās teritorijā īstenoto vēja enerģijas projektu jauda jau būs sasniegusi 150 megavatu (MW) vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti...

Melnis: Pašvaldībām būs tiesības pie konkrētiem nosacījumiem noraidīt vēja elektroenerģijas projektus

LETA

Ielādējam...